Izlaist līdz saturam

Kādas valodas ir Jēzus pratis? (2)

by uz februāris 13, 2014

DSC_0059Ādams Mačulāns (1864 – 1959)

Pirms divām nedēļām apritēja 55 gadi, kopš 1959.gada 28.janvārī Dieva mierā aizgāja viens no, manuprāt, nepelnīti maz pieminētiem 19.gs. beigu un 20.gs. pirmās puses ievērojamākajiem latviešu teologiem – mācītājs, teoloģijas doktors, LELB Teoloģijas institūta rektors un pasniedzējs, ilggadējs laikraksta „Svētdienas Rīts” redaktors un lielākās daļas šī izdevuma rakstu autors Ādams Mačulāns.

Ādams Mačulāns piederēja latviešu teologu paaudzei, kuri tikai ar grūtībām varēja saņemt draudzes aicinājumu Latvijā, baltvācu baznīcas vadības pretdarbības dēļ. Tomēr viņa dzīve liecina, ka viņš par šo pārestību nekalpoja ar rūgtumu, bet nesa Dieva žēlastības vēsti un bija viens no latviešu konfesionālajiem luterāņu mācītājiem. Šajā reizē piedāvājam viņa rakstu „Svētdienas Rīta” Nr 39, 1926.g. 26.septembris, 306., 307.lpp.

Interesenti var salīdzināt pirms teju 90 gadiem paustās atziņas un viedokļus ar mūsdienu teologu atzinumiem. Vairākās vietās aiz Ā.Mačulāna lietotajiem terminem esam kvadrātiekavās pievienojuši mūsdienās pazīstamāku to terminu, bet visumā esam atstājuši autora nedaudz senatnīgo valodas formu.

raksta pirmā daļa šeit.

Nevar būt šaubu, ka Jēzus būs pratis ebreju valodu. Viņš pazina labi Veco Derību, to Viņš bieži citēja savās runās. To Viņš taču būs ebreju valodā lasījis. Sinagogās Svēto Rakstu lasīšanu kādā citā valodā nepielaida. Lūkas evaņģēlijā 4:17 stāstīts, ka Jēzus Nāceretes sinagogā lasījis pie dievkalpojuma pravieša Jesaja grāmatu žīdu draudzei priekša. Tā tad tas varēja būt tik ebreju valodā. Jau šis gadījums skaidri pierāda, ka Viņš pratis ebreju valodu.

Tā laika kultūras valoda bij vecgrieķu valoda. Visā romiešu valstī un visos austrumos prata grieķiski, izglītotās aprindās runāja grieķiski. Ir atrasti pat uz sinagogām uzraksti grieķu valodā. Žīdu kolonijās runāja galmenām kārtām grieķiski. Kādu lomu grieķu valoda spēlēja žīdu kolonijās, redzams jau no tā fakta, ka jau priekš Kristus apmēram ua 200 gadus izrādījās par vajadzīgu Veco Derību tulkot grieķu valodā. (Šo tulkojumu sauc septuaginta.) Arī Palestīnā un Jeruzālemē izglītoto aprindās runāja grieķiski un lasīja grieķu literatūru. Kad žīdi no kolonijām pasā [Pashas] svētkos sabrauca Jeruzālemē, tad tur runāja vairāk grieķiski kā citās valodās. Tulki gādāja par to, ka runātāji visiem būtu saprotami.

Tagad paceļas jautājums: Vai Jēzus prata grieķiski? Lai gan mums nav drošu pierādījumu, tomēr gan jadomā, ka Viņam grieķu valoda nav bijusi sveša. Lai varbūt ne klasiskā grieķu valodā, kura bij grieķu literatūras valoda, bet gan varbūt parastā grieķu sarunas valoda, kuru sauc par koinē. Jēzus, kas visu ar gaišu skatu novēroja un saprata, kas ap Viņu notika, vai tad Viņš tik ilgi dzīvodams kopa ar grieķiski runājošiem ļaudīm, nebūtu šo valodu sapratis? Viss runā tam apstāklim par labu, ka Viņš prata grieķiski. Ari Jāņa evaņģēlijs 7:33—35 apstiprina šo uzskatu. Tur sacīts: „Jūs mani meklēsiet un neatradīsiet, un kur Es Esmu, tur jūs nevarat nonākt. Tad tie jūdi sacīja savā starpā: kur šis noies, ka mēs Viņu neatradīsim? Vai Viņš noies pie tiem, kas ir izklīduši starp tiem grieķiem un grieķus mācīs?” Žīdi domā, ka Viņš ies uz kolonijām un mācīs grieķus. Viņi to tā tik varēja domāt, zinādami, ka Jēzus māk grieķiski, jo citādi Viņš tos nebūtu varējis mācīt. Arī Jāņa evaņģēlijā 12:20 sacīts, ka grieķi griežas pie Jēzus. Varbūt arī tur varam ieraudzīt aizrādījumu uz to, ka Viņš varēja ar grieķiem sarunāties.

Tā tad Jēzus būtu vismaz trīs valodas pratis. Latīņu valoda Palestīnā bij sastopama tik Romas ierēdņu un kareivju starpā un pie ļaudīm, kam tiešas attiecības ar Romas valdību. Žīdi latīņu valodu kā savu apspiedēju valodu neieredzēja, gan arī laikam nemācījās. Romas ierēdņi, pat augstākie, kā tas redzams no Pilāta sarunas ar Jēzu, lietoja pat amata darīšanas grieķu valodu, kā tā laika pasaules kulturvalodu. Jādomā, ka Jēzum latiņu valoda būs bijusi sveša.

Ja drīkstam pieņemt, ka Jēzus prata grieķiski, tad no tā izriet konsekvences, kas svarīgas Bībeles teksta kritikas zinātnē. Tad evaņģēlsti stāvētu valodas ziņā tam Kungam tuvāk. Viņi varēja varbūt dažu vārdu grieķu valodā no paša Jēzus mutes dzirdēt un to uzglabāt. Šī doma par Jēzus grieķu valodas prašanu ir uzskatāma par hipotēzi un viņa ir teoloģisks jautājums. Bet arī kristīgiem būtu interesanti zināt, kādās valodās mūsu Pestītājs varēja sarunāties, kādās skaņās izplūda no Viņa mutes priecas mācība pasaulei.

Acīmredzot šis raksts bija rosinājis jautājumu(s) redkolēģijai (proti, pašam Ādamam Mačulānam), uz kuru vairākus mēnešus vēlāk Svētdienas Rīts (Nr. 49, 1926.g. 5.decembris, 392.lpp.) atbildēja īsā piezīmē, ka rakstā aplūkots vien valodas, kurās Jēzus varējis runāt Savas zemes dzīves laikā. Savukārt, pēc Viņa apskaidrošanas, katrs Jēzus ticīgais var Viņu uzrunāt katrā uz zemes esošā valodā, bet galenokārt – savas sirds valodā.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: