Izlaist līdz saturam

Attaisnošana kā radīšana no jauna [3]

by uz marts 11, 2014

Attaisnošana ticībāŠajā sadaļā mēģināsim atklāt dievišķo Evaņģēlija vēsti visā tās skaidrībā un varenībā, kā Dievs to dara zināmu savā Vārdā, pie reizes konspektīvi aplūkojot, cik visaptveroša un centrāla kristīgajai ticībai un Bībeles pasaules uzskatam ir mācība par attaisnošanu tikai no žēlastības un tikai ticībā. Lai to izdarītu atbildēsim uz trīs jautājumiem. Pirmkārt, kas īsti Bībelē tiek saprasts ar attaisnošanu? Otrkārt, kas notiek kad cilvēks tiek attaisnots Dieva priekšā? Treškārt, vai tiešām attaisnošana notiek tikai no žēlastība un tiek saņemta tikai ticībā, un mums nekas, nekas nav jādara?

Pirmais. Lai saprastu, ka attaisnošana ticībā nerunā tikai par formālu sprieduma pasludinājumu, īss ieskats Bībeles tekstā. Ja aplūkotu, kādi vārdi visbiežāk lietoti aprakstot, kas notiek Dieva un cilvēku attiecībās, taisnības un attaisnošanas, tiesas un sprieduma valoda būtu dominējoša gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā. Lieta tā, ka nedz Vecajā, nedz Jaunajā Derībā ar šiem vārdiem netiek saprasts tāds tiesas konteksts, kādu to šodien varam iedomāties, šos vārdus dzirdot. Jaunajā Derībā lietoto vārdu „taisnība” un „attaisnošana” nozīme ir veidojusies no Vecās Derības vēstījuma.[1]

Savukārt Vecajā Derībā vārdu „taisnība”, „taisnais”, „attaisnot”, u.c. nozīmju lauks norāda nevis uz tiesu, bet gan uz atbilstību noteiktiem standartiem. Tam, kā lietu funkcionalitāte bija iecerēta sākotnēji.[2] Izsakot to savādāk – taisnība, taisnais, attaisnošana, šiem visiem ir vistiešākā saistība ar Radīšanas kārtību, ar Dieva svēto gribu. Būt taisnam, vai tikt attaisnotam nozīmē – būt vai tikt atjaunotam tādās attiecībās, un darboties tādā veidā, kā Radītājs to sākotnēji iecerējis.[3]

Te nu atgriežamies pie jau iepriekš aplūkotā jautājuma, kādām attiecībām un kādai dzīvei cilvēks ir radīts? Vissvarīgākās cilvēka attiecības ir ar Dievu Radītāju, no kura visu esam saņēmuši kā dāvanu. Visu. Caur vecākiem Viņš dāvā mums dzīvību. Viņš nosaka, kas mēs esam, proti, Dieva bērni. Viņš nosaka mūsu vērtību: Dieva mīlestība un fakts, ka esam Viņā reprezentanti, padara mūs neizsakāmi vērtīgus. Viņš dāvā mums drošību, kā Radītājs un Debesu Tēvs caur visu radību, kā caur savām maskām rūpēdamies par mums, apsolīdams, ka mums netrūks mūsu dienišķā maize. Viņš dod mums dzīves jēgu, mērķi un piepildījumu, ievietojot mūs daudz un dažādās attiecībās un dodot mums iespēju piepildīt mūsu dzīvi ar prieku, kalpojot tuvākajiem.

Kā mēs šo visu saņemam? Vai kaut ko no tikko minētā mēs varētu nopelnīt? Dzīvību, vecākus, Dievbērnību, mūsu vērtību Dieva acīs, radību, kuru Viņš noliek mūsu rīcībā? Vai varbūt varam paši salauzt gribas verdzību, paši atrast Dievu un atjaunot grēka sarautās attiecībās? Protams, nē! Visas šīs Dieva dāvanas varam saņemt tikai un vienīgi no Viņa beznosacījumu žēlastības un tikai ticībā! Ticībā, kā drošā un mierpilnā paļāvībā uz Dievu, kurš vēlās būt mūsu Dievs un bagātīgi mūs svētīt ar visāda veida laicīgu un mūžīgu svētību.[4] Ticība, kā paļāvība un dāsno, žēlastības, labestības un žēlsirdības pārpilno Dievu, ir mūsu primārās attiecības, kas nosaka, kas mēs esam, un kādai dzīvei esam radīti.

Kāda tad ir atbilde uz pirmo jautājumu, ko tad nozīmē tikt attaisnotam tikai ticībā? Tas nozīme tikt atkal atjaunotam tādās attiecībā ar Radītāju un Glābēju, kā arī ar visu apkārtējo radību, kādām Dievs mūs iesākumā radījis. Turklāt saņemt šo dāvanu uzticības pilnā paļāvībā, apzinoties, ka „neesam to pelnījuši un neesam tās cienīgi. Par visu to mums būs Dievam pateikties, Viņu slavēt, Viņam kalpot un paklausīgiem būt. Tas ir tiešām tiesa.”[5] Labi saprazdams Bībeles mācības par attaisnošanu tikai ticībā dziļumu un nozīmi, Mārtiņš Luters uzsvēra, ka būt cilvēkam, tas ir – būt attaisnotam ticībā; būt no Dieva žēlastības atjaunotam pareizajās attiecības ar Dievu un radību (Rom 3:28).[6]

Turpinājums sekos…

Vairāk lasiet grāmatā “Dievs, Radīšanas Kārtība un Cilvēks: ar Luterāņa acīm”


[1] Kittel, Gerhard, Theological Dictionary of the New Testament, Volume II, Eerdmans, Grand Rapids, Michigan, 1964., 174.-224.lpp.

[2] Botterweck, G.J., Ringgren, H., Fabry, H.J., Theological Dictionary of the Old Testament, Volume 12, Eerdmans, Grand Rapids, Michigan, 2003., 239.-263.lpp.

[3] Pastāv neliela nianse skaidrojumos – daži pētnieki domā, ka lielāks uzsvars ir uz Radīšanas kārtību, citi – ka uz pie Radīšanas iecerētajām attiecībām, īpaši jau attiecībām ar Dievu. Autoraprāt, abi akcenti nekādā ziņā nekonfliktē. No Freedman, D.N., The Anchor Bible Dictionary, Volume 5, Doubleday, New York, 1992., 724.-773.lpp. Viens jāatceras, nevar lasīt Veco Derību ar16.gs. diskusiju brillēm, domājot, ka arī Vecā Derība runā par attaisnošanu kā tiesvedības metaforu.

[4] 1.Moz 17:7, 2.Moz 29:45, Atkl. 21:3., u.c.

[5] Luters, Mārtiņš, Mazais Katehisms, LMF, Rīga, 2004., 9.lpp.

[6] Bayer, Oswald, Martin Luther’s Theology: A Contemporaty Interpretation, Eerdmans, Grand Rapids, Michigan, 2008., 155.-156.lpp.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: