Izlaist līdz saturam

Nedēļas korālis, vēl viens kristīga iepriecinājuma un spēka avots katrai dienai

by uz maijs 19, 2014

Achtliederbuchgruber136_3Janvārī gudribassakums.lv publicēja pārdomas par dziedāšanas tradīcijas apsīkumu mūsu tautā (šeit). Ar prieku konstatējām, ka šis jautājums nav vienaldzīgs diezgan plašam lasītāju lokam.

Šāds dziedāšanas panīkums ir cieši saistīts ar arvien mazāku interesi par garīgo dziedāšanu mūsu draudzēs, mājās un kristiešu tikšanās reizēs.

Vai panīkumam par iemeslu būtu mūsu garīgās dziedāšanas maznozīmīgums? Vai mums trūkst korāļu? Manuprāt, ne viens no abiem minētajiem! Loģisks šķiet nākamais jautājums, vai būtu pareizi uz šo procesu mierpilni noskatīties un ļaut kristīgās draudzes gadu simtiem ilgajai tradīcijai izplēnēt šodienas garīgā un kulturālā sekluma straumē? Šis jautājums ir īpaši svarīgs, jo iepriekšējo paaudžu pieredzē garīgā dziedāšana ir nesusi par augstu nenovērtējamus augļus.

Gudrības sākums vēlas piedāvāt spert soli mūsu baznīcas korāļu iepazīšanas un to dziedāšanas tradīcijas uzturēšanas virzienā. Liekam priekšā katru nedēļu no jauna vai atkārtoti iepazīties ar vienu korāli. Pie iespējas, pamudinam pat mācīties to no galvas, lai nedēļas izskaņā viens neliels kristīgas ikdienas grauds veidotu jau vērā ņemamu kristīgās nedēļas nogales prieku. Tā kā korāļu atlase notiks atbilstoši baznīcas liturģiskajam gadam, nav izslēgts, ka vienā no tuvākajiem svētdienas dievkalpojumiem būs tieši šī, nu jau labi pazīstamā, baznīcas dziesma.

Šajā Kristus Augšāmcelšanās svētku laikā esam izvēlējušies LELB 1992.gada (atkārtoti izdota 1995.gadā) Dziesmu grāmatā atrodamu Kristus Augšāmcelšanās laika korāli Kristus augšāmcēlies (Nr. 115).

Kristus augšāmcēlies, Kapa akmens vēlies,
Par to mums būs priecāties, Ka Viņš spēcīgs uzcēlies!
Slavējam Dievu!

Nāvi Viņš ir mācis, Dzīvs no kapa nācis,
Gaismā vedis dzīvību Mūžam neiznīcīgu!
Slavējam Dievu!

Kristu mēs nu sveicam, Viņa vārdu teicam,
Dieva draudze priecājies, Ka Viņš spēkā uzcēlies!
Slavējam Dievu!

Šo korāli dzied savā meldijā, Vītola sastādītajā meldiju grāmatā tā atrodama ar Nr. 36.

Arī šis ir viens no mūsu bagātās baznīcas dziesmas tradīcijas pārstāvjiem.

Korāļa mūzikas komponists varētu būt Jozefs Klugs (Joseph Klug, 1500? – 1552), Vitenbergas pilsētas izdevējs, par kuru nekas vairāk nav zināms. Vārdu autors nav zināms. Latviski šo korāli tulkojis Kristaps (Kristofors) Fīrikers (Christoph Fuerecker, 1615 – 1684/5) vācu izcelsmes latviešu garīgais dziesminieks. Tieši viņa spalvai pieder pirmās latviešu valodā pieejamās skanīgi atdzejotās baznīcas dziesmas.

Attēlā pirmās Lutera Dziesmu grāmatas (1524.g.) titullapa. Šajā dziesmu gramatā bija vien 8 korāļi, no kuriem 4 autors bija pats Mārtiņš Luters. Šis izdevums baudīja lielu atsaucību.

One Comment
  1. Anita permalink

    Dažreiz dziemā ir ietverts labāks bauslības / evaņģēlija pasludinājums nekā 5x garākajā sprediķī. Es esmu par dziedāšanu :)

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: