Izlaist līdz saturam

Baznīcas uzturēšanas noslēpums

by uz Decembris 17, 2013

Baznīca NaudaPieļauju, ka draudzes un baznīcas uzturēšanas pamatprincipi ir “miglā tīti”, kā ar baznīcu nesaistītiem cilvēkiem, tā arī daļai draudžu locekļu. Tā tik vien liekas, ka daudziem cilvēkiem Latvijā šķiet, ka baznīcas un draudzes arvien uztur vācu baroni. Otra iespēja – Svētais Gars ir atvēris īpašu bankas kontu, pa kuru novada Dieva Vārda kalpiem un viņu ģimenēm nepieciešamos līdzekļus.

Protams, Latvijā un pasaulē ir ļoti daudzas dažādas baznīcas uzturēšanas prakses. Tomēr, cik man ir zināms, neviena no iepriekšējā rindkopā minētajām nav starp tām. Visbiežāk kristīgās draudzes Latvijā uztur ar draudzes locekļu ziedojumu palīdzību. Proti, līdzekļi, kurus baznīcēni vai gadījuma rakstura dievkalpojuma apmeklētāji ieliek ziedojumu traukā (pārskaita ar bankas pārvedumu vai kā savādāk dāvā draudzei vai baznīcai), kalpo par pamatu mācītāja atalgošanai un baznīcas uzturēšanas izmaksu segšanai. Protams, bez šīm diviem kristīgai baznīcai ir neskaitāms daudzums visādu citu labu un noderīgu līdzekļu pielietojuma iespēju, piemēram, kristīgās literatūras izdošana, iekšmisija un ārmisija, dažādi sociālie projekti, utt.

Vecajā Derībā Dievs noteica ticīgajiem nenākt Dieva priekšā tukšām rokām (sal. 2Moz 23:15, 2Moz 34:20). Tas nebija tāpēc, ka Dievam kaut kā trūktu, bet ar šādu pavēli Dievs nodrošināja Savus kalpus ar iztikas līdzekļiem. Esmu pārliecināts, Dievam nebūtu grūti atvērt debesu logu un barot Savējos pa tiešo. Tomēr Viņš ir iedibinājis kārtību, lai cilvēki rūpētos viens par otru un arī par Dieva Valstības izplatību visā pasaulē. Ja nu tā, tad Viņš to uzskata par vislabāko veidu.

Šķiet, samērā vienkārša kārtība. Ar šādu vienkāršu patiesību ir atklāts viss lielais noslēpums un nav jātur aizdomās vēsturiskie baroni vai jādomā par īpašiem Svētā Gara bankas kontiem. Svētais Gars, protams, strādā, bet Viņa darbība ir krietni smalkāka.

Baznīcas uzturēšanas vienkāršo kārtību sava laika Sīrijā aprakstīja mūsu ievērojamākā misonāre Anna Irbe Svētdienas Rītā (Nr.28, 1924.gada 6.jūlijs, 7.lpp.).

Kā Sīrijas baznīca iegūst vajadzīgos līdzekļus.

Še Kingsmeadā (misionāru apmācības iestāde pie Birmingemas, Lielbritānijā, kur Anna Irbe 1924.gadā sagatavojās misijas darbam pirms došanās uz Indiju) uzturas arī kāds Sīrijas baznīcas garidznieks. Viņš stāsta, kā viņu baznīca uzturot savu centrālo valdi un samaksājot izdevumus par garīdznieku sagatavošanu, kā arī par garīgo literatūru, no rīsu saujām.

Proti, ikkatra nama māte, sagatavodama ēdienu (rīsi ir sīriešu galvenā barība) ikreiz iemetot sauju rīsu kādā sevišķi šim nolūkam turētā traukā. No šīm rīsu saujām baznīcai sanākot līdzekļi minētam vajadzībām un paliekot vēl pāri mazturīgo pabalstiem.

Latvijā baznīca cīnās ar līdzekļiem. Vai nederētu mums mācīties no siriešiem? Kāda jauka, nozīmīga nodokļu ievākšana baznīcas mērķiem! Nama māte, mezdama rīsu sauju Dieva šķirstā ikreiz, protams, arī piedomās par savu dvēseli. Vai mūsu nama mātes arī negribētu ikreiz kādu ziedu iemest Dieva šķirstā, kad pagatavo ēdienu? Baznīcai nebūtu jārūpējas, kur ņems līdzekļus.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: