Izlaist līdz saturam

Bībele 2014, 25. nedēļa

by uz maijs 17, 2014

4911-glika_bibeles_muzejs_2Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus ar Savu piemēru nepārprotami norādīja uz Svēto Rakstu pārzināšanas un pareizas lietošanas ārkārtīgi lielo nozīmi. Viņš nevien atraidīja velnu ar skaidriem Bībeles vārdiem (Mt 4:1-11, Lk 4:1-13), bet arī pamāca Savus mācekļus, ka „visos Rakstos sacīts par Viņu” (Lk 24:27b). Tieši tāpēc Bībeles lasīšana un zināšana ir ārkārtīgi nozīmīga katra kristieša ikdienas nepieciešamība. Ar šo projektu vēlamies mudināt katru gada laikā izlasīt visus Vecās un Jaunās Derības Svētos Rakstus.

Svētīgu gadu ar Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem!

25.nedēļas lasījumu grafiks:

Pirmdiena Ps 1:1 – 9:21
Otrdiena Ps 10:1 – 17:15
Trešdiena Ps 18:1 – 22:32
Ceturtdiena Ps 23:1 – 30:13
Piektdiena Ps 31:1 – 36:13
Sestdiena Ps 37:1 – 41:14

 

Piezīmes.

Divdesmit piektais lasījums mūs ieved pavisam citā pasaulē, jo, ja iepriekšējie lasījumi bija piesaistīti kādam laikmetam, tad šeit lasītājs ienāk dzejas telpā. Protams, šī dzeja ir sarakstīta noteiktā laikā, ar šī laika izteiksmes līdzekļiem un izpratnēm. Tomēr gluži tos pašus kritērijus, kas lietoti vēsturiskām Bībeles grāmatām šeit nevarēsim izmantot.

Pirmkārt, kas ir psalms? Daudzus pieredzējušus pētniekus psalmi ir samulsinājuši, jo tajos ir tik daudz visa kā. Diez vai arī vienai nedēļai paredzēts īss pārskats varēs sniegt atbildi uz šo jautājumu. Tomēr nelielam ieskatam varētu uzskatīt vismaz dažas lietas par psalmiem: dzeja, lūgšana, slavēšana, grēknožēla, patiesība, žēlastība.

Otrkārt, kur psalmos ir Kristus? Ir pat augstu biblisko gudrību apveltīti prāti, kas noliedz Kristu psalmos, jo raugi, tie sarakstīti teju tūkstošgadi pirms Viņa dzimšanas. Man žēl šos cilvēkus, jo viņi paši sevi apdala. Protams, pirms tam viņi ir Dievu mēģinājuši apdalīt, jo uzskata, ka Dievs nevar dot 1000 gadus pirms Pestītāja nākšanas Sevis apsolītā Kristus klātbūtni. Vēl vairāk, šādi kritiķi nevēlas redzēt (tāpēc arī nevar saredzēt) to, ka Kristus – patiess Dievs – arvien ir klātesošs Rakstos, jau no pirmās to nodaļas. Tāpēc arī Viņam nav netik vien neiespējami, bet ir pat prieks un patikšana cilvēkam būt klāt, runāt ar cilvēku un psalmos caur cilvēku runāt ar Dieva Trīsvienības pārējām personām. Tieši šis aspekts rāda Kristus darbu pasaules brīnumiem vispilnākajā grāmatā – Vecās un Jaunās Derības Rakstos.

Treškārt, kāpēc psalmi ir arvien mīļi un aktuāli? Cilvēkam ir tendence pierast pie parocīgām un noderīgām lietām. Galdniekiem ir savi mīļākie instrumenti, pavāriem savi tīkamākie katli un pannas, studentiem tie varētu būt pierastākie rakstāmrīki vai, mūsdienās, iecienītākās datorprogrammas, utt. Proti, cilvēkam arvien ir kāda lieta vai lietas, kuras ir tik parocīgas, ka kļūst pašsaprotamas (cilvēka pagarinājums). Līdz ar to tās tiek lietotas tik ļoti, ka kļūst par cilvēka dzīves pašsaprotamu sastāvdaļu. Gluži tāpat ir ar psalmiem. To valoda runā uz lasītāju, ar lasītāju un no lasītāja uz Dievu. Tie ir kā mūsu mīļākās istabas durvju kliņķis, bez kura mūsu ikdienas iekļūšana un izkļūšana tik nepieciešamajā vietā, nav īsti iespājama. Brīdī, kad ar šo kliņķi ir kaut kas „sagājis dēlī”, ir problēma. Tā arī psalmi ir mūsu ikdienas teju visparocīgākais un noderīgākais kristīgās prakses darbarīks.

Ceturtkārt, pirmais psalms, arvien pirmais. Manuprāt, Svētajos Rakstos nav nejaušības, pat Rakstu secībā tādu nav. Viens no nozīmīgākajiem argumentiem, kas pārliecina mani pašu, ir pirmais bauslis. Vai tas nav tik ārkārtīgi zīmīgi, ka pirmais psalms runā par diviem iespējamiem dzīves ceļiem? Te ir runa par kristīgo ceļu un nekristīgo ceļu. Vai tiešām kāds godprātīgi grib iet pazudināšanas ceļu? Protams, velna apmāti cilvēki saskata negodā godu un Dieva noraidīšanā prieku, gudrību un brīvību. Tādiem nabaga ļautiņiem velns var iegalvot visu, bet viņiem nekad nebūs miers, kas augstāks par visu cilvēku saprašanu. Šis trūkums ir ļoti nopietns. Lai Dievs palīdz viņiem atgriezties un mums visiem kopā būt to pulkā, „kam par tā Kunga bauslību ir prieks.”

Visbeidzot, divdesmit trešais psalms. Runājot par psalmiem, nav godīgi nepieminēt 23.psalmu, jo tas ir visvairāk zināmais un lietotais psalms. Vai tad šī psalma popularitāte ir kāds brīnums? 23.psalmā ir Dieva pasargājums un vadība, Viņa rūpes un žēlastību, un vēl tik daudz kas cits. Protams, arī citos psalmos ir šīs lietas, bet te tās ir paskaidrotas vienkārši un sirsnīgi.

Bez šeit izceltām lietām, šīs nedēļas lasījumā atkal ir ticības (paļāvības) un šaubu stāsti, prieki un bēdas, uzvaras un nodevības. Vai nav tik pārsteidzoši līdzīgi mūsu pašu ikdienai?

Svētīgu lasīšanu un daudz celsmīgus atklājumus!

(fotoattēlā Ernsta Glika Bībeles tulkojums latviski, avots – Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs)

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: