Izlaist līdz saturam

Kas ir latviešu tradicionālā reliģija? IV daļa Dokumentālās liecības [4]

by uz novembris 22, 2013

Latviesu-tautas-terpi-3Iepriekšējos dokumentālo liecību aprakstos apskatīta Indriķa hronika. Šajā – pievērsīsimies Atskaņu hronikai.

Atskaņu hronika (turpmāk tekstā AH, R.: Zinātne, 1998, atsauču norādei hronikas tekstā izmantoti rindu numuri arābu cipariem) ir sarakstīta 13.gs. nogalē (AH, 30.lpp.). Tādējādi, AH ir ar Latvijas senāko vēsturi saistītais tuvākais dokuments, hronologiski pēc Indriķa hronikas. Spriežot pēc visa, abu hroniku sarakstīšanu šķir aptuveni pus gadsimts. Tā kā AH ir sarakstījis ar Livonijas ordeni saistīts autors (pretēji Indriķa hronikai, kuras autors ir bijis saistits ar Rīgas bīskapu), tad skatījums uz vēstures notikumiem starp abiem avotiem nedaudz atšķiras. Tomēr, savā kolonizācijas un arī kristianizācijas mērķī, abi darbi ir stipri tuvi.

Pirmo ar vietējo sentautu reliģisko dzīvi saistīto ierakstu atrodam 339. AH rindā, kur par sēļiem rakstīts, ka „tiem elku pilna katra mala”. AH apraksts pārsniedz vienīgi mūsdienu Latvijas robežas un min arī faktus, ka igauņi ir aktīvi elkkalpībā (1363.r.) un lietuvji dievs saukts vārdā – Pērkons (1434.r.). Aprakstīta arī lietuviešu pateicība elkiem (4868.r.) un čakla ziedošana tiem (6087. – 6089.r.). Arī AH, līdzīgi kā Indriķa hronikā, min lietuviešu pašnāvības (1546.r.), kas liecina par viņu labprātīgo vēlmi izbeigt šo dzīvi, visdrīzāk, sakarā ar pēcnāves dzīves izpratni. Saistībā ar lietuviešu ticības vēsturi, rodam kādu interesantu gadījumu. Viens no viņu ievērojamākajiem vadoņiem – Mindaugs – pieņemt kristīgo ticību. Tomēr vēlāk, padomdevēju pārliecināts un bailēs no elku soda, to atmet (6373., 6374, 6392.r.). Par šo atkrišanu Mindaugs saņem pārmetumus, pat no savas sievas (6557. – 6558.r.). Pēdējais gan varētu būt hronikas autora izpušķots notikumu apraksts.

AH min kuršu zīlkociņu (2485.r., sal., 4674., 7231.r.), kas šķiet saskan ar Indriķa hronikas minēto lozes mešanu. Šeit, lozes – zīlkociņa darbināšanai minēts arī upurpriesteris (4673.r.). Pie šī komentātors (Latvijas viduslaiku viens no atzītākajiem vēstures speciālistiem Ē.Mugurēvičs vai K.Kļaviņš) piebilst, runa varētu būt gan par dzīvnieku, gan arī par cilvēku upurēšanu (332.lpp.). Apstiprinājumu par kuršu, atbilstoši tēvu paražām, upurētiem cilvēkiem, dzīvniekiem un mantam rodam atkārtoti (4689. – 4691.r.). Spriežot pēc teksta, var domāt, ka kurši nav skopojušies savu elku labā. Ir minēta arī zemgaļu pateicība saviem elkiem (10717.r.).

Kā redzama kuršu atpazīšanas zīme karalauka apstākļos ir minēts viņu karasauklis (2638.r.). Mums nav informācijas, vai šis karasauklis bija veltīts kādam elkam, bet tāda iespēja pastāv, jo daudzos citos karasaukļos tajā laikā bija piesaukts elks vai Dievs.

Kāda ar reliģiskiem jautājumiem saistīta interesanta liecība atrodama aprakstā par pagānismā atkritušā lietuviešu vadoņa Mindauga sirojumu līvu un letu zemē. Šajās teritorijās, vietējie ne vien neuzņem Mindaugu kā cīnītāju pret kristietību un neatbalsta to, bet gan aktīvi viņam pretojas (6505. – 6534.r.). Grūti spriest, cik daudz šāda rīcība bija reliģiski pamatota.

Apkopojot senāko pieejamo informāciju un abu nozīmīgāko seno laiku Latvijas vēstures avotu liecību, varam secināt, ka pētnieka rīcībā ir gaužām niecīga un fragmentāra informācija par Latvijas teritorijā dzīvojošo tautu reliģisko mācību un praksi. Ir pavisam nedaudz informācijas, ko min abas hronikas, bet par to izplatītību un daudzām ar to saistītām lietam, nekas vairāk nav paskaidrots.

Ar šo tiek noslēgts senāko dokumentālo liecību apskats. Iepriekšējos aprakstus, veltītus tautas dziemsmām, arheoloģijai un citām liecībām, skatīt šeit (ievads, tautas dziesmas, arheoloģiskās liecības, dokumentālie avoti 1, dokumentālie avoti 2, dokumentālie avoti 3).

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: