Izlaist līdz saturam

Zolitūde – paradigmas rezultāts

by uz Decembris 2, 2013

GUNTIS KALMEMācītājs Dr.theol. Guntis Kalme.

Katrs atceras „Maximas” reklāmu: „par visu padomāts”. Tagad tā ir kā baisa ironija par Zolitūdes traģēdiju.

Trejādas jūtas pārņem, pārdomājot notikušo. Pirmkārt, sāpes, žēlums, pāridarījuma sajūta  par upuriem. Nekas viņiem neatdos aprautās dzīves. Otrkārt, pateicība glābējiem, īpaši bojāgājušajiem, par pašaizliedzību un varonību. Un, treškārt, sašutums par sistēmu – bezatbildības, nolaidības, paviršības, ieraušanas, korupcijas struktūru, kas saaugusi ar politiku.

Nāk prātā vienīgā Jaunajā Derībā minētā nosacīti pielīdzināmā katastrofa Lk 13, 4. Jēzus saka: „Vai jums šķiet, ka tie astoņpadsmit, uz kuriem krita Ziloas tornis un tos nosita, bija vairāk vainīgi nekā visi pārējie Jeruzālemes iedzīvotāji? .. Nebūt ne, bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, jūs visi ņemsit tādu pašu galu.” Upuri nav izraisījuši notikumu. Uzrunātie tiek aicināti uz atgriešanos. Atgriezties pie kā? Pats vārds jau norāda, ka ir kāda sākotnējā pareizā nostādne. Tā ir cilvēcei sniegta Radītāja uzdevumā pirmajiem cilvēkiem zemi kopt un sargāt (1 Moz 2, 15). Mēs, cilvēki, sava pašlabuma dēļ esam to faktiski pārformulējuši par ekspluatēt un iznīcināt. Diemžēl Zolitūdes traģēdija ir jau civilizācijas paradigma. Dzīšanās pēc ātras un vieglas peļņas faktiski ir tapusi par sistēmu vides un cilvēku pakļaušanai un izpostīšanai. Notikušais ir baisa ilustrācija tam. Kādreiz vācu filozofs G.V.F.Hēgelis sacīja, ka būtība nevar neizpausties. Nu tā izpaudās visdramatiskākajā veidā. Šai ziņā var piekrist A.Bērziņam par masveida slepkavību.

Dievs ir radījis cilvēku kā saprātīgu un atbildīgu būtni, ne psihorobotu. Tāpēc mēs kā cilvēce nesam atbildību par to, kādas sistēmas veidojam. Būvinženieris S.Meierovics TV sacīja, ka trijskaņa ātri, lēti, labi vērtības būvbiznesā nevar apvienot. Diemžēl bieži biznesā izpaliek cilvēkiem svarīgākais – labi (Zolitūdes gadījumā – droši). Apgaismības laikmeta cilvēka ideāls homo sapiens (cilvēks saprātīgais) ir pārtapis par homo consumens (patērējošais) un homo devastens (postošais). Sistēma kopumā īstermiņā ir ieciklējusies uz vieglāko ceļu, bet ilgtermiņā tā draud pārvērsties par pašiznīcināšanos. Par visu ir padomāts, izņemot svarīgāko – kopt un sargāt.

Dieva norādījumam kopt un sargāt savu zemi un katru cilvēku redzēt kā pamatvērtību ir jākļūst mūsu dzīves vadmotīvam. Jācer, ka pārdzīvotais mums palīdzēs to saprast.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: