Izlaist līdz saturam

Tuvojas Ticības atjaunošanas svēki – Ar ko sākas luteriskā reformācija man?

by uz Oktobris 25, 2013

imagesCAXK3GLMTuvojas Ticības atjaunošanas, jeb Reformācijas svētki. Iepriekšējās nedēļās rakstījām par Rakstu, žēlastības un ticības nozīmi katra kristieša un visas baznīcas dzīvē šeitšeit, šeitšeit un šeit.

Šīs lietas bija pazīstamas arī pirms Lutera, bet gadsimtu laikā tās arvien vairāk pazuda citu lietu starpā. Gluži kā skapī, garažā, vai noliktavā, kad starp mazāk vajadzīgām lietām mēdz iejukt tā, kuru vajag arvien. Arī tās citas lietas vienmēr nav bijušas sliktas. Problēmas sākās tad, kad citas lietas sāk aizsegt pamatlietas. Tā kā vēsturiski 16.gs. jau pārāk daudz citas lietas bija nostājušas pamatlietu vietā, tad bija tikai labi, ka nāca Reformācija. Pat kristiešiem, kas palika pakļauti pāvestam nācās veikt savu iekšējo reformāciju, jo lietas baznīcā nevarēja palikt tādas, kādas tās bija līdz Reformācijai.

Tomēr arvien paliek jautājums, kā Reformācija, jeb Ticības atjaunošana nāk man, priekš manis?

Daudziem Reformācija šķiet vēsturisks notikums, kas jau ir pārlieku tālu, lai šodienas realitātē būtu ar paliekošu nozīmi. Ir jau arī taisnība, ir pagājuši teju 500 gadi. Tā sakot, „daudz ūdens ir aiztecējis”.

Taisnība arī ir novērojumā, ka tā laikmeta cilvēki dzīvoja krietni savādak, nekā mēs. Pirmkārt, absolūti lielāka ļaužu daļa bija vistiešākajā veidā saistīti ar zemi un zemkopību. Otrkārt, laika ritums bija savādaks. Tās ziņas, kuras mūs sasniedz ar vienu datora taustiņa nospiešanu, tolaik ceļoja dienām, nedēļām un pat mēnešiem. Šķiet, šo uzskaitījumu varētu vēl turpināt, bet tas nav šo pārdomu mērķis. Turklāt, lai arī cik daudz ir mainījies, kādas lietas arvien ir palikušas nemainīgas.

Domāju, šajā vietā ir vērts nedaudz uzskaitīt lietas, kuras nav mainījušas. Tas būtu tikai godīgi, ņemot vērā, ka iepriekšējā rindkopā pieminētas mainījušās lietas. Pirmkārt, cilvēks, gluži kā 16.gs. un arvien, pasaulē ienāk – piedzimst – kails. Cilvēks nevien ienāk pasaulē fiziski kails, bet arī visādi citādi viņš ir kails un neaizsargāts. Otrkārt, cilvēks nevien ienāk kails, bet viņš arī aiziet – nomirst – kails. Nekas no tā, ko cilvēks ir uzkrājis dzīves laikā, vai arī tas, kas ir mainījies kopš 16.gs., nevar tikt nodots cilvēkam līdz. Visbeidzot, cilvēkam arvien ir jāsakārto savas attiecības ar Dievu. Bez tam, cilvēka dzīves svarīgākās lietas – vajadzība pēc ģimenes, draugiem, un tik daudz citas lietas – arī nav mainījušās. Ja tā var sacīt, visas šajā rindkopā minētās lietas varbūt ir nedaudz pārformējušas, bet tās arvien ir aktuālas. Salīdzinot šo un iepriekšējo rindkopu, vai nav tā, ka svarīgākās lietas ir palikušas tās pašas, kamēr mazāk nozīmīgās ir bijušas pakļautas izmaiņām?

Ja nu tik tiešam svarīgākās lietas ir palikušas tādas pašas, varbūt Reformācija nav zaudējusi savu nozīmi? Varbūt tā nav vien „apdzeltējuši papīrīši”, bet tai ir ko sacīt šodienas cilvēkiem? It īpaši tāpēc, ka Reformācija vērš cilvēka uzmanību uz pašu svarīgāko cilvēka dzīvē. Tā mudina nokārtot visnozīmīgako cilvēka dzīves problēmu – atrisināt cilvēka pretrunas ar Radītāju.

Vai tā nav atbilde uz jautājumu, kā Reformācija, jeb Ticības atjaunošana nāk palīgā un noder man, priekš manis? Tā piedāvā nepamest savu pestīšanu neatrisinātu, nepalikt ienaidā ar Dievu, bet atgriezties pie Viņa. Vēl vairāk, tā nevien mudina cilvēku risināt šo problēmu, bet tā arī norada uz pašiem svarīgākajiem līdzekļiem, lai to sasniegtu: Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem – patiesu Dieva atklāsmi, Kristus dāvāto žēlastību, ar kuru grēcinieks var droši pastāvēt dievišķās tiesas priekšā un ticību – „roku”, ar kuru grēcinieks var arvien pieturēties un paturēt sev Kristus zelastības dāvanu. Vai tas ir maz man šeit un tagad?

Priecīgus Ticības atjaunošanas svētkus! Dievam vien lai ir gods!

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: