Izlaist līdz saturam

Bauslība un Evaņģēlijs: 3. daļa

by uz novembris 21, 2013

Bauslība un EvaņģēlijsDieva Vārds kā bauslība un Evaņģēlijs

Iepriekšējo daļu lasīt šeit.

Svarīgi zināt, ko dara bauslība un ko Evaņģēlijs. Bet vēl svarīgāk, – izprast bauslības un Evaņģēlija mijiedarbību un pielietojumu. Bauslības otrais lietojums mūs sagatavo Dieva žēlastības saņemšanai, savukārt Evaņģēlija pasludinājums reāli sniedz šo Dieva žēlastību. Tas patiesi atbrīvo no grēka varas un ieved mūs atjaunotās attiecībās ar Dievu. Abi divi, gan bauslība, gan Evaņģēlijs, ir Dieva Vārds. Abiem jātiek pasludinātiem grēka varā esošam cilvēkam, lai gan katrs no tiem veic savu uzdevumu. Viens iznīcina veco, otru rada jaunu sirdi. Bauslība rāda, ko mēs [ne]esam darījuši, un kādi [ne]esam Dieva tiesas priekšā. Evaņģēlijs – ko Dievs darījis un arvien nemitējas dara, lai tikai atjaunotu mūsu attiecības.

Ja lūkojamies uz Dieva vēstījumu Bībelē, varam pamanīt, ka šie abi, bauslība un Evaņģēlijs gandrīz visu laiku ir klātesoši. Ne vienmēr tie ieraugāmi tieši šādos vārdos.  Varam tos sastapt formulētus kā „kritušo un jauno radību, kā tumsu un gaismu, kā nāvi un dzīvību, kā ceļošanu tuksnesī un apsolīto zemi, kā izsūtījumu un atgriešanos, kā nezināšanu un gudrību, kā dēmonu apsēstību un Dieva valstību, kā slimību un veselību, pazudušu un atrastu, vainīgu un taisno, miesu un garu, bailes un prieku, izsalkumu un dzīres, Babilonu un jauno Jeruzalemi, un daudzus citus. Tomēr vienojošais ir grēka varā esošas cilvēces atjaunošana caur Dieva Dēlu Jēzu Kristu.”[1]

Skaidra mācība par to, ko dara bauslība, un ko Evaņģēlijs, bija viens no Luteriskās Reformācijas lielākajiem devumiem Kristus Baznīcai. Kad saprotam, ko dara viens un ko otrs, varam pareizi izšķirt, kurā situācijā būtu pasludināma bauslība, un kurā Evaņģēlijs. Ja tos lietojam nepareizi, tad pat labu gribēdami, varam cilvēkiem nodarīt lielu ļaunumu.[2] Divus piemērus ilustrācijai.

Apustulis Matejs atstāsta šādu notikumu: „Un redzi, viens piegāja pie Viņa [Jēzus] un sacīja: „Mācītāj, ko laba man būs darīt, lai es dabūtu mūžīgu dzīvību?” Un Viņš tam sacīja: „Ko tu Man jautā par to, kas labs; tik viens ir Labais. Bet, ja tu gribi ieiet dzīvībā, tad turi baušļus.” Tas saka Viņam: „Kurus?” Un Jēzus sacīja: „Tev nebūs zagt; tev nebūs dot nepatiesu liecību; godā savu tēvu un māti; un tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” Jauneklis saka Viņam: „To visu esmu turējis. Kā man vēl trūkst?” Jēzus tam sacīja: „Ja tu gribi būt pilnīgs, tad noej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod to nabagiem; tad tev būs manta debesīs; un tad nāc un staigā Man pakaļ.” Bet, kad jauneklis dzirdēja šos vārdus, viņš aizgāja noskumis, jo tam bija daudz mantas.” (Mt.19:16-22)

Labi zināmais stāsts. Jauneklis dedzīgi vēlas iemantot mūžīgo dzīvību, bet pats neapzinās, kādā stāvoklī viņš atrodas. Viņš ir gatavs pats darīt, darīt, darīt un izdarīt visu labo, lai tikai nopelnītu debesu valstību. Redzēdams, ka jaunekļa sirds ir, pirmkārt, elku varā, un, otrkārt, ilūzijās par to, ko viņš pats spēj un ko nespēj, Jēzus viņam pasludina bauslību. „Pārdod visu, kas tev ir, tad nāc staigā man pakaļ”. Tikai viens nosacījums.

Ar to pietika, bauslība izdarīja savu, jauneklis aizgāja noskumis. Jēzus vārdi bija atklājuši, ka svarīgāka nekā kopība ar Dievu, šim jauneklim ir kopība ar viņa paša mantu. Jēzus būtu varējis sacīt tikai – „nāc staigā man pakaļ.” Taču kamēr jauneklis neapzinājās, ka īstenībā viņa augstākais dievs ir nauda un manta, viņa attiecības ar patieso Dievu nevarēja tikt atjaunotas. Šādā situācijā, pasludinot Evaņģēliju, dodot beznosacījumu atļauju sekot, Jēzus būtu pametis jaunekli viņa ilūziju varā un elku gūstā. Vispirms bauslībai jāuzrāda un jāiznīcina mūsu elki, tikai tad Evaņģēlijs var radīt jaunu sirdi, kas gatava mīlēt Dievu pār visām lietām.

Otrs piemērs.[3] Iedomājieties situāciju, kad kāda sieviete jums vaicātu: „Vai aborts ir pieļaujams Dieva acīs?” It kā jau atbilde ir vienkārša. Bet šajā brīdī svarīgi saprast, ko pasludināt, – bauslību, vai Evaņģēliju. Ja cilvēks ir grēka varā un izpratne par Radīšanas kārtību ir aptumšota, viņam vajadzīga bauslība kā skaidri pausta nostāja, kā Dievs vērtē cilvēka slepkavību. Bet vai tiešām šis ir tas gadījums? Vispirms nepieciešams noskaidrot, kāpēc šāds jautājums tiek uzdots? „Kāpēc tu to vēlies zināt?” Ja nu šī sieviete kādreiz jau ir veikusi abortu, un tagad mokās sirdsapziņas ēdās un nedrošībā, vai Dievs spēs viņai to jelkad piedot, tad bauslības pasludinājums viņu burtiski nonāvēs. Viņai kā slīcējam gaiss nepieciešams Evaņģēlijs: „Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” (1.Jņ 1:9)

Šie divi piemēri palīdz ieraudzīt, kā Dieva Vārda pasludinājums darbojās kā bauslība un Evaņģēlijs. „Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.” (Ebr.4:12) Tieši tādēļ tik svarīgi pārprasīt: „Kāpēc tu to jautā?” Lai mēs spētu izšķirt, ko pasludināt – bauslību, vai Evaņģēliju, kas tieši konkrētajā gadījumā ir nepieciešams.

Lai arī nevaram apskatīties visus iespējamos bauslības un Evaņģēlija lietojumus, sākumam pietiks, ja paturēsim prātā, ka grēka varā esošam cilvēkam, kurš neapzināt savu stāvokli svētā Dieva Radītāja priekšā, tajā brīdī Evaņģēlijs nav vajadzīgs. Tas ir kā pērles cūkām: „Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet savas pērles cūkām priekšā, ka tās ar savām kājām viņas nesamin un atgriezdamās jūs pašus nesaplosa.” (Mt.7:6)

Šādam cilvēkam ir nepieciešama bauslība, kas skaidri parāda, cik tālu viņš atkritis no Dieva Radīšanas kārtības, cik bezspēcīgs viņš ir ko mainīt, un cik neizbēgami viņš iet pazušanā. Tikai tad ir kārta Evaņģēlijam. Savukārt cilvēkam, kuru bauslība satriekusi, kurš ir savu grēku atziņas nomocīts, vai kuru Sātans apsūdz un neļauj noticēt visu grēku piedošanai Kristus dēļ, šādam cilvēkam ir nepieciešams Evaņģēlijs visā tā mierinošajā pilnībā. „Dievs tevi mīl un tevi pieņem, tieši tādu, kāds esi! Viņš pazīst tavas sirds dziļumus, zina katru tavu grēku – un tomēr tevi mīl!”[4]

Dieva Vārds kā bauslība un Evaņģēlijs ir Dieva instruments cilvēku glābšanai. Varens instruments, kurš uzticēts visiem kristiešiem. „Kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.” (Jes.55:10-11)

Turpinājums sekos.

Vairāk lasiet grāmatā “Dievs, Radīšanas Kārtība un Cilvēks: ar Luterāņa acīm”


[1] C. F. W. Walther, Law and Gospel: How to Read and Apply the Bible, CPH, St. Louis, 2010., liv, lpp.

[2] C. F. W. Walther (Law and Gospel, 3.-5.lpp.) uzskaita divdesmit vienu veidu, kā bauslība un Evaņģēlijs var tikt sajaukti. Piemēram, padarot Kristu par jaunu likumdevēju, nepasludinot bauslību visā tās bardzībā un Evaņģēliju visā tā mierinošajā spēkā, mudinot cilvēkus iemantot pestīšanu ar darbiem, padarot ticību par cilvēka darbu, ar kuru viņš iemanto pestīšanu, nepareizi mācot par Baznīcu un Dieva Vārdu dažādās tā formās, utt.

[3] Par šo piemēru esmu pateicīgs Village Lutheran (Ladue) draudzes mācītājam Dr. Kevin Golden. Lai gan sākotnēji tas varētu būt nācis no Dr. Robert A. Kolb lekcijām.

[4] Dr. Robert A. Kolb norāda, ka Luters, līdzīgi kā bauslībai, arī Evaņģēlijam izdalījis vairākus lietojumus. Pirmkārt, Evaņģēlijs tiek pasludināts kā grēku piedošana un Dieva labvēlība Kristus dēļ. Otrkārt, Evaņģēlijs tiek pasludināts kā mierinājums grūtībās, atgādinot Dieva uzvaru pār grēku un nāvi, un mums apsolīto augšāmcelšanos mūžīgai dzīvei Dieva valstībā. Treškārt, Evaņģēlijs tiek pasludināts, lai motivētu cilvēkus jaunai dzīve Kristū, ne lai nopelnītu Debesu Tēva labvēlību, bet gan tādēļ, ka pateicoties Viņa labvēlībai, jau tagad esam darīti par Viņa bērniem un mantiniekiem.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: