Izlaist līdz saturam

Georgs Mancelis [1]

by uz novembris 6, 2013

GMancelius-Zalampamāaaciiba LV 1637 - 000dŠogad apritēja 420 gadi, kopš piedzima Georgs (latviski saukts arī par Juri) Mancelis. Šķiet, viņš ir nepelnīti maz pieminēts mūsu baznīcas un vispārējā vēsturē. Šodien lasītājam piedāvājam fragmentus no Roberta Feldmaņa grāmatas “Latvijas Baznīcas vēsture” (R.: LMF, 2010, 143. – 146.lpp.), kurā īsi ieskicēts G. Manceļa dzīves gājums un nozīmīgākais devums.

Juris, patiesībā, Georgs Mancelis – pirmais ievērojamais latviešu garīgais rakstnieks.

Dzimis 1593. gada 24. jūnijā Mežmuižā, kur viņa tēvs bija mācītājs. Mācījies Jelgavas skolās, Rīgas Domskolā, studējis pedagoģiju un teoloģiju Štetīnē, arī Rostokā.

Pēc atgriešanās dzimtenē – mācītājs Vallē no 1616. līdz 1620. gadam. Sākoties kara laikiem un apdraudējumiem (Poļu – Zviedru karš, 1600 -1629 – V.L.), Mancelis kļuva par mācītāju Sēlpilī (1620–1626).

1625. gadā Zviedrijas ķēniņš viņu aicināja uz Tērbatu par virsmācītāju un vēlāk arī par teoloģijas profesoru jaundibinātajā Tērbatas Universitātē. Tērbatas Universitāte tika dibināta 1632. gadā, un no 1632. līdz 1637. gadam Mancelis bija profesors Tērbatas Universitātē. Kādu laiku viņš bija arī šīs universitātes rektors un pildīja vēl kādus citus augstākus amatus un pienākumus.

1637. gadā Kurzemes hercogs Fridrihs aicināja Manceli atpakaļ uz Kurzemi un iecēla viņu par galma mācītāju Jelgavā, kur viņš nostrādāja līdz savai nāvei 1654. gadā.

Mancelis labi prata latviešu valodu, viņš ieveda vienveidīgu pareizrakstību, uzrakstīja latviešu valodas mācību grāmatu, frazeoloģijas vārdnīcu. 1631. gadā viņš izdeva pārlabotu un papildinātu “Enhiridionu” un izdevumam deva citu nosaukumu –“Vademecum” – “Nāc man līdz(i)!” 1637. gadā latviešu valodā izdeva Sālamana Sakāmos vārdus (Sālamana Pamācības) un 1642. gadā – Sīraka Gudrības grāmatu. Manceļa nāves gadā – 1654. gadā – iznāca viņa ilgi kārotā “Postilla”, kas arī saņēma tādu vārdu – “Ilgi kārotā latviešu postilla” (Langgewunschte Lettische Postill). Par postillu mēdz saukt garīgā satura pamācības vai sprediķu grāmatas vēl tagad. “Postilla” bija viņa visievērojamākais darbs, kas bija prasījis apmēram 20 gadus – bieza grāmata, 1180 lappušu teksta, kas saturēja sprediķus visām svētdienām un svētku dienām. Tā bija domāta galvenokārt mācītājiem, tāpēc arī priekšvārds bija vācu valodā. Pret šīs grāmatas izdošanu latviešu valodā Mancelim ar pārmetumu pretim stājās vietējie vācieši, jo nu arī ārzemnieki, neprazdami latviešu valodu, varēšot celt priekšā ļaudīm sprediķus latviski, tā ka Mancelis esot nodarījis pārestību vietējiem vācu mācītājiem, kas mēģināja sprediķot latviski. Mancelis sprediķos centās veicināt ārējo baznīciskumu, apkarot pagānismu un tāpat arī skubināja apgūt kristīgās mācības, arī mācītāju cieņu turēt godā, gribēja nostiprināt kristīgās dzīves paražas – svētdienas svētīšanu, Dieva palīga došanu, garīgu dziesmu dziedāšanu, kristīgo laulību; apkarot netikumus – dzeršanu, slinkumu, netiklību, lepnību, vieglprātību; centās izveidot ģimenē un saimē kristīgus tikumus. Tulkotais Sālamans un Sīraks viņam bija lielā mērā šie morālmācības paraugdevēji. […] turpinjums sekos

Publikācija ar LMF atļauju, Attēls – http://www.korpuss.lv/senie/faksimili/17gs/Manc1637_Sal/.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: