Izlaist līdz saturam

Kas ir latviešu tradicionālā reliģija? IV daļa Dokumentālās liecības [3]

by uz novembris 20, 2013

Latviesu-tautas-terpi-5Nākamā nozīmīgā IH liecība par Senlatvijas tautas reliģisko praksi ir saistīta ar Meinarda darba biedra Teoderiha piedzīvoto Turaidā pie Gaujas lejteces līviem. Pagāni notvēruši misionāru, viņu vainojot neražā. Spriedums – ziedot saviem dieviem! Ievērosim, ziedot cilvēku saviem dieviem!!! Pirms ķetries pie sprieduma īstenošanas, līvi prasījuši dievu (bez tuvāka apraksta, par ko ir runa) gribu ar balta likteņzirga palīdzību. Lēmumu pieņēmuši pēc zirga kreisās vai labās priekškājas pacelšanas pār šķēpu (IH I,10). Līdzās „interesantajai” praksei ziedot cilvēkus, redzam, ka dievu lēmuma nesējs ir (balts) zirgs.

No reliģiju pētnieka viedokļa raugoties, zirgs kā elks, jeb elku dieva gribas atklājējs ne ar ko neatšķiras no auglības kultiem senajās tautās Divupē. Pie šiem piemēriem vēršos, jo tie ir krietni pētīti un aprakstīti. Zemkopju kultūrās nereti lauksaimniecībā ārkārtīgi noderīgs dzīvnieks kļūst reliģiska goda cienīgs. Divupes gadījumā, tie bija vērši, jo tie antīkajā pasaulē kalpoja kā aramlopi (jūga lopi) un transporta dzinējspēks. Zirgs tajās kultūrās bija kaujas dzīvnieks. Tā kā mūsu platuma grādos nav šādas tradīcijas un zirgs apvienoja sevī ne vien kaujas, bet arī darba lopa pienākumus, nekas pārsteidzošs nebūtu, ja iepriekš izteiktais minējums par zirga lomu līvu (iespējams, arī citu Latvijas sentautu) reliģiskajā skatījumā būtu stipri tuvu patiesībai.

To, ka līviem pastāvējusi cilvēku ziedošana vēlāk IH apstiprina tieši. Kādā no pretestības brīžiem, Daugavas līvi ziedoja krustnešus saviem dieviem (IX, 12). Igauņu sirojumā par līvu zemi minēta viņu upurēšana (XIV, 10, sal., XV, 3), bez norādes uz upurējamo objektu. Vēl minēta līvu pagāniskā paraža upurēt dzīvniekus un lopus (XVI, 4). Pie sakaliešiem (igauņiem) minēts arī rituāls kanibālisms, kad gūstekņa sirdi izcep un apēd (XXVI, 6). Vai pēdējais bija raksturīgs arī Latvijas teritorijā, nav iespējams pateikt.

IH apraksta kuršu pražu „izliet asinis” (V, 2). Nav precizēts, vai runa ir par dzīvnieka upuri, vai savu asiņu liešanu kādā rituālā.

Daudzkārt IH  min vietējo sentautu pievēršanos kristīgajai mācībai un atkrišanu no tās. Īpaši čakli šādās svārstībās ir līvi. Leti uzrāda krietni lielāku noturību, iespējams, tāpēc, ka jau bija kristieši (proti, konvertējušies no pareizticības). Pati letu konvertēšnās vai kristīšanās aprakstīta kā labprātīga (X, 3). Tomēr, vien daļa letu pirms kristīšanās, met lozes, lai izzinātu savu dievu prātu par pievienošanos rietumu vai austrumu kristietībai (XI,7). Lozes mešana dažādos gadījumos bijusi raksturīga arī zemgaļu Viestardam (XII, 2), kuršiem (XIV, 5) un igauņiem (XX, 2, XXIII, 9, XXVI, 7).

Interesantu liecību par līvu dievbijību hronika ziņo no Gujas lejteces (X, 14). Kāds no līviem saviem tautas brāļiem stāsta par „līvu dievu”, kurš viņam sapnī stāstījis par gaidāmo lietuviešu uzbrukumu. Kristiešu mācītājs, vērtējot pēc gada laika un karošanas paradumiem, apšauba šādu apdraudējumu. Uzbrukums nenotiek, mācītājs sludina sava dieva pieviltajiem līviem, kuri atsakās no elkiem un kristās. Šis elku dievs aprakstīts kā „tēls, kas, sākot ar krūtīm un augstak, izauga no kāda koka”. Pie šī, Latvijas viduslaiku vēstures autoritāte Ē.Mugurēvičs komentē, ka arheoloģiskajos izrakumos atrasts šāds elku attēlojums, proti, „koka nūjiņas ar izgrieztu cilvēka galvu”. Šādi priekšmeti atrasti arī rietumslāvu apdzīvotas teritorijās (IH, 266.lpp). Šis „līvu dievs”šķiet detalizētākais Latvijas sentautu dieva apraksts, kurš pieejams IH.

IH min iguņu svētbirzi (XXIII, 9). Igauņiem arī minēts viņu dievs vārdā – Tarapita (komentators pieļauj, ka elka vārds ir Tāra, skandināvu pērkona dieva Tora līdzinieks, bet hronists sajaucis to ar frāzi „Tāra a(b)ita – Tāra palīdzi, , 311.lpp., sal., XXX,4 – 6) un viņam veltītas vietas/rituāli.

Pie citām paražām, minēts, ka lietuviešu karavīru atraitnes pakārušās, lai nākamā dzīvē būtu kopā ar saviem kritušajiem vīriem (IX, 5). Šis, savdabīgais sati rituāls, liecina par to, ka kaut kādas domas par dzīvi pēc nāvi ir bijušas lietuvjiem. Nekas tuvāk nav sacīts. Stipri līdzīgos ieskatos varētu būt bijuši arī kurši, kuri savus ievainotos, pieļaujams – smagi ievainotos, nogalinājuši paši (XIV, 5). Komentārā norādīts, ka nāve nav uztverta kā baismu pilna, bet ar turpinājumu nākamā dzīvē.

Manuprāt, te būtu vietā pievienot rindkopu, kurā tik pierastais „kristīšanas ar uguni un zobenu” stāsts ir ar nedaudz citu akcentu. Meinardam veltītā IH pirmā daļa noslēdzas ar Latvijas misionāra nāves aprakstu (I, 14). Šis apraksts ir zīmīgs, kaut vai tikai tāpēc vien, ka pie Meinarda nāves gultas ir pulcējušies vietēji līvu vadoņi. „Visi Līvzemes un Turaidas vecākie” ir sekojuši Meinarda uzaicinājumam. Vai tie visi bija kristieši? Maz ticams, jo diez vai pārlieku daudz līvu vecākie jau 1196.gadā bija kļuvuši kristīgi. Uz Meinarda jautājumu par to, vai viņi vēlas palikt bez bīskapa, klātesošie „apliecināja, ka labprātāk gribētu, ka viņiem būtu kāds bīskaps un tēvs.” Diez vai Meinards jautātu, ja būtu tikai kristieši. Vispārsteidzošākā ir šo vecāko atbilde. Nav tuvāk paskaisrots par iemesliem, bet viņi izsaka vēlmi pēc Meinarda sekotāja. Ja tik tiešām klātesošie savā vairākumā bija neticīgie, tad šāda atbilde ir ļoti zīmīga. Tā ir īpaši zīmīga un kā pretarguments tiem, kas apgalvo, ka kristiešus te neviens nav aicinājis. Mežotnes (austrumu) zemgaļi arī brīvprātīgi ieradās un meklēja kristību (XXIII, 3). Kāds igaunis ir kristiešiem lūdzi labu dievu, jo esošais elks bijis ļauns (XXIII, 7).

Tik daudz es atradu IH par mūsu senču reliģisko praksi. Maz kas ir minēts, šo to varētu mēģināt saprast, bet vai tas veido kādu sistēmu? Vēl vairāk, vai ši sistēma ir kaut cik pieaugusi un nobriedusi reliģija?

Turpmākajā apskatā pievērsīsiemies Atskaņu hronikai.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: