Izlaist līdz saturam

Kurš Dievs – taisnības, vai mīlestības?

by uz Decembris 31, 2013

GS IITaisnīgums pret mīlestību

Ar Evaņģēlija redukcionismu un antinomismu saistīts vēl kāds pārpratums, kad divas no Dieva īpašībām tiek rīdītas viena pret otru. Proti, Dieva taisnīgums pret Dieva mīlestību. Bieži var dzirdēt apgalvojumus, ja reiz Dievs ir mīlestība, kā gan Viņš varētu kādu nolemt mūžīgai pazudināšanai?! Evaņģēlijs taču atceļ bauslību, vai tad nē? Šāda domu gaita nostāda Dievu izvēles priekšā – vai nu Viņš būs taisnīgs, vai mīlošs. Bet Dievs ir gan taisnīgs, gan mīlošs, tieši tā Viņš pats sevi raksturo: „Jahve, Jahve, apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā, kas tūkstošiem saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus, bet arī neatstāj nevienu nesodītu, piemeklēdams tēvu grēkus pie viņu bērniem un bērnu bērniem līdz trešajam un ceturtajam augumam.” (2.Moz.34:6-7) Jahve atklāj sevi vispirms jau kā žēlsirdīgu un mīlošu, bet vienlaikus arī kā taisnīgu Dievu. Taču cik radikāls ir šis kontrasts! Žēlastība un mīlestība tiek apsolīta līdz tūkstošajai paaudzei, kamēr taisnīgais sods tikai līdz trešajai un ceturtajai.

Evaņģēlija redukcionisms un antinomisms izplata uzskatu, ka Dieva piedošana ir kaut kas līdzīgs aizmiršanai, vai varbūt labdomīgai neievērošanai. Proti, Dievs mīļi uzlūko grēcinieku un izliekas, ka grēka nemaz nav. Tomēr nekur Bībelē Dieva piedošana neizpaužas kā grēku ignorēšana, vai neievērošana. Dieva taisnīgums liek Viņam sodīt grēku. Dieva mīlestība liek Viņam samierināties ar grēcinieku. Dievs neapslāpē mīlestību taisnīguma dēļ, nedz atmet taisnīgumu mīlestības dēļ. Lai piepildītu abas, Dievs liek lietā trešo – savu Gudrību, Jēzu Kristu. (1.Kor 1:30)

Dieva vēlme samierināties ar tiem, kuru grēka mudināti ir sacēlušies pret Viņa gribu, ved pie Kristus krusta, kurā Dieva mīlestība piepilda Dieva taisnīgumu, kad Dievs uzņemas grēka sekas pats uz Sevi. Tieši te parādās Jēzus Kristus nāves un augšāmcelšanās lielā nozīme, kā Viņš pats to paskaidro: „Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un Savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem.” (Mk.10:45)[1] „Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Rom 5:8)

Tā ir mīlestība, kas nevis uzvar taisnību, bet gan piepilda to. Dievs rīkojās saskaņā ar visu savu būtību, tā rezultāts ir grēku izpirkšanā Kristus krustā. Cilvēks Jēzus neglābj mūs no Dieva, un Dieva nepieprasa mūsu asinis, lai piedotu mūsu grēkus. Nē, Dieva pats, tapis cilvēks Jēzū, glābj cilvēci no grēka un sacelšanās pret Dievu sekām.[2] Savukārt tiem, kuri noraida Dieva žēlastību un mīlestību, neizbēgami nākas saskarties ar Dieva taisnīgumu kā to skaidri var redzēt Vecajā Derībā aprakstītajā Israēla tautas vēsturē. Jaunajā Derībā Dieva taisnīgums un mīlestība uz mums runā Jēzus paša vārdos. Tā paša Jēzus vārdos, kurš savu dzīvību atdeva mūsu dēļ. Visi, kas „neatgriezīsies no grēkiem tāpat ies bojā.” (Lk. 13:3) Tie „tiks izmesti galējā tumsībā, vai iesviesti degošā ceplī, un tur būt kaukšana un zobu trīcēšana.”[3]

Ir divas perspektīvas kā lūkoties uz Dieva taisnīgumu Pēdējās tiesas dienā. Viena, paklausīt Evaņģēlija redukcionistiem un, dzirdot Dieva brīdinājumus, vīpsnāt un paust sašutumu par šadu Dievu, kas sūta vēstnešus ar tik nepieņemamu ziņu? Kā gan mīlošs Dievs varētu ko tādu atļauties! Dieva sacītais tiek apšaubīts, jo cilvēki nevēlās ticēt Dieva vārdiem un ieraudzīt pasaules vēsturi kā Dievs to Bībelē mums atklājis.

Otra perspektīva, lūkoties uz lietām tieši tā, kā Dievs mums tās dara zināmas savā Vārdā. Iesākumā Radīšana, beigās – Dieva atnākšana visā Viņa godībā. Atcerēsimies, Dievs ir svēts. „Svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs Cebaots!” (Jes 6:3) Nekas grēcīgs nevar pastāvēt Viņa tuvumā, nedz ieiet Viņā mūžības valstībā.[4] Dieva zina, ka, Viņam atkal atnākot, viss grēks tiks iznīcināts, un ka visi cilvēki ir nolemti šim liktenim. Lai dāvātu cilvēkiem iespēju glābties no mūžīgas pazudināšanas, Dievs uzņemas visus pasaules grēkus uz Sevi un iznīcina tos pie krusta Golgātā. Dievs ir mīlestība un Viņam „nav prieka par bezdievja nāvi, bet gan par to, ka bezdievis griežas no sava ļaunā ceļa un dzīvo.” (Ech 33:11) Viņš vēlas, lai „visi cilvēki tiek izglābti.” (1.Tim 2:4) Tieši tādēļ jau kopš grēkā krišanas līdz pat mūsdienām Viņš nav mitējies sūtīt Savus vēstnešus – brīdinot par to, kas neizbēgami notiks, un dāvājot iespēju glābties caur grēku piedošanu Jēzū Kristū.

Nav iespējams mainīt to, kas notiks ar Kristus otro atnākšanu. Tāpat nav iespējams nevienu glābt no mūžīgas pazušanas, melojot, ka Dieva tiesas nebūs, ka Dieva mīlestība triumfēs pār Viņa taisnīgumu. Noass piedāvāja cilvēkiem glābiņu, bet viņiem likās, ka plūdu nebūs, ka Dieva mīlestība uzvarēs. Plūdi sākās tieši kā iepriekš pasludināts. Tikai astoņi, kuri uzticējās Dieva iepriekš pasludinātajam, tika glābti. Lai ko mācītu antinomisti un Evaņģēlija redukcionisti, Dievs, un nevis viņi, ir pasaules likteņa noteicējs, un Kristus, nevis viņi, tiesās pasauli laiku beigās. (Ap.d. 17:30-31) Nav grūti izvēlēties, kuram ticēt.

Turpinājums sekos.

Vairāk lasiet grāmatā “Dievs, Radīšanas Kārtība un Cilvēks: ar Luterāņa acīm”


[1] Arī 1.Kor 15:3, Gal 3:14, 4:5, Ebr 9:10-11, u.c.

[3] Mt 8:12, Mt. 22:13; 25:30; Lk. 13:28.

[4] 2.Moz 33:20, 5.Moz 4:24, Ebr 12:29, Jes 6:1-5, Dan 10:4-11, Atkl. 21:27, u.c.,

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: