Izlaist līdz saturam

Kristietis un neobjektīva objektīvu plašsaziņas līdzekļu darbība

by uz jūnijs 13, 2014

unnamedNeesmu konspirācijas teoriju piekritējs. Arī šajā reizē no šādu uzskatu proponēšanas domāju atturēties. Tomēr uzskatu, ka žurnālistu darbs, ko vairums mūsdienās sauc par objektīvo ir krietni pārspīlēts apgalvojums. Vēl vairāk, uzskatu, ka tā dēvējamā objektīvā žurnalistika ir tik pat subjektīvs viedoklis, kuru kā kādu labāku produktu mēģina piedāvāt lasītājam.

Manu uzmanību šis temats saista viena iemesla dēļ. Man kā kristietim ir nācies novērot, ka tieši šīs objektīvās žurnalistikas pārstāvji ir tie, kas nereti visvairāk kritizē kristietību un, to darot, pilnīgi atklāti pasludina savu objektivitāti.

Pirms vairāk kā 15 gadiem nolēmu „civilizēties” un kļūt par tolaik lielas daļas sabiedrības acīs objektīvākā un kvalitatīvākā dienas laikraksta abonementu. Šādu izvēli veicināja piedāvātā sākotnējās atlaides iespēja, protams, mārketings. Par neminētā laikraksta abonementu sabiju kādus trīs vai četrus gadus. Šajā laikā, man par nepatīkamu pārsteigumu, atklāju, ka šis objektīvais laikraksts var pateikt tikai man nepieņemamu uzskatu divos mans svarīgos jautājumos. Viens no tiem bija mana kristīgā pārliecība.

Pie šāda secinājuma nonācis, sākotnēji domāju, ka vaina ir manī un nelasīju kristīgiem tematiem veltītos rakstus. Tomēr, kad divus gadus pēc kārtas, pirmajā šī lakraksta lappusē, lielā un krāsainā šriftā iespiestu un ar izteiksmīgām bildēm rotātu, redzēju ikgadējā man ne īsti pieņemamā pasākuma atspoguļojumu, pārtraucu abonēšanu. Tā sakot, ja nav, tad nav.

Vai tiešām objektīva žurnālista darbība nav savienojama ar goddevīgu attieksmi pret kristietību? Tāds uzskats varētu veidoties, ja manu pieredzi pakļauj uzskatam, ka taisnība ir laikrakstam. Turklāt, šādu izdevumu redaktori un autori visbiežāk ir skaļāko bļāvēju starpā, ka objektivitāte un kristetība nav saistīta, ka valsts nedrīkst būt kristīga, utt. Bet vai tā tiešām ir?

Divi apstākļi man tomēr vedina uz domām, ka nav taisnība, ka objektīva žurnālistika var būt vienīgi kritiska, t.i., noraidoša pret kristietības pamatvērtībām.

Pirmkārt, mūsdienās cilvēki arvien vairāk runā par to, ka pats objektivitātes uzstādījums ir ļoti abšaubāms. Protams, ja šādu uzskatu attiecina uz Dieva darbību, tad nonākam neticības sfērā. Tāpēc pret Radītāju nevar attiecināt šo kritēriju. Tomēr attiecībā uz cilvēku darbības un atbildības jomām, šis uzskats ir ļoti pamatots. Patiesībā, īsti objektīva lieta IR ļoti reta parādība (varbūt pat nemaz nav iespējama). Piemēram, kad zinātnieks veic pētījumu, viņa vai viņš sāk ar kādu priekšpieņēmumu. Reizēm pat šis cilvēks nezina par šo priekšpieņēmumu un to, ka tieši šis priekšpieņēmums padara vēlākos spriedumus tik vājus attecībā uz objektivitāti. Bet tas jau ir cits jautājums.

Otrkārt, ir kāda vispār atzīta patiesība par plašsaziņas līdzekļu iedarbību, kuru šie līdzekļi visbiežāk ļoti apzināti izmanto. Proti, cilvēkam kā slinkam un kautrīgam (bailīgam) indivīdam, vieglāk ir pielāgoties plašsaziņas līdzekļos paustajam viedoklim, pat ja tas ir pretrunā ar viņa paša viedokli. Šāds cilvēks nav kritisks pret saņemto informāciju, bet priekšpieņem, ka paustais viedoklis ir autoritatīvāks par paša viedokli. Rezultātā, itkā droši pieslējušies vairākumam, šādi cilvēki patiesībā pakļaujas plassaziņas līdzekļu manipulācijai. Tieši tāpēc, ja objektīvi žurnālisti savos objektīvajos izdevumos, TV pārraidēs, portālos utt. sāk apgalvot, ka kristietībai ir loma tikai privātajai dzīvei, bet ne sabiedrībā, (vēl vairāk, sāk apšaubīt kristīgās patiesības un to vietā piedāvāt citas) ne viens vien kristietis piekrīt. Vai tā vajag?

Kāpēc tad šādi laikraksti, interneta protāli, radio raidījumi un TV raidījumi tiek uztverti kā objektīvi, it īpaši attiecībā uz kristietību? Protams, viens no iemesliem ir tāds, ka nereti šādus raidījumus veidojošie cilvēki tik tiešām ir labi sava amata meistari. Viņiem ir zināšanas, prasmes un iemaņas sava uzskata paušanai. Turklāt, grēcīgajam cilvēkam viss, kas saistīts ar patieso Dievu ir pretīgs un ienaidniecisks. Šādu žurnālistu darbā minētās nianses ir jāņem vērā.

Tomēr kristīgam cilvēkam ir pienākums nevien būt uzticīgam, bet arī kritiskam, it īpaši, ja tas skar jautājumus par Dievu un Viņa mācību. Ne velti Jēzus Saviem mācekļiem saka: „esiet gudri kā čūskas un bez viltus kā baloži” (Mt 10:16).

Kopsavelkot, kristiešiem ir tiesības izteikt savu viedokli un iebilst viedoklim, kas noraida kristiešiem svarīgus jautājumus, pat ja opozīcija slēpjas aiz obektivitātes maskas. Turklāt, ar šādu aktivitāti kristieši nevien pilda Kristus uzlikto patiesības aizstāvja pienākumu, bet arī saviem līdzcilvēkiem liecina par nozīmīgu alternatīvu, kuru pēdējie, iespējams, nemaz neapzinās.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: