Izlaist līdz saturam

Vai zini, kāpēc Tu esi šeit? [2]

by uz janvāris 28, 2014

Tēls un līdzībaOtra dimensija ir cilvēka attiecības ar radību.

Dievs ne tikai rada cilvēku brīnišķai dzīvei un sadraudzībai ar Sevi, bet arī noteiktiem pienākumiem. Ādams tiek ielikts Ēdenes dārzā kā templī un vienlaikus arī pilī. Vispirms kā priesteris, kuram ir pieeja pie svētā Dievs, un kurš priekpilnā pateicībā bauda svētā Dieva klātbūtni, bet vienlaikus arī kā ķēniņš, kuram uzticēta visas zemes pārvaldīšana. Priesteris un ķēniņš pēc Dieva paša tēla un līdzības, pēc piemēra, kādu vēlāk rāda Jēzus. „Jūs zināt, ka valdnieki ir kungi pār tautām un lielie kungi tās apspiež. Bet pie jums tā nebūs būt; bet, kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis. Un, ja kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps; tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet ka Viņš kalpotu un atdotu Savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem.” (Mt 20:25-29)

Kā lasām, tad vienīgā cilvēku sabiedrības struktūrvienība, kuru Dievs pats iedibina un nodefinē ir laulība un ģimene. Dievs atzina, ka „nav labi cilvēkam būt vienam, Es tam darīšu palīgu.” (1.Moz 2:18) (Ar vārdu „labi” šeit nav domāts cilvēka stāvokļa morāls novērtējums, bet gan funkcionāls – vienatnē cilvēks nevar veikt viņam paredzētos uzdevumus, kā augļoties un vairoties, piepildīt zemi un pakļaut to.[1]) Tā tiek radīta pirmā laulība un pirmā ģimene. Tā nosaka cilvēku pirmos uzdevumus – kalpot tuvākajiem kā vīram un sievai, vecākam, kā bērnam, kā brālim, māsai, utt. Tādēļ, tieši laulība un ģimene, kā Dieva paša radītas, ir un paliek cilvēku sabiedrības pats pamats. No laulības un ģimenes tālāk tiek atvasinātas visas sabiedriskās kārtas – valdība ar visām tās struktūrām, baznīca, dažāda veida sabiedriskās organizācijas, utt.[2] Tās visas nodrošina cilvēkiem nebeidzamas iespējas kalpot tuvākajiem tieši tādā veidā, kāds katram pats piemērotākais, tādējādi kopjot uz sargājot mums uzticēto zemi. Kā Mārtiņš Luters rakstīja: „Pat ja tev būtu piecas galvas un desmit rokas, pat tad tu būtu pārāk vājš, [lai veiktu visus savus uzdevumus].”[3]

Šo jāatceras, būt cilvēkam, tas ir – harmoniski dzīvot šajās divās dimensijās, attiecībās ar Dievu kā saņēmējam un attiecībā ar radību kā devējam. Mārtiņš Luters šo cilvēka attiecību divu dimensiju skaidru izšķiršanu, un katras pareizu izpratni raksturoja kā „mūsu teoloģiju.[4] Svarīgi pamanīt arī to, ka nekas Dieva radībā nav vērsts uz sevi, bet gan lai nodrošinātu ar nepieciešamo visu pārējo radību. Dievs ir visa labā avots, kurš, caur radību kā savām maskām darbodamies, izlej svētību pār zemi. Debesis, zeme un jūra kalpo kā mājvieta putniem, sauszemes un ūdens iemītniekiem. Zeme izdod zāli, augus un kokus ne jau savām vajadzībām, bet gan dzīvās radības uzturam. Augi un koki nes augļus ne savam priekam un lietošanai, bet visa to kalpošana ir vērsta uz citiem. (1.Moz 29-30) Visa radība nes Dieva dāsnuma zīmogu, viss daba kalpo, ja tā var sacīt, kā Dieva svētības piegādes sistēma tuvākā vajadzībām.

Arī cilvēks nav radīts, lai dzīvotu sev. Attiecībās ar Dievu, kā jau visa radība, protams, esam saņēmēji. Turklāt saņemšanas kulminācija ir Dievkalpojumā, baudot Dieva paša svētu darošo klātbūtni. Savukārt attiecībās ar radību mūsu uzmanībai vienmēr jābūt vērstai uz tuvākā vajadzībām. Viņiem mēs esam Dieva maskas, caur kurām Dievs viņiem palīdz ikvienā vajadzībā.

Kā viss šeit rakstītais to apliecina, attiecības, kuras nosaka, kas ir cilvēks, jeb Radītāja iecerētā funkcionalitāte, tiek iedibināta jau pie Radīšanas. Tā pati radīšanas kārtība daudzus gadus vēlāk kodolīgā veidā tika uzticēta Israēlam Sinaja kalnā kā Dieva bauslība, jeb desmit vārdi. Turklāt šī kārtība, kura nosaka, kas ir cilvēks, un kādai dzīvei viņš radīts, pēc Dieva atzinuma bija un ir „ļoti laba”. (1.Moz 1:31)

Vairāk lasiet grāmatā “Dievs, Radīšanas Kārtība un Cilvēks: ar Luterāņa acīm”


[1] Vārds „labi” pirmajās Mozus grāmatas nodaļās, kā arī daudzviet citur Bībelē, nav lietots, lai apzīmētu morālu kvalitāti, proti, tas nav morāli nelabi un nepareizi cilvēkam būt vienam, bet gan funkcionalitāti. Tas nav labi, jeb tas nedarbojās, ja cilvēks ir viens. Vienatnē viņš nespēj veikt Dieva dotos uzdevumus. Dr. Kevin Golden, When Good Is Not Good: Genesis 3:6 in the Context of a Good Creation, līdz šim (2012-02-20) nepublicēts raksts.

[2] Bayer, Oswald, Martin Luther’s Theology: A Contemporaty Interpretation, Eerdmans, Grand Rapids, Michigan, 2008., 120.-153.lpp.

[3] Kolden, Marc, Luther on vocation, Word & World, 3 no 4 Fall, 1983., 386.lpp.

[4] Luters, Mārtiņš, Pāvila Vēstules Galatiešiem Skaidrojums, LMF, Rīga, 2011., xvi lpp.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: