Izlaist līdz saturam

Ak, šķīstais Dieva Jēriņ, Tu grūtu krustu nesi

by uz aprīlis 18, 2014

jeers ar karoguManā pieredzē, par teju visnozīmīgāko kristiešu dziesmu daudzi uzskata Marijas godināšanai veltīto “Ave Maria”. Pat nekristīgi cilvēki tad sāk runāt par garīgumu. Nevar jau apstrīdēt, mātes sāpes, redzot sava vecākā dēla mocības, netaisno sodu un soda izpildi ir traģiska zaudējuma, dziļāko sāpju un izplēnējušu cerību pilnas. Tomēr, vai tiešām šī dziesma satur nešaubīgu kristietības vēsti? Lai arī cilvēciski saprotama un gana smeldzīga, manuprāt, tā ataino vecāka (mātes) izmisuma dziļumu, bet ne kristīgās vēsts iepriecinājumu, kas pārspēj katru cilvēka saprašanu (sal. Fil 4:7). Tā liecina par cilvēcisku traģiku, bet teoloģiski ir diezgan diskutabla.

Manuprāt, netrūkst fantastiskas baznīcas dziesmas, kuras ietver kristīgās vēsts kodolu, ir gana liriskas un skaistas. Par vienu tādu vēlos rakstīt šodien, kad Kristus draudze atzīmē Kristus krustāsišanu un nāvi, par Nikolaja Dēciusa (Nikolaus Decius, 1485 – 1541/6) baznīcas dziesmu “Ak, bezvainīgais Dieva Jērs” (“O Lamm Gottes, unschuldig”, latviskota un vairāk pazīstama kā “Ak, šķīstais Dieva Jēriņ”).

 

Šobrīd šis korālis ir saglabājies mūsu Dziesmu grāmatā tikai kā iespējams Ciešanu laika dziedājums (1992./1995.g. Dziesmu grāmatā 11.un 12.lpp.). Turklāt, šis korālis ir saglabājis tikai pirmo no četriem pantiem:

Ak, šķīstais Dieva Jēriņ, Tu grūtu krustu nesi, Tu lēnīgs Dieva Bērniņ, par mums tā cietis esi! Tu nāves jūrā peldējis, tā mūsu grēkus deldējis! Apžēlojies par mums, ak Jēzu.

Ak šķīstais Dieva Jēriņ, No grūtām sāpēm locīts! Tu, lēnīgs Dieva Bērniņ, Pie krusta gauži mocīts! Tu nāves jūrā peldēj’s, Tā mūsu grēkus deldēj’s! Apžēlojies par mums, ak Jēzu!
Ak šķīstais Dieva Jēriņ, No grūtām sāpēm locīts! Tu, lēnīgs Dieva Bērniņ, Pie krusta gauži mocīts! Tu nāves jūrā peldēj’s, Tā mūsu grēkus deldēj’s! Apžēlojies par mums, ak Jēzu!
Ak šķīstais Dieva Jēriņ, No grūtām sāpēm locīts! Tu, lēnīgs Dieva Bērniņ, Pie krusta gauži mocīts! Tu nāves jūrā peldēj’s, Tā mūsu grēkus deldēj’s! Dod mums savu mieru, ak Jēzu! (Nr. 133, 1933.g. Dziesmu grāmata Evaņģ. Luteriskām Draudzēm)

Manārīcībānav faktu, vai oriģināla četri panti kādreiz ir tulkoti un iespiesti.

Šis korālis ir senāku materiālu pārlikums un pielāgojums sava laika tradīcijām, kas jau ļoti ātri guvis ievērību un iekļauts luteriskajā dievkalpojuma kārtībā un korāļu tradīcijā.

Par pašu autoru. Nikolajs Dēcius ir Mārtiņa Lutera laika biedrs, dzimis netālu no Saksijas un gājis Saksijas hercogistes universitātē Leipcigā. Līdzīgi Luteram, pēc pirmā līmeņa augstskolas izglītības pabeigšanas, iestājies klosterī. Viņš studējis teoloģiju Vitenbergā 1520.gadu sākumā, kur pieslējies luteriskajai reformācijai. Vēlāk kalpojis kā mācītājs Štetīnē (mūsdienu Ščecina Polijā) un bijis reformācijas nostpirinātājs Prūsijā.

Manuprāt, šis korālis ticīgajiem atgādina par Kristus – Dieva Jēra – nepelnītajām ciešanām, sāpēm un nāvi pie Krusta par katru grēcinieku. Turklāt, tas nes līdzi arī iepriecinājuma vēsti Kristus sekotājiem, ka Viņš ir miris par mums, lai mums būtu žēlastības un dzīvības apsolījums.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: