Izlaist līdz saturam

Nedēļas korālis, vēl viens kristīga iepriecinājuma un spēka avots katrai dienai

by uz janvāris 23, 2014

Achtliederbuchgruber136_3Pirms divām nedēļām gudribassakums.lv publicēja pārdomas par dziedāšanas tradīcijas apsīkumu mūsu tautā (šeit). Ar prieku konstatējām, ka šis jautājums nav vienaldzīgs diezgan plašam lasītāju lokam.

Šāds dziedāšanas panīkums ir cieši saistīts ar arvien mazāku interesi par garīgo dziedāšanu mūsu draudzēs, mājās un kristiešu tikšanās reizēs.

Vai panīkumam par iemeslu būtu mūsu garīgās dziedāšanas maznozīmīgums? Vai mums trūkst korāļu? Manuprāt, ne viens no abiem minētajiem! Loģisks šķiet nākamais jautājums, vai būtu pareizi uz šo procesu mierpilni noskatīties un ļaut kristīgās draudzes gadu simtiem ilgajai tradīcijai izplēnēt šodienas garīgā un kulturālā sekluma straumē? Šis jautājums ir īpaši svarīgs, jo iepriekšējo paaudžu pieredzē garīgā dziedāšana ir nesusi par augstu nenovērtējamus augļus.

Gudrības sākums vēlas piedāvāt spert soli mūsu baznīcas korāļu iepazīšanas un to dziedāšanas tradīcijas uzturēšanas virzienā. Liekam priekšā katru nedēļu no jauna vai atkārtoti iepazīties ar vienu korāli. Pie iespējas, pamudinam pat mācīties to no galvas, lai nedēļas izskaņā viens neliels kristīgas ikdienas grauds veidotu jau vērā ņemamu kristīgās nedēļas nogales prieku. Tā kā korāļu atlase notiks atbilstoši baznīcas liturģiskajam gadam, nav izslēgts, ka vienā no tuvākajiem svētdienas dievkalpojumiem būs tieši šī, nu jau labi pazīstamā, baznīcas dziesma.

Šai nedēļai esam izvēlējušies LELB 1992.gada (atkārtoti izdota 1995.gadā) Dziesmu grāmatā atrodamu Atspīdēšanas (Epifānijas) laika korāli Cik spoži atspīd Auseklis (Nr. 66).

Cik spoži atspīd Auseklis, Ko patiesībai iededzis Dievs savā žēlastībā.
Tu zars no senās atvases, Kas brīnišķīgu godu nes. Deg sirds Tev mīlestībā!
Vēlīgs, žēlīgs, Lēnīgs sodā, Cienīgs godā, bagāts teicams,
Augsti celts un cienīgs sveicams!

Kungs, manā sirdī uzpūti Jo gaišu svētu uguni Ar savu mīlestību,
Ka ticot Tevi satvēris, Es palieku Tavs māceklis Un turu uzticību.
Tavs vien Mūždien, Zvaigzne košā, skaidrā, spožā! Ceļā spīdi,
Vadi mani katru brīdi!

Cik ļoti līksmo mana sirds! Ne mūžam nebūšu es šķirts No Jēzus, sava mīļā.
Viņš uzņem mani debesīs, Jo savu miesu, asinis, Viņš pats man devis ķīlā.
Āmen! Āmen! Laiks ir beidzies, Jēzu, steidzies! Šeit es vaidu
Un no sirds es Tevi gadu.

Šis korālis ir no tiem, kas dziedams savā meldijā, kā senāk apzīmēja tos korāļus, kuriem autors bija sacerējis arī mūziku, nevis tos, kurus sarakstīja jau esošai melodijai. Vītola sastādītajā meldiju grāmatā šī melodija atrodama ar Nr. 137.

Šis ir viens no mūsu baznīcas un visas luteriskās tradīcijas klasiskajiem korāļiem (vāciski – Wie schön leuchtet der Morgenstern). Tā vārdu un mūzikas autors ir Filips Nikolai (Philipp Nicolai, 1556 – 1608) vācu luterāņu mācītājs un dziesminieks.  Latviski šo korāli tulkojis Kristaps (Kristofors) Fīrikers (Christoph Fuerecker, 1615 – 1684/5) vācu izcelsmes latviešu garīgais dziesminieks. Tieši viņa spalvai pieder pirmās latviešu valodā pieejamās skanīgi atdzejotās baznīcas dziesmas.

Attēlā pirmās Lutera Dziesmu grāmatas (1524.g.) titullapa. Šajā dziesmu gramatā bija vien 8 korāļi, no kuriem 4 autors bija pats Mārtiņš Luters. Šis izdevums baudīja lielu atsaucību.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: