Izlaist līdz saturam

Jēzus saruna ar samarieti (Jņ 4:5-42) (nobeigums)

by uz aprīlis 10, 2014

Girgenzona grāmatas atvēršanaMācītāja Jura Uļģa sprediķis, sacīts 2014.gada 23.martā. Sprediķa pirmā daļa šeit.

Mēs, 21. gs. mācekļi, esam daudz izdevīgākā pozīcijā nekā šī sieviete.

Mēs zinām, kas notika tālāk, ne tikai šajā sarunā, bet visā turpmākajā Jēzus misijā, līdz ar to uzreiz pamanām ka runa vairs jau nav par parastu ūdeni, taču Samariete joprojām runā par parastu ūdeni un domā, ka arī Jēzus runā par parastu avota ūdeni. “Kungs, tev nav smeļamā trauka, un aka ir dziļa; no kurienes tad tev ir dzīvais ūdens? Vai tu esi lielāks par mūsu tēvu Jēkabu, kas devis mums šo aku un dzēris no tās pats un viņa dēli un viņa ganāmpulki?”

Jēzus viņai atbildēja: “Ikvienam, kurš dzer no šī ūdens, atkal slāps. Bet, kurš dzers no ūdens, ko es tam došu, tam neslāps nemūžam; ūdens, ko es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.”

Dievs Bībelē dažkārt tiek salīdzināts ar dzīvā ūdens avotu: Jer. 2:13 “Divus ļaunumus darīja mana tauta – tā pameta mani, dzīvūdens avotu un izcirta sev akas, cauras akas, kur neturas ūdens!” Jer. 17:13 “Israēla cerība – Kungs! Visi, kas tevi atmet, paliks kaunā, kas novēršas –piederēs zemei, jo pametuši dzīvā ūdens avotu – Kungu!” Tātad doma ir apmēram šāda: ūdens ir pilnīgi un absolūti nepieciešams tavai fiziskajai dzīvei. Tāpat arī Dievs ir pilnīgi un absolūti nepieciešams tavai dzīvei šeit un mūžībā. Dievs tevi radīdams, ir iedvesis tevī dzīvības dvašu un tu esi dzīvs. Tu esi pilnīgi atkarīgs no Viņa. Dievs ir dzīvā ūdens avots, no kura tu topi uzturēts pie dzīvības un atspirdzināts. Ja novērsīsies no Viņa, pametīsi šo ūdens aku – tu mirsi. Dzer no Viņa un tu dzīvosi mūžīgi. Jēzus šai sievietei–grēciniecei–samarietei piedāvā jaunas, dzīvības un atspirdzinājuma pilnas attiecības ar Dievu. Tādas attiecības, kuras turpinās arī pēc nāves, ieejot mūžībā.

Taču sievietes atbilde liecina par to, ka viņa neko nav sapratusi no Jēzus teiktā: “Kungs, dod man šo ūdeni, lai man vairs neslāptu un man vairs nebūtu jānāk šurp smelt.” Viņa redz tikai savu fizisko ķermeni. Viņa zina to, kas ir slāpes. Un viņa būtu priecīga un laimīga, ja šis svešinieks varētu viņai iedot tādu ūdeni, kuru dzerot, vairs nekad neslāptu. Cik gan bieži dialogos ar citiem cilvēkiem, mēs nepiedzīvojam kaut ko līdzīgu: runājam par Dievu, bet otrs domā tikai par savu vēderu; runājam par mūžīgo dzīvību, bet otrs domā tikai par iekārtošanos virs zemes; runājam par Dieva žēlastību un grēku piedošanu, bet otrs dzird tikai par laicīgajiem labumiem, kurus varētu iegūt. Pārpratumi seko pārpratumiem un dialogi noslēdzas ar strupceļu.

Tomēr Jēzus gadījumā sarunas rezultāts beigu beigās bija ļoti auglīgs un labs. Sieviete par šo sarunu pastāstīja daudziem citiem pilsētas iedzīvotājiem un daudzi kļuva ticīgi, kļuva par Jēzus sekotājiem un mācekļiem, kļuva līdzdalīgi pie šī dzīvā ūdens avota.

No visa šī pagarā sprediķa un notikumiem ļoti piesātinātā Bībeles teksta, gribētu lai jūs uz mājām sev līdzi paņemat vienu, manuprāt, ļoti svarīgu atziņu: šajā pasaulē, ja ir nauda, var nopirkt visu, taču vienmēr, kā to mēdz sacīt narkomāni, būs par īsu. Vienmēr pietrūks, vienmēr būs slāpes, vienmēr vajadzēs vēl un vēl. Jo dzīvais ūdens, kuru dzerot vairs neslāpst, nav nopērkams veikalos. Pats Dievs ir mūsu dzīvais ūdens. Tāds ūdens, kurš atspirdzina, glābj, dod dzīvību un saglabā mūžībai!

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: