Izlaist līdz saturam

„Koks ūdens upes malā”: Ticības apliecības kristieša dzīvē [5]

by uz Oktobris 23, 2013

GUNTIS KALMETuvojoties Ticības atjaunošanas svētkiem, piedāvājam mācītāja Dr. Gunta Kalmes pārdomas par ticības apliecību nozīmi kristieša dzīvē. Iepriekšējo daļu lasīt šeit.

10) Ir Sv. Rakstu kopsavilkums

Ticības apliecība konspektīvi apkopo Bībeles vēsti, tās kodolu tematiskā veidā. “Ticības apliecības pamats, t.i., ,Raksti, nosaka katru līniju, mēru un leņķi ticības apliecības celtnē”.[1] Katehisms ir savdabīgs Sv. Rakstu konspekts (Luters saka: „visu svēto Rakstu īss kopsavilkums”) un komentārs vienlaikus, kas vienmēr saglabā saikni ar savu avotu: “Kā komentāram nav jēgas bez komentējamā teksta, tāpat arī ticības apliecībām bez Bībeles”.[2] Lutera Mazo katehismu jau viņa laikabiedri dēvēja par „laju Bībeli”. Tas ne tikai izsaka mērķauditoriju, bet arī norāda uz kādu svarīgu problēmu. Vārds “Bībele” tulkojumā nozīmē “grāmata”. Tā ir vesela bibliotēka, milzu informācijas apjoms. Vēsture, dzeja, lūgšanas, Jēzus dzīves apraksti, vēstules, nākotnes redzējums. Daudzi gadsimti vienā grāmatā. Tas izraisa cieņu. Bet arī jautājumus: “Kad es visu to izlasīšu? Kā saprast un pielāgot savai dzīvei to, kas rakstīts citos laikos un apstākļos?”

Ticībā pieredzējušākie iesaka sākumā lasīt tikai kādu Rakstu daļu, proti, kādu izlasi. Tā ātrāk var gūt ieskatu svarīgākajā. Parasti tiek nosauktas 1. Mozus grāmatas pirmās nodaļas, kas vēstī par radīšanu un grēkākrišanu. Tad kāds no evaņģēlijiem (visbiežāk – Jāņa), jo tas vēstī par Jēzus dzīvi. Visbeidzot – kāda no vēstulēm – tās sniedz norādes kristīgai dzīvei, parasti minot Romiešu, Galatiešu u.c. Varbūt vēl kāds no Psalmiem – 1., 23. Tas ievērojami samazina lasāmā apjomu. Un tomēr, ja saprotam Apliecību tikai kā Bībeles atsevišķu rakstu izlasi, tas problēmu neatrisina. Jaunās ticības pieredzes rosinātais prāts prasa ticības atziņu kopsavilkumu, kas palīdzētu to pielietot ikdienā sistemātiskā veidā.

Šādu ticības vajadzību cilvēki ir izjutuši vienmēr. Katehisms ir ticības ābece, vienkāršāko garīgo orientieru komplekts, Bībeles pamatpatiesību koncentrēts izklāts, no tām iegūto un īpaši sakārtoto atziņu kopums. Katehisms to veic sekojošā secībā – baušļi, Trīsvienīgais Dievs, lūgšana, kristība, grēksūdze, sv. Vakarēdiens, kādreiz arī pielikumi: rīta, vakara un lūgšanas pirms un pēc maltītes, kristīgā namturība, vēl citi derīgi papildinājumi (piem., Baznīcas gads). Un kas ne mazāk svarīgi, – katehisms to dara vienkāršā valodā. Nav grūti par sarežģītām lietām runāt tā, ka vienīgi saprotamais ir „un”, „ja”, „bet”, „varbūt”, „tomēr”, bet pārējam nepieciešama svešvārdu vārdnīca. Prast ticības atziņas pasniegt pieejami, skaidri un nepārprotami – ir „augstākā pilotāža”! Tāpēc Luters saka: „Mēs arvien cenšamies katehismu izskaidrot jauniešiem ne augstā, grūti saprotamā valodā, bet īsi un vienkārši, .. lai tas viņiem patiktu un paliktu labāk atmiņā”[3].

11) Skaidro Sv. Rakstus

Apliecība palīdz skaidrot Sv. Rakstus. Reiz kāds jautāja savam biedram: „kas ir Tavā Bībelē?” Otrs saprata to burtiski, atšķīra grāmatu un atbildēja: „mātes foto un herbārija ziediņš no iecerētās!” Ja nepieejam tik burtiski, tad Bībelē varam lasīt daudz ko, piem., Vecās Derības tautas vēsturi, praviešu sludināto, filosofiskas atziņas, dzeju. Jaunajā Derībā ir Jēzus biogrāfijas, Pirmbaznīcas notikumi, apustuļu vēstules, nākotnes redzējums. Bet tas tā ir satura un žanra nozīmē. Bet kas ir Bībeles kā Dieva vārda būtība, kas ir Sv. Rakstu kodols? Te svarīgi ieraudzīt būtisko; tātad šajā meklējumā jāvadās pēc patiesības, ne gaumes un patikas. Kāds teologs reiz teica, ka sv. Raksti nav bufetes galds, pie kura pienākt un izvēlēties, kas kuram garšo. Līdztekus notikumu un vēstures aspektam, kas var apmierināt kāda ziņkāri, ir kas daudz svarīgāks, tas, kādēļ Raksti ir doti, proti – pestīšanas vēsts!


[1] Theodore Schmauk, The Confessional Principle and the Confessions of the Lutheran Church (St. Louis: Concordia Publishing House, 2006), 13.

[2] Herman Sasse, We confess Jesus Christ (St. Louis: Concordia Publishing House, 1999), 84.

[3] Vienprātības grāmata (R: AI, 2001), 364.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: