Izlaist līdz saturam

Nedēļas korālis, vēl viens kristīga iepriecinājuma un spēka avots katrai dienai

by uz februāris 3, 2014

Achtliederbuchgruber136_3Janvārī gudribassakums.lv publicēja pārdomas par dziedāšanas tradīcijas apsīkumu mūsu tautā (šeit). Ar prieku konstatējām, ka šis jautājums nav vienaldzīgs diezgan plašam lasītāju lokam.

Šāds dziedāšanas panīkums ir cieši saistīts ar arvien mazāku interesi par garīgo dziedāšanu mūsu draudzēs, mājās un kristiešu tikšanās reizēs.

Vai panīkumam par iemeslu būtu mūsu garīgās dziedāšanas maznozīmīgums? Vai mums trūkst korāļu? Manuprāt, ne viens no abiem minētajiem! Loģisks šķiet nākamais jautājums, vai būtu pareizi uz šo procesu mierpilni noskatīties un ļaut kristīgās draudzes gadu simtiem ilgajai tradīcijai izplēnēt šodienas garīgā un kulturālā sekluma straumē? Šis jautājums ir īpaši svarīgs, jo iepriekšējo paaudžu pieredzē garīgā dziedāšana ir nesusi par augstu nenovērtējamus augļus.

Gudrības sākums vēlas piedāvāt spert soli mūsu baznīcas korāļu iepazīšanas un to dziedāšanas tradīcijas uzturēšanas virzienā. Liekam priekšā katru nedēļu no jauna vai atkārtoti iepazīties ar vienu korāli. Pie iespējas, pamudinam pat mācīties to no galvas, lai nedēļas izskaņā viens neliels kristīgas ikdienas grauds veidotu jau vērā ņemamu kristīgās nedēļas nogales prieku. Tā kā korāļu atlase notiks atbilstoši baznīcas liturģiskajam gadam, nav izslēgts, ka vienā no tuvākajiem svētdienas dievkalpojumiem būs tieši šī, nu jau labi pazīstamā, baznīcas dziesma.

Priekšpēdējai šī gada Kristus Dzimšanas svētku laika nedēļai esam izvēlējušies LELB 1992.gada (atkārtoti izdota 1995.gadā) Dziesmu grāmatā atrodamu Atspīdēšanas (Epifānijas) laika korāli Rīta zvaigzne debess tālē (Nr. 71).

Rīta zvaigzne debess tālē, Dienai austot, mirdzēt stāj.
Jēzus zvaigzne neizbālē, Laipni tā mums visiem māj.
Sauc tā jaunus, sauc tā vecus, Laimīgos un tos, kam plecus
Dienas smagums nospiež grūts, Un kam miera ilgo krūts.

Rīta zvaigzne debess tālē Skatam gaist un projām slīd,
Jēzus zvaigzne neizbālē, Augu dienu tā mums spīd.
Gājējam tā ceļu rāda, Ceļam cēlu mērķi stāda,
Spēku dod un prieku nes, Līksmas dara dvēseles.

Rīta zvaigzne debess tālē Zūd, kad vakars ēnas sedz.
Jēzus zvaigzne neizbālē, Skats pat mirstot to vēl redz.
Un tā sauc uz Tēva namu, Debess godā paliekamu,
Jaunu dzīvību tā dod, Pīšļiem garu piešķirt prot.

Šo korāli dzied meldijā Jēzus, dzīvība man esi, Vītola sastādītajā meldiju grāmatā šī melodija atrodama ar Nr. 118a.

Korālim vārdus sarakstījis Arnolds Lūsis (1908 – 1993), LELBāL arhibīskaps (1967 – 1993).

Attēlā pirmās Lutera Dziesmu grāmatas (1524.g.) titullapa. Šajā dziesmu gramatā bija vien 8 korāļi, no kuriem 4 autors bija pats Mārtiņš Luters. Šis izdevums baudīja lielu atsaucību.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: