Izlaist līdz saturam

Bībele 2014, 24. nedēļa

by uz maijs 10, 2014

4911-glika_bibeles_muzejs_2Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus ar Savu piemēru nepārprotami norādīja uz Svēto Rakstu pārzināšanas un pareizas lietošanas ārkārtīgi lielo nozīmi. Viņš nevien atraidīja velnu ar skaidriem Bībeles vārdiem (Mt 4:1-11, Lk 4:1-13), bet arī pamāca Savus mācekļus, ka „visos Rakstos sacīts par Viņu” (Lk 24:27b). Tieši tāpēc Bībeles lasīšana un zināšana ir ārkārtīgi nozīmīga katra kristieša ikdienas nepieciešamība. Ar šo projektu vēlamies mudināt katru gada laikā izlasīt visus Vecās un Jaunās Derības Svētos Rakstus.

Svētīgu gadu ar Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem!

24.nedēļas lasījumu grafiks:

Pirmdiena Īj 19:1 – 22:30
Otrdiena Īj 23:1 – 28:28
Trešdiena Īj 29:1 – 31:40
Ceturtdiena Īj 32:1 – 35:16
Piektdiena Īj 36:1 – 39:30
Sestdiena Īj 40:1 – 42:17

 

Piezīmes.

Divdesmit ceturtais lasījums aizved mūs apmēram trešā un otrā gadu tūkstoša mijā pirms Kristus. Tas ir posms Vecās Derības pestīšanas vēsturē pirms Israēla valsts (apmēram tūkstošgadi) un pirms Israēla tautas Ēģiptes verdzības (vismaz pustūkstošgadi). Atšķiroties dažādiem vērojumiem, šī grāmata varētu būt sarkastīta pat pirms patriarhiem Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba, jeb arī patriarhu laikā.

Pirmkārt, vai ir kaut kas, ko var mācīties no Ījaba draugiem. Ha, vai tie tiešām bija draugi!? Domāju, ka savā ziņā bija gan, jo tikai draugs draugam var nedēļu skumjās līdzās nosēdēt (2:13). Un tomēr, tie diez vai bija tik gudri, kā viņus piesaka grāmata, jeb arī kā viņi paši sevi pozicionēja. Viens ir pilnīgi skaidrs, Dievs viņus nosodīja, un tikai pateicoties Ījaba aizlūgšanām (42:7 – 10) viņi nesaņēma pelnīto sodu. Ar savu rīcību Ījabs no savas puses apstiprināja šo vīru draugu statusu. Šķiet, ka tas, ko mūsdienu kristieši var mācīties no šiem Ījaba draugiem, ka ne jau pareizi teksti (kādu viņu sacītajā netrūkst) spēj kristieti Dieva priekšā darīt tīkamu, bet Dieva bijāšana un paļaušanās uz Viņa žēlastību, kas varētu būt atšķirība starp Ījabu un viņa draugiem.

Otrkārt, Ījaba paštaisnība. Lasot Ījaba vārdus viņš šķiet paštaisns. Tā tik vien liekas, ka beigās Dievs kaut ko nedaudz sajauc, kad nosoda Ījaba draugus, kuru sacītais šķiet krietni bibliskāks, bet attaisno Ījabu. Pat tas, ka visumā Ījabam ir taisnība un viņš nav vainojams savās ciešanās, nav taisnība Dieva priekšā, jo Dievam viss tik tiešām ir zināms vislabāk. Pie tam, īstā atslēga Dieva darbības nojausmei nav vis pareizo atbilžu atrašana, bet paļāvība uz Kristus krusta nopelnu par mani, par tevi un katru ikvienu.

Treškārt, ticīgo ciešanas. Tās ir nerets kristieša dzīves ceļa biedrs, tāpēc ir vērts par tām atkal rakstīt. Kā tās saskan ar Dieva mīlestību un žēlastību? Ījaba grāmata ir liecība tam, ka tieši tās saskan ar Dieva prātu. Protams, Dievs labprāt lielākajai daļai vairāk un mazāk ticošu cilvēku dāvā daudz svētības, tomēr Dieva apsolījumu pilnība ir par gaidāmo Valstību, nevis par šo. Lai arī daudziem Dievs dod arī laicīgus labumus, Viņš nav bankomāts, kurš ir tikai tad labs, kad dod naudu. Dievs, un to var satvert tikai ticībā, Savus ļaudis mīl ne tikai labos laikos, bet ir mums īpaši tuvu grūtībās un ciešanās. Arī mēs tikai tad varam būt patiesi kristieši, ja līdz ar Ījabu katram apšaubītājam varam atbildēt: „Kā nejēgas runā, tā arī tu runā! Ak labu gan no Dieva ņemsim, bet ļaunu, to ne?!” (2:10).

Ceturtkārt, Ījaba grāmatas lielākie vārdi. Pieļauju, ka kādam liksies, ka Dieva tiešā runa Ījaba grāmatas noslēgumā ir vissvarīgākā grāmatas daļa. Lai arī tā ir neapšaubāmi nozīmīga, manuprāt, ir kādi vēl svarīgāki vārdi, kurus Ījabs ir sacījis un kuri savu pilnīgo nozīmī ir ieguvuši tieši Jaunās Derības kontekstā. Proti, runa ir par 19:25-27, kur Ījabs apliecina: „Es zinu, mans Glābējs dzīvs un galā nostāsies pār maniem pīšļiem, kad man vairs nebūs ādas šīs – tomēr miesā es skatīšu Dievu! Es Viņu skatīšu pats, manas acis redzēs, ne citas! Nieres man tirpst!”

Visbeidzot, happy end. Šī Bībeles grāmata kā Holivudas filma lasītājam dāvā laimīgu noslēgumu. Vienmēr kristiešiem tas tā nav un nav arī apsolījums, ka mūsu laicīgā dzīve piedzīvos laimīgas beigas. Manuprāt, Ījabs ir piedzīvojis šādu savu ciešanu un grūtību iznākumu, lai mēs, arī četrus tūkstošus gadus vēlāk, zinātu, ka beigās viss tik tiešām būs labi. Pat, ja nav labi licīgi, Dieva priekšā Viņa tautai būs labi. Mums ir šāds apsolījums Kristū. Solījuma Devējs mūs nepievils!

Bez šeit izceltām lietām, šīs nedēļas lasījumā atkal ir ticības (paļāvības) un šaubu stāsti, prieki un bēdas, uzvaras un nodevības. Vai nav tik pārsteidzoši līdzīgi mūsu pašu ikdienai?

Svētīgu lasīšanu un daudz celsmīgus atklājumus!

(fotoattēlā Ernsta Glika Bībeles tulkojums latviski, avots – Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs)

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: