Izlaist līdz saturam

Bībele 2014, 19. nedēļa

by uz aprīlis 5, 2014

4911-glika_bibeles_muzejs_2Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus ar Savu piemēru nepārprotami norādīja uz Svēto Rakstu pārzināšanas un pareizas lietošanas ārkārtīgi lielo nozīmi. Viņš nevien atraidīja velnu ar skaidriem Bībeles vārdiem (Mt 4:1-11, Lk 4:1-13), bet arī pamāca Savus mācekļus, ka „visos Rakstos sacīts par Viņu” (Lk 24:27b). Tieši tāpēc Bībeles lasīšana un zināšana ir ārkārtīgi nozīmīga katra kristieša ikdienas nepieciešamība. Ar šo projektu vēlamies mudināt katru gada laikā izlasīt visus Vecās un Jaunās Derības Svētos Rakstus.

Svētīgu gadu ar Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem!

19.nedēļas lasījumu grafiks:

Pirmdiena 1L 1:1 – 4:43
Otrdiena 1L 6:1 – 7:40
Trešdiena 1L 8:1 – 11:47
Ceturtdiena 1L 12:1 – 15:29
Piektdiena 1L 16:1 -18:17
Sestdiena 1L 19:1 – 23:32

 

Piezīmes.

Deviņpadsmitais lasījums uzsāk trīs nedēļu garu ceļojumu Laiku grāmatās. Tās ir sarakstītas, lai Bābeles trimdā izsūtītais Vecās Derības ticīgais varētu uzzināt un atkal pārliecināties par Dieva vadību Savu Israēla cilšu uzturēšanā, Israēlas valsts dibināšanā un levītu kalpošanas organizēšanā. Lasītājs atgriežas jau iepriekšējās grāmatās aprakstītajos notikumos un satiek tur minētos personāžus, īpaši no Samuēla un Ķēniņu grāmatām. Pēc teju desmit nodaļu gara ģenealoģiju virknes stāstījums lasītāju atkal ved 11.gs. beigās pirms Kristus. Atkal esam Vecās Derības pestīšanas vēsturē posmā, kuru varētu nosaukt par Dāvida laiku Israēla vēsturē.

Pirmkārt, Laika grāmatu atkārtošanās. Ir tiesa, ka šajās divās grāmatās ir ļoti daudz kas tāds, ko atrodam iepriekš vai vēlāk. Tomēr nav maza nozīme detaļām, kuras nepiemin pārējie avoti. Savukārt ir arī notikumi, kurus Laiku grāmatas nemin, bet tos var atrodami citviet. Ļoti ticams skaidrojums, atkārtošanās nav veikta, jo notikumi bija pārlieku labi zināmi. Ir arī sazvērestības teoriju piekritēju skaidrojumi. Laika grāmatas, šķiet, attēlo notikumus pozitīvākā gaismā, nekā, piemēram, Samuēla un Ķēniņu grāmatas.

Otrkārt, ģenealoģijas. Man būtu interesanti, kādi iemesli iepriecinātu 21.gs. latviešu lasītāju šādu garu vecāku-bērnu-bērnubērnu uzskaiti paudžu paaudzēs teju desmit nodaļu garumā. Protams, šie raduraksti bija ar savu ekonomisko un sabiedrisko nozīmi tajā laikā, bet mūsdienu lasītājam šis fragments varētu prasīt īpašu pacietību un izturību. Tomēr šie ģenealoģiju apjomi lasītājam var arī nākt par svētību, ja paturam prātā Dieva žēlastību, kura ticīgos uztur cauri laikiem un grūtībām. Turklāt, cilvēks netiek paturēts pie Dieva kā nezināms lielums, katram cilvēkam ir noteikta vēsture, vārds un nozīme attiecībās ar Dievu.

Treškārt, atkal ķēniņš Dāvids. Vai tiešām ir slikti, ka Bībele vēlreiz pievēršas ķēniņam Dāvidam? Manuprāt, tas ir pat labi? Vai ir daudz valdnieku, kuri būtu Dievam tā sekojuši kā Dāvids? Tieši tāpēc, manuprāt, viņa satkārtota pieminešana mums kalpo kā vēl viena liecība Dieva žēlastībai un Savu ļaužu mīleastībai.

Ceturtkārt, Dāvids un daudzās sievas. Viens no pārmetumiem Vecajai Derībai kopumā ir poligāmijas, jeb daudzsievības propogandēšana. Laulību formāts starp vīrieti un sievieti atšķiras no kultūras uz kultūru. Vecajā Derībā lielākā daļa minēto ģimeņu ir poligāmas. Tomēr ir būtiski redzēt atšķirību starp Svēto Rakstu pavēlētām lietām un Bībeles aprakstītām lietām. Proti, ne vienmēr tas, ko Bībele apraksta, ir ticīgajam pavēlēts. Absurda piemēra labad, minēsim to, ka Bībele min par grēkā krišanu, taču tas nenozīmē, ka cilvēks būtu mudināts grēkot. Tāpat arī par laulību, lai arī sava laika sociālā kārtība atbalstīja poligāmiju, nekur Bībelē neatradīsim bausli – tev būs vairākas sievas (vīrus) ņemt. Patiesību sakot, Jaunajā Derībā pat atsauce ir uz radīšanas kārtību ar vienu vīru un vienu sievu (sk., Mt 19:4), tātad, ja kaut kas šajā ziņā ir pavēlēts, tad tā ir monogāma laulība.

Bez šeit izceltām lietām, šīs nedēļas lasījumā atkal ir ticības (paļāvības) un šaubu stāsti, prieki un bēdas, uzvaras un nodevības. Vai nav tik pārsteidzoši līdzīgi mūsu pašu ikdienai?

Svētīgu lasīšanu un daudz celsmīgus atklājumus!

(fotoattēlā Ernsta Glika Bībeles tulkojums latviski, avots – Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs)

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: