Izlaist līdz saturam

Bauslība un Evaņģēlijs: I daļa [1]

by uz Oktobris 28, 2013

Bauslība un Evaņģēlijs Bauslības darbs

Kad Dievs savā Vārdā, caur Baznīcas pasludinājumu cilvēkiem atklāj savu svēto bauslību, tās uzdevums ir darīt zināmu patiesību par mūsu stāvokli un mūsu izredzēm svētajam Dievam atnākot redzamā veidā, lai nodibinātu savu mūžības valstību. Jāpiebilst vien tas, ka grēka un velna verdzībā esošam cilvēkam nav nekādu izredžu, vien mūžīga pazudināšana. Tādi mēs visi esam no dzimšanas. (Ef 2:1-3)

Dieva bauslība, šodien pasludināta, dara to pašu, ko Dieva svētā klātbūtne darīs Viņam pašam atnākot, proti, – uzrāda mūsu grēku. Šodien caur bauslības pasludinājumu Dievs darbojās lēnām, maigi un saudzīgi, un jau tas mums nepatīk. Tā tas nebūs, kad visi cilvēki laiku beigās tiks nostatīti svētā Dieva Visuvaldītāja troņa priekšā. Pietiks vien atcerēties, kas notika ar Dieva paša izredzētajiem kalpiem praviešiem un apustuļiem, kad tiem kaut uz mirkli tika atklāta Dieva svētā godība. Jesaja, Daniels, Pāvils, Ecehiēls – pat šiem vīriem Dieva tuvumā zuda spēki, pārmāca bailes, un nācās nespēkā sabrukt grēka smaguma apziņā.[2]

Taču svētas bauslības pasludināšana un cilvēku sirds pilnīgās samaitātības atklāšana nav Dieva galamērķis, bet tikai līdzeklis. Kā jau aplūkojām nodaļā „Dievs – kas un kāds Viņš ir?” – Radītāja attieksme pret cilvēku nav mainījusies arī pēc grēkā krišanas. Viņš joprojām ir tas pats Evaņģēlija Dievs, mīlošs, gādīgs, dāsns, taisnīgs, laipns, žēlastības un žēlsirdības pārpilns. Tieši tādēļ mēs Viņam esam tik svarīgi, tieši tādēļ Radītājs nemitējas par mums rūpēties, tieši tādēļ Viņš tik ļoti vēlās mūs izraut no grēka un velna verdzības, glābt no mūžīgās pazudināšanas, un atkal dāvāt mums to brīvību, kādai esam radīti. Brīvību būt, kas mēs patiesi esam.

Taču Dievs to nevēlas darīt pret mūsu gribu, Viņš vēlās, lai mūsu attiecības būtu abpusējas un labprātīgas. Cilvēki ir nogājuši tālu ceļu, no patiesas brīvības un dzīves Dieva Radītāja klātbūtnē līdz pilnīgai patiesības atziņas zaudēšanai un pazemojošam jūgam grēka un velna verdzībā. Lai cilvēks atkal tiektos pēc zaudētajām attiecībām ar sava Radītāju, viņam vispirms skaidri jāierauga, kur viņš atrodas, kāds šodien ir cilvēka stāvoklis, salīdzinot ar dzīvi, kādai viņš bija radīts, un kas viņu neizbēgami sagaida šajā stāvoklī paliekot. Tikai tad, ieraudzījis savu grēku un nostādīts neizbēgamās Dieva tiesas priekšā, cilvēks var būt gatavs satvert Dieva Glābēja pastiepto roku.

Ar bauslības palīdzību darīt zināmu skarbo patiesību nav tas, ko Dievs vēlētos darīt. To sauc par Dieva svešo darbu.[3] Diemžēl, ja cilvēks nesaprot, kur atrodas, viņam nav iemesla vēlēties ko mainīt. Dievam nav citu līdzekļu kā svētā bauslība, lai sadragātu mūsu pašapmierinātības un paš-pietiekamības ilūzijas. Kad bauslība tiek pasludināta, Dieva Vārds paveic savu darbu, – tas notiesā un nogalina veco grēcinieku. Tikai tad, kad bauslība savu darījusi, cilvēks ir gatavs uzklausīt, kas Dievam viņam sakāms. Jo labāk Baznīca spēj pasludināt Dieva bauslību, jo skaidrāk tā uzrāda slimības simptomus, jo labāk tā var sagatavot cilvēku sirdis Lielā Ārsta dzīvības zālēm, Kristus Evaņģēlijam.

Baznīca, kura iedomājas aiztaupīt cilvēkam nepatīkamos mirkļus, kad viņa grēks tiktu celts Dieva bauslības gaismā un viņa sirdij tik tuvie elki tiktu atmaskoti, nevis palīdz šis cilvēkam, bet nostājās ceļā Dieva darbam. Noklusējot grēku, tā neved cilvēku pa tiešo pie žēlsirdīgā Dieva, kā daži to iedomājās, bet ļauj cilvēkam pašam izdarīt secinājumus, ka Dievs Glābējs viņam nemaz nav vajadzīgs. Priekš kam gan? Kas vainas dzīvei! Sevišķi, ja tā ir dzīve miera, pārticības un komforta apstākļos 21. gadsimta sākumā. Tādējādi baznīca, kura necenšas pasludināt Dieva svēto bauslību visā tās skaudrajā patiesībā, nekalpo vairs Dievam, tā vietā – grēkam un velnam.

Turpinājums sekos.

Vairāk lasiet grāmatā “Dievs, Radīšanas Kārtība un Cilvēks: ar Luterāņa acīm”


[1] 2010.gadā Concordia Publishing House (St. Louis) no jauna izdeva papildinātu C. F. W. Walther Law and Gospel: How to Read and Apply the Bible, pievienojot oriģinālajam tekstam vēsturisku komentāru. Šī grāmata, kas izdota arī latviski (K.E.V.Valters, Bauslība un Evaņģēlijs, Augsburgas Institūts, Rīga, 2000.) ir lielisks palīgs, lai izprastu atšķirības starp bauslību un Evaņģēliju un to lietojumiem.

[2] Ech.1:27-28, Dan 10:5-9, Ap.d.9:3-9, 3.Moz 10:1-2.

[3] Teoloģijā to apzīmē ar latīņu terminu opus alienum Dei, tas ir, Dieva svešais darbs.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: