Izlaist līdz saturam

Bībele 2014, 9. nedēļa

by uz janvāris 25, 2014

4911-glika_bibeles_muzejs_2Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus ar Savu piemēru nepārprotami norādīja uz Svēto Rakstu pārzināšanas un pareizas lietošanas ārkārtīgi lielo nozīmi. Viņš nevien atraidīja velnu ar skaidriem Bībeles vārdiem (Mt 4:1-11, Lk 4:1-13), bet arī pamāca Savus mācekļus, ka „visos Rakstos sacīts par Viņu” (Lk 24:27b). Tieši tāpēc Bībeles lasīšana un zināšana ir ārkārtīgi nozīmīga katra kristieša ikdienas nepieciešamība. Ar šo projektu vēlamies mudināt katru gada laikā izlasīt visus Vecās un Jaunās Derības Svētos Rakstus.

Svētīgu gadu ar Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem!

9.nedēļas lasījumu grafiks:

Pirmdiena 5Moz 4:1 – 6:25
Otrdiena 5Moz 7:1 – 10:22
Trešdiena 5Moz 11:1 – 12:31
Ceturtdiena 5Moz 13:1 – 16:21
Piektdiena 5Moz 17:1 – 20:20
Sestdiena 5Moz 21:1 – 24:22

Piezīmes.

Devītais lasījums aptver apmēram vairāku dienu, iespējams – nedēļu vai mēnešu ilgu laika posmu Vecās Derības pestīšanas vēsturē. Tā ir Mozus atvadu runa, kurā viņš atgādina Israēla tautai Dieva bauslību.

Pirmkārt, par Dieva uzdevumu iekarot Apsolīto zemi (īpaši, 7.nodaļa). Tautai tiek atkārtoti dota pavēle iekarošanas ekspedīcijai, kura praktiski sāksies nākamajā lasījumu grupā. Kā mūsdienās skaidrot šo Dieva pavēli? Šķiet, Jaunās Derības gaismā, vispareizākais ir pievienoties tiem skaidrotājiem, kas norāda šī konkrētā vēsturiskā posma unikalitāti. Proti, apliecinot, ka Dievs tanī brīdī deva šādu pavēli, un Viņš nevarēja kļūdīties, tā nevar kalpot par attaisnojumu ar Dieva vārdu maskētai vardarbībai mūsdienās. Šis jautājums ir īpaši svarīgs, kad pārdomājam par krusta kariem. Citiem vārdiem, Dieva pavēle Israēlam tad, nevar būt par iemeslu šodien kristiešiem rīkot svētus karus, uzbrukt citādi ticīgiem. Protams, misijas uzdevums pavēl katram kristietim arvien nest Kristus žēlastības vēsti. Tomēr zobens, kas ir kristiešu rīcībā ir Dieva Vārds (Ef 6:17), nevis tērauds vai kāds cits miesīgs ievainojošs vai pat nogalinošs rīks (2Kor 10:4). Šeit gan ir svarīgi norādīt, ka ir atšķirība starp kārtības un miera uzturēšanu un reliģiski motivētu karadarbību. Ja pēdējai kopš Apsolītās zemes iekarošanas vairs nav attaisnojuma, tad valsts spēka struktūrām (policija, bruņotie spēki) ir tiesības pielietot attiecīgus piespiešanas līdzekļus vispārēja miera un kārtības uzturēšanai.

Otrkārt, Vecās Derības ticības apliecība, kas sākās ar vārdiem: „Klausies, Israēl! …” (5Moz 6:4-9, VD ticības apliecība ietver arī 5Moz 11:13-21 un 4Moz 15:37-41). Šos vārdus atkārto arī Jēzus, kad Viņam jautā par ticības kodolu – Mt 22:37, Mk 12:30. Šie vārdi arī mūsdienās pelna ievērību un uzmanību.

Treškārt, baušļi. To te ir daudz. Ne par velti Vecās Derības sengrieķu tulkojumā (Septuaginta) šo grāmatu sauca par „otro likumu grāmatu” (Deuteronomion). Daudzu valodu Vecās Derības tulkojumi arvien ar šo terminu atsaucas uz 5Moz. Te lasām ne vien desmit baušļu otro došanu, bet arī daudzus citus kulta/rituālos baušļus un baušļus, kurus mēs sauktu par dažādiem likuma pantiem. Mūsu laika likumdošanā šādus normatīvos dokumentus sadala krimināli sodāmos, civīli izspriežamos vai pat administratīvās kārtības normatīvajos aktos. Tur tas viss bija vienā sējumā. Lasot šos pantus, varam pat mēģināt salīdzināt tos ar mūsdienu dažādiem likuma pantiem un novērot to, cik daudz no Israēlam dotajiem baušļiem ir ar paralēlēm mūsdienās. Manuprāt, ir svarīgi atcerēties, ka 5Moz lasāmajos likuma pantiem ir ne tik vien Dieva bijības pamats, bet arī no tā izrietoša sabiedrības kārtības saskaņa un miers. Piemēram, 20.nodaļa nosaka došanos karā. Te lasām nevien to, ka cīņā ir jādodas ar paļāvību uz Dievu (20:1) un drosmi (bailīgajiem jāatstāj kaujas lauks, 20:8), bet arī jālaiž mājās tie, kas ir kaut ko uzsākuši (uzcēluši māju, dēstījuši vīna dārzu, saderinājušies, 20:5 – 7), bet vēl nav šo darbu pabeiguši, vai nav saņēmuši savas darbības augļus. Vai tiešām Dievs te nav atklājies kā rūpīgs Tēvs, kas nevēlas atņemt iepriecinājumu par padarītu darbu saviem mīļajiem bērniem?

Svētīgu lasīšanu un daudz celsmīgus atklājumus!

(fotoattēlā Ernsta Glika Bībeles tulkojums latviski, avots – Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs)

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: