Nedēļas korālis, vēl viens kristīga iepriecinājuma un spēka avots katrai dienai
Janvārī gudribassakums.lv publicēja pārdomas par dziedāšanas tradīcijas apsīkumu mūsu tautā (šeit). Ar prieku konstatējām, ka šis jautājums nav vienaldzīgs diezgan plašam lasītāju lokam.
Šāds dziedāšanas panīkums ir cieši saistīts ar arvien mazāku interesi par garīgo dziedāšanu mūsu draudzēs, mājās un kristiešu tikšanās reizēs.
Vai panīkumam par iemeslu būtu mūsu garīgās dziedāšanas maznozīmīgums? Vai mums trūkst korāļu? Manuprāt, ne viens no abiem minētajiem! Loģisks šķiet nākamais jautājums, vai būtu pareizi uz šo procesu mierpilni noskatīties un ļaut kristīgās draudzes gadu simtiem ilgajai tradīcijai izplēnēt šodienas garīgā un kulturālā sekluma straumē? Šis jautājums ir īpaši svarīgs, jo iepriekšējo paaudžu pieredzē garīgā dziedāšana ir nesusi par augstu nenovērtējamus augļus.
Gudrības sākums vēlas piedāvāt spert soli mūsu baznīcas korāļu iepazīšanas un to dziedāšanas tradīcijas uzturēšanas virzienā. Liekam priekšā katru nedēļu no jauna vai atkārtoti iepazīties ar vienu korāli. Pie iespējas, pamudinam pat mācīties to no galvas, lai nedēļas izskaņā viens neliels kristīgas ikdienas grauds veidotu jau vērā ņemamu kristīgās nedēļas nogales prieku. Tā kā korāļu atlase notiks atbilstoši baznīcas liturģiskajam gadam, nav izslēgts, ka vienā no tuvākajiem svētdienas dievkalpojumiem būs tieši šī, nu jau labi pazīstamā, baznīcas dziesma.
Šajā Kristus Augšāmcelšanās svētku laikā esam izvēlējušies LELB 1992.gada (atkārtoti izdota 1995.gadā) Dziesmu grāmatā atrodamu Kristus Augšāmcelšanās laika korāli Es zinu, dzīvo Glābējs mans (Nr. 104).
Es zinu, dzīvo Glābējs mans, Es priecīgs Viņš mans labais Gans;
Viņš dzīvo, dzīvo mirušais, Viņš dzīvo Valdnieks mūžīgais.
Viņš dzīvo, mani mīlēdams, Viņš dzīvo, mani svētīdams;
Viņš veldzi manai dvēs’lei dod, Pie Viņa sirds man mieru rod.
Viņš dzīvo, dāvā dzīvību, Ar Viņu nāvi pārspēšu;
Es priecīgs – Viņš mans labais Gans, Viņš dzīvo, dzīvo Glābējs mans.
Šo korāli dzied savā meldijā, Vītola sastādītajā meldiju grāmatā šī melodija atrodama ar Nr. 169.
Šī korāļa mūzikas komponists ir Džons Hatons (John Hatton, 1710? – 1793), mapazīstams angļu prezbiteriāņu baznīcas loceklis. Vārdus sarakstījis Semules Medlijs (Samuel Medley, 1738 – 1799), angļu baptistu mācītājs, latviski tulkojis Edmunds Zirnītis (1911 – 1989).
Attēlā pirmās Lutera Dziesmu grāmatas (1524.g.) titullapa. Šajā dziesmu gramatā bija vien 8 korāļi, no kuriem 4 autors bija pats Mārtiņš Luters. Šis izdevums baudīja lielu atsaucību.
![Evolūcijas teorijas Ahileja papēža meklējumos [nobeigums]](https://gudribassakums.files.wordpress.com/2012/12/pasaules-gals1.jpg?resize=200%2C200)
