Izlaist līdz saturam

Bībele 2014, 3. nedēļa

by uz Decembris 14, 2013

4911-glika_bibeles_muzejs_2Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus ar Savu piemēru nepārprotami norādīja uz Svēto Rakstu pārzināšanas un pareizas lietošanas ārkārtīgi lielo nozīmi. Viņš nevien atraidīja velnu ar skaidriem Bībeles vārdiem (Mt 4:1-11, Lk 4:1-13), bet arī pamāca Savus mācekļus, ka „visos Rakstos sacīts par Viņu” (Lk 24:27b). Tieši tāpēc Bībeles lasīšana un zināšana ir ārkārtīgi nozīmīga katra kristieša ikdienas nepieciešamība. Ar šo projektu vēlamies mudināt katru gada laikā izlasīt visus Vecās un Jaunās Derības Svētos Rakstus.

Svētīgu gadu ar Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem!

3.nedēļas lasījumu grafiks:

Pirmdiena 1Moz 44:1 – 46:34
Otrdiena 1Moz 47:1 – 50:22
Trešdiena 2Moz 1:1 – 4:31
Ceturtdiena 2Moz 5:1 – 8:28
Piektdiena 2Moz 9:1 – 11:10
Sestdiena 2Moz 12:1 – 15:27

Piezīmes.

Trešais lasījums aptver apmēram četrus ar pus gadsimtus ilgu laika posmu Vecās Derības pestīšanas vēsturē. Te noslēdzas patriarha Jēkaba (Israēla) un viņa dēlu dzīves notikumi, atrodamas ziņas par Israēla pēcnācēju mitināšanos Ēģiptē kā arī iziešanu no tās.

Pirmkārt, 1Moz noslēgums rāda nevien patriarhu laikmeta beigšanos – Jēkaba (Israēla) un viņa dēlu (īpaši – Jāzepa) svētīgo aiziešanu, bet arī triumfāli demonstrē Dieva Evaņģēlija darbu. Vispirms, tas ir rodams Jāzepa dzīves stāstā. Lai arī Jāzepa dzīve sākotnēji nav bijusi „rozēm kaisīta”, tā noslēdzas vēl pārsteidzošāk par „amerikāņu sapni”. Proti, ieradies Ēģiptē kā vergs, Jāzeps kļūst par Ēģiptes faktisko valdnieku. Mums būtu svarīgi atcerēties, ka Ēģipte ir tā laika viena no visvarenākajām valstīm, kamēr Palestīna, Jāzepa dzimtā vieta, ir nomale. Tomēr arī tas vēl nav svarīgākais. Svarīgākais ir tas, ka tā vietā, lai sevī turētu naidu pret saviem nodevīgajiem tuviniekiem, Jāzeps, paļāvībā uz Dievu, ne vien viņiem piedod, bet pat nepiemin bijušo ar rūgtumu. Tā rezultātā, Jāzepa brāļi, kas ir pelnījuši viņa taisnās dusmas un nosodījumu, saņem piedošanu un dzīvbu. Vai tā nav vispārsteidzošākā līdzība ar mūsu Kungu un Pestītāju, kuru arī nodeva viņējie, par kuriem Viņš krustā cieta mira un augšāmcēlās? Vai tā nav līdzība arī ar mums, kas tik bieži Kristu sitam krustā (sal. Ebr 6:6), bet no Viņa saņemam piedošanu? Visbeidzot, 1Moz noslēdzas ar Israēla pareģojumu saviem dēliem. Mums īpaši svarīgs ir pareģojums Jūdam, caur kura pēcnācējiem nāks mūsu Kungs un Pestītājs.

Otrkārt, teju četru gadsimtu vēlākos notikumos, aprakstītos 2Moz, mēs satiekam to pašu Dievu, kas, tieši tāpat kā iepriekš, rūpējas par savējiem. Mozus stāsts ir ar savu līdzību Jāzepa stāstam – verdzenes dēlu adoptē Ēģiptes princese. Vēl vairāk, līdzīgi kā Jāzeps, Mozus nenovērsās no savējiem, kaut arī tie ir tikai vergi. Nē, viņš aktīvi vēlas tiem palīdzēt. Vai te nav līdzība ar Dievcilvēku Jēzu Kristu, kurš vēl uzskatāmāk nenovēršas no grēcinieka, bet atstāj Dieva ķēnišķo godu, lai kalpotu grēciniekam (sal. Fil 2:6-8)?

Treškārt, savu īpašu vietu ieņem Mozus aicināšanas stāsts. Ne jau katram ticīgajam ir tāda Dieva atklāsmes pieredze. Taisnīgu sakot, tāda ir bijusi tikai pavisam nedaudziem. Pie tam, Mozus pieredze, šķiet ir vēl unikālāka nekā to nedaudzo pieredze, kura aprakstīta Bībelē. Lai vai kā, Mozus nav tas, kas ar aktīvu iniciatīvu meklē Dieva aicinājumu un to uzņemas. Dievam nākas krietni nopūlēties, lai Mozus vispār kaut ko darītu. Vai arī katram no mums nav kāds aicinājums, kuram ir tik grūti sekot?

Ceturtkārt, Dievs izved savu tautu no Ēģiptes verdzības. Šis ir Vecās Derības centrālais notikums – Dieva uzvara pār Ēģipti un savas tautas izglābšana. Ir svarīgi ievērot, cik sīksti un cik nevajadzīgi (no mūsu skatu punkta) Ēģiptes faraons pretojas. Tieši šīs pretestības dēļ, uzvara ir tik satriecoša. Šīs nedēļas lasījuma grafiks noslēdzas ar Mozus slavas dziesmu Dievam. Zīmīgi.

Pie pēdējās Dieva uzvaras pār ēģiptiešiem, manuprāt, iederas kāda anekdote. Kāds Bībeles patiesībai neticošs teologs (kāda šodien pazīstama aina!) iet garām draudzes namam, no kura viņu sasniedz sapulcējušos ļaužu sajūsma. Ieiedams iekšā, viņš jautā par šādas sajūsmas iemesliem. Viņam paskaidro, ka draudze nupat ir pārrunājusi lielo Dieva darbu, kad viņš no Ēģiptes bēgošās israēla tautas priekšā pāršķeļ jūru, lai viņi var pāriet tai pāri. Bībeles patiesībai neticošais teologs ņem vārdu un izskadro kādu no Bībeles patiesību apšaubošām teorijām, ka lūk, jūra aprakstītajā vietā neesot nemaz bijusi dziļa, tik vien kā līdz potītēm. Viņa zinātniskā runa atstāj iespaidu, sajūsma rimstas. Bībeles patiesībai neticošais teologs kā uzvarētājs atstāj draudzes namu. Taču pēc īsa brīža viņam jādodas atkal garām šim pašam draudzes namam. Sev par lielu pārsteigumu viņu no draudzes nama atkal sasniedz liela sajūsma. Iegājis iekšā, apjautājies par iemesliem, viņš saņem atbildi. Šoreiz sajūsma ir par to, ka, atbilstoši viņa stāstītajam par jūru, draudze līksmo, ka tādā seklumā Dievs ir spējis nogremdēt Ēģiptes izlases armiju, kas vajāja israēlu.

Manuprāt, šīs nedēļas lasījumu grafikā kā reti kur citur, redzam Dieva gādību par veselu ticīgo saimi, nevis tikai par kādu indivīdu. Manuprāt, tā ir laba viela pārdomām par Dieva gādību attiecībā uz veselu cilvēku saimi Kristus Baznīcā.

Svētīgu lasīšanu un daudz celsmīgus atklājumus!

(fotoattēlā Ernsta Glika Bībeles tulkojums latviski, avots – Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs)

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: