Izlaist līdz saturam

Vai tu zini, kas ir CILVĒKS?

by uz janvāris 22, 2014

Tēls un līdzībaRadīts pēc Dieva tēla un līdzības

Kā jau iepriekš minēts, Radīšanas stāsts (1.Moz.1.nodaļa) atklāj gan to, ka Dievs ir laika, telpas un matērijas Radītājs, gan arī to, ka Dievs visas lietas radīja un sakārtoja, lai tās funkcionētu noteiktā veidā. Šis noteiktais veids tad arī ir Radīšanas kārtība. Kad Zeme bija iekārtota, Dievs radīja cilvēku. Cilvēka radīšana atšķīrās no visa pārējā radīšanas. „Dievs sacīja: „Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības;[1] tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.” (1.Moz.1:26-27)

Ir vairākas lietas, kas cilvēka radīšanu padara unikālu. Vispirms veids kā cilvēks tika radīts. Kad Dievs radīja laiku, telpu, matēriju, to sakārtoja, arī kad radīja debesu ķermeņus, Viņš to darīja ar Savu vārdu: „Lai top!”[2] Kad Dievs radīja augu un dzīvnieku pasauli, Viņš to darīja dodot pavēli zemei un ūdeņiem: „Lai zeme izdot, lai ūdeņos mudžēt mudž!”[3] Kad Dievs radīja cilvēku, Viņš sacīja: „Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības!” (1.Moz.1:26) Otrajā nodaļā Dievs sniedz vēl intīmāku cilvēka radīšanas aprakstu: „Dievs Tas Kungs veidoja cilvēku no zemes pīšļiem un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu.” (1.Moz 2:7) Šeit Dievs sevi atklāj gluži kā amatnieku, kurš ar savām rokām no zemes pīšļiem formē cilvēku un pieliecies iedveš sava veidojuma nāsīs dzīvības dvašu. „Un cilvēks kļuva par dzīvu dvēseli.” (1.Moz 2:7) Nekam un nevienam citam visā radībā Dievs nav bijis tik tuvu un veltījis tiek personīgu uzmanību.

Bet ko gan nozīmē „pēc Dieva tēla un līdzības”? Senebreju vārds, kas tulkots kā tēls, tika izmantots, lai apzīmētu dievu attēlus, vai statujas.[4] Gan sirmā senatnē, gan mūsdienu reliģiju izpratnē šie attēli, vai statujas reprezentē attiecīgā dieva personīgo klātbūtni konkrētajā vietā. Protams, šie attēli, vai statujas nav vienādojami ar pašiem dieviem, bet vienlaikus tomēr ir šo dievu reālās klātbūtnes manifestācija, ja tā varētu sacīt, – piekļuves punkts šiem dieviem. Šādā izpratnē dievi ir vienlaikus gan kaut kas daudz, daudz lielāks nekā to tēli, tomēr tajā paša laikā arī fiziski klātesoši šajā tēlā. Savukārt vārds, kas tulkots kā līdzība, norāda vispārīgi uz līdzināšanos, vai līdzību kaut kam.[5]

Tātad tēls nozīmē būt par Dieva reprezentantu, līdzība – līdzināšanos Dievam, vai kā tas tālāk tekstā precizēts, – darbošanos tā, kā to darītu pats Dievs. Šo Bībeles pantu domu varētu pārfrāzēt kā „radīsim cilvēku, kurš būs mūsu reprezentants virs zemes, un kurš darbosies līdzīgi kā mēs paši darbotos.” Dievs ir ne tikai Radītājs, bet arī visas radības valdnieks. Viņš rada cilvēku, lai tas būtu kā Viņā tēls, jeb pārstāvis Viņam piederošajā teritorijā. Tas atspoguļojās arī Dieva dotajos uzdevumos: „Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1.Moz.1:28) Jāpiebilst, ka abi divi, vīrietis un sieviete, ir radīti ar uzdevumu būt par Dieva reprezentantiem, kā Dievs to saka: „Darīsim cilvēku (vsk.), lai tie (dsk.) valda pār visu radību.” (1.Moz 1:26)

Šajā vietā būtu noderīgi atcerēties, kāds tad ir Dievs, kā Viņš pats Sevi atklāj, un ko nozīmētu darboties Viņa līdzībā. Kad Dievs pats liecināja par Sevi, Viņš pasludināja: „Jahve, Jahve, apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā.” Tāds Dievs, „kas tūkstošiem saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus, bet arī neatstāj nevienu nesodītu, piemeklēdams tēvu grēkus pie viņu bērniem un bērnu bērniem līdz trešajam un ceturtajam augumam,” tiem, kas Viņu ienīst. (2.Moz 34:6) Tāds ir Bībeles Dievs, un tāda ir Viņa līdzība, kura cilvēkam būtu jāreprezentē attiecībās ar pārējo radību.

Diemžēl pirmais Ādams nespēja ilgstoši dzīvot kā Dieva tēls Viņa līdzībā. Jēzus Kristus ir otrais Ādams, kurš piepildīja Sava Tēva uzdevumu. (1.Kor 15:45) Jaunajā Derībā tieši Jēzus tiek dēvēts par Dievs tēlu.[6] Viņš ir tas, kurš mums atkal atklāja, ko nozīme būt cilvēkam pēc Dieva tēla un līdzības. Jēzus dzīve un kalpošana palīdz saprast arī Viņa pavēles Jaunajā Derībā – tās mudina mūs dzīvot kā Viņš dzīvoja, – pilnībā un bez ierunām paļaudamies uz Tēvu, nesavtīgi mūs mīlēdams, mums kalpodams, piedodams, uzņemdamies mūsu vainas un nododams sevi mūsu labā, – proti, dzīvodams mūsu vidū kā patiess Dieva tēls, un izturēdamies pret mums kā Viņa līdzība to paredz.[7]

Vairāk lasiet grāmatā “Dievs, Radīšanas Kārtība un Cilvēks: ar Luterāņa acīm”


[1] Uz jautājumu, kāpēc Dievs runā daudzskaitlī – „pēc mūsu tēla”, ir mēģināts atbildēt daudz un dažādos veidos. Kristīgā Baznīca jau kopš iesākuma skaidrojusi, ka tā ir norāde uz Dieva Trīsvienību, jo Jaunajā Derībā Jēzus parādās kā Radītājs (Jņ 1:1-3, Kol 1:16), turklāt arī Svētais Gars bija klātesošs Radīšanas procesā (1.Moz 1:2). Citi populārākie skaidrojumi ietver: [1] Dievs runā par sevi tā sauktajā majestātiskajā daudzskaitlī, [2] Dievs uzrunā eņģeļus, kuri vēro radīšanas procesu (Īj 38:4), bet rada, protams, viens pats, kā to norāda barā (radīt) vienskaitlis. Lai nu kā, Dievs pats ir darbojošās/radošā persona, Dieva Vārds un Gars ir tie, caur ko Viņš darbojās, un Dieva dēli, jeb eņģeļi varētu būt vērojuši notiekošo. Tādējādi, šķiet, ka neviens no skaidrojumiem nav pilnībā apmierinošs. Bet svarīgākais jautājums – kas ir šis Dieva tēls?

[2] 1.Moz 1:3,6, 14.

[3] 1.Moz 1:9, 11, 20, 25.

[4] Hummel, Horace D., The Image of God, Concordia Journal, Maijs, 1984., 85.lpp. No abiem lietvārdiem celem (tēls) ir stiprākais, jeb konkrētākais. Tas var apzīmēt statuju, skulptūru, kādu konkrētu tēlu, pat elku tēlu (4.Moz 33:52 un bieži akādiešu un aramiešu valodās). Skatīt arī 2.Ķēn 11:18. 1.Sam 6:5, Ech 23:14.

[5] Hummel, Horace D., The Image of God, Concordia Journal, Maijs, 1984., 85.lpp.  Vārds demūt (līdzība) var nozīmēt uzmetumu, skici (2.Ķēn 16:10), personas līdzību personai (Ech 1:26; 23:15), arī elkdievja darinātu Dieva attēlu (Jes 40:18).

[6] Vārds tēls (eikov) parādās Jaunajā Derībā 1.Kor 11:7, 1.Kor 15:49, 2. Kor 3:18, 2.Kor 4:4, Kol 1:15, Kol 3:10. Ebr 1:3 ir konceptuāla paralēle, bet tur nav lietots vārds eikon. Dažās vietās lietots arī vārds homoisis (līdzība): Rom 1:23; 5:14; 6:5; 8:3; Fil 2:7. (No Hummel, Horace D., The Image of God, Concordia Journal, Maijs, 1984., 84.lpp.)

[7] Tas palīdz saprast, kāpēc Jēzus pavēl piedod bez jautāšanas (Mt 18:21), kāpēc jāmīl tuvākais tāpat, kā Jēzus mīlējis savus mācekļus (Jņ 13:34). Skatīt arī Mk 10:45, Mt 20:28, Jes 53.nodaļu.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: