Izlaist līdz saturam

Vai zināji, ka esi radīts darbam? [2]

by uz janvāris 31, 2014

AicinājumsKādam darbam esam radīti.

Kā var noprast, ir vismaz divi ar izpratni par aicinājumiem saistīti riski.

Pirmais, ja iedomājamies, ka kalpojot tuvākajiem savos aicinājumos mēs ar to izpelnāmies īpašu labvēlību Dieva acīs. Protams, ja darām Dieva pavēlētus darbus, tie ir Viņam tīkami. Taču kā vecāki mīl savus bērnus pirms vēl tie ir izdarījuši ko labu, tā arī Dieva mīlestība un labvēlība pret mums izplūst no Dieva paša attieksmes, nevis no mūsu paveiktā. Protams, kā vecāki priecājas, ja bērni dzīvo krietnu un tikumīgu dzīvi, tā arī Dievs ir gandarīts, ja dzīvojam saskaņā ar Viņa svēto gribu. Bet mūsu dzīve un labie darbi nerada Dieva mīlestību, otrādi, tā atspoguļo Dieva mīlestību, kuru jau esam saņēmuši. Bez tam, arī iespēja kalpot tuvākajam mūsu aicinājumos ir Dieva dāvana. Kā gan varam iedomāties tik ļoti sagrozīt lietas būtību, ka Dieva dāvanu uzdotu par mūsu labo darbu? Lai gan, diemžēl, tas ir visai raksturīgs tiem, kuri no Kristus vēl tālu: „Es taču esmu darījis citiem tik daudz laba, Dievam būtu mani jāpieņem.” Tiešām?

Otrs risks, iedomāties, ka varam darboties pašu izdomātos aicinājumos, nevis tajos, kurus Dievs mums devis un noteicis. Šeit palīdzoši ir baušļi. Katrs no tiem ietver kādas attiecības, līdz ar to arī kādu kalpošanas iespēju tuvākajiem, kura ir saskaņā ar Dieva radīto kārtību. Mūsu aicinājumus nosaka attiecības, kādās Dievs mūs licis. Tā, piemēram, grāmatas autors ir dēls saviem vecākiem, vīrs savai sievai, tēvs saviem bērniem, krusttēvs saviem krustbērniem, mācītājs Latvijas Evaņģēliski Luteriskajā baznīcā, kolēģis saviem darbabiedriem, students, utt. Ikviens no šiem aicinājumiem, ja vēlamies tos pildīt, cik labi vien iespējams, kā jau Luters to tēlaini ilustrēja, prasīs no mums daudz vairāk, nekā jebkad spējam paveikt.

Lai arī visi aicinājumi ir nepieciešami tuvākajiem, katram no mums ir kādi aicinājumi, kuri ir svarīgāki nekā pārējie. Aicinājumu prioritātes izriet tieši no Dieva paša iedibinātajām radīšanas kārtām. Laulībā gan vīrs, gan sieva ir – neaizvietojami. Tātad kalpošanai tuvākajam laulībā jābūt mūsu prioritātei. Ģimenē tēvs un māte ir neaizvietojami. Tātad kalpošanai tuvākajiem vecāku amatos jābūt prioritātei. Bērni saviem vecākiem ir neaizvietojami, tādēļ arī viņu palīdzībai, jo īpaši vecumdienās, ir jābūt bērnu prioritātei.

Šie ir paši svarīgākie aicinājumi, tomēr noderīgs ir vēl kāds princips, proti, vispirms palīdzi tam, kura vajadzība tajā brīdī ir degošāka. Ja esi sarunājis doties ar sievu vakariņās ārpus mājas, bet draugs iekļuvis avārijā un viņa ģimenei nepieciešama palīdzība, palīdzi, kur tas vairāk vajadzīgs, lūdz piedošanu sievai (un Dievam) pēc tam.

Lai ko mēs darītu savos aicinājumos, paturēsim sirdī Pāvila padomu: „Ja nu ir kāds iepriecinājums Kristū, ja kāds mīlestības mierinājums, ja kāda gara sadraudzība, kāda sirsnība vai līdzcietība, tad piepildiet manu prieku, turēdamies vienā prātā, lolodami vienu mīlestību, dvēselēs vienoti, ar vienu mērķi, ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi, neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām.” (Fil 2:1-3)

Vairāk lasiet grāmatā “Dievs, Radīšanas Kārtība un Cilvēks: ar Luterāņa acīm”

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: