Izlaist līdz saturam

Bībele 2014, 30. nedēļa

by uz jūnijs 21, 2014

4911-glika_bibeles_muzejs_2Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus ar Savu piemēru nepārprotami norādīja uz Svēto Rakstu pārzināšanas un pareizas lietošanas ārkārtīgi lielo nozīmi. Viņš nevien atraidīja velnu ar skaidriem Bībeles vārdiem (Mt 4:1-11, Lk 4:1-13), bet arī pamāca Savus mācekļus, ka „visos Rakstos sacīts par Viņu” (Lk 24:27b). Tieši tāpēc Bībeles lasīšana un zināšana ir ārkārtīgi nozīmīga katra kristieša ikdienas nepieciešamība. Ar šo projektu vēlamies mudināt katru gada laikā izlasīt visus Vecās un Jaunās Derības Svētos Rakstus.

Svētīgu gadu ar Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem!

30.nedēļas lasījumu grafiks:

Pirmdiena Māc 1:1 – 5:19
Otrdiena Māc 6:1 – 12:14
Trešdiena Dz 1:1 – 8:14
Ceturtdiena Jes 1:1 – 5:7
Piektdiena Jes 5:8 – 8:23
Sestdiena Jes 9:1 – 12:6

 

Piezīmes.

Trīsdesmitais lasījums satur vairākus slāņus. Pirmās divas dienas lasītājs turpina iepriekšējās nedēļas iesāktos gudrības ceļus. Šī grāmata, pierakstīta aptuveni 11.gs. pirms Kristus, ļauj lasītājam novērot pasaulīgo mantu pārejošo būtību. Trešajā dienā lasījumā ir Dziesmu dziesma, jutekliska priekšnesuma apraksts no 11.gs. pirmās daļas. Nedēļas otrajā pusē pievēršamies Jesajas grāmatai. Jesaja ir viens no lielākajiem (diez vai te ir runa par auguma mēriem J) Vecās Derības praviešiem, kurš darbojās starp 740.un 681.gadu pirms Kristus dzimšanas.

Pirmkārt, Mācītāja gudrība rāda uz dabas un visu racionāli aptveramo norišu laicīgo, t.i., laikam pakļauto būtību. Lasot šo grāmatu var rasties pārāk pesimistisks skatījums uz pasauli. Pieļauju, bez Kristus tā arī var būt, jo tad pasaule tik tiešām griežas ap savu asi bez īpaša nolūka un jebkādai lietai, to no mūžības skatu punkta uzlūkojot, zūd jelkāda vērtība. Tomēr vērtība mūsu dzīvēm un darbiem ir – Kristus. Manuprāt, pēc Mācītāja skeptiskā skatījuma katrs var ar jaunām acīm lūkoties uz pasauli Radītāja Dieva darba deļ un Kristus Pestītāja krusta nopelna labad.

Otrkārt, Dziesmu dziesma ir daudziem kristiešiem vēstures gaitā bijis „ciets rieksts”. Allaž pārāk jutekliskās un miesiskās rindas likušas meklēt citas nozīmes, skaidrot šo grāmatu kā pārnestu aprakstu šķīstai mīlestībai starp Kristus un draudzi, utt. Negribu iebilst šādam skatīkumam, jo Dieva un Viņa tautas attiecības var raksturot arī laimīgi laulāto pieredze. Tomēr arī miesiskām jūtām un attiecībām ir vieta Dieva dotā laulībā. Tāpēc no juteklības īstajā vietā, Dieva svētītā laulībā, nav jāvairās, bet tā ar pateicību Dievam ir jābauda.

Treškārt, Jesajas grāmata ievada 17 praviešu grāmatu garu Vecās Derības daļu. Te ir runa par ticības vīriem, daudzi no kuriem nesa Dieva Vēsti Viņa tautai, kura to negribēja un nevēlējās pieņemt. Vai šodien mēs, mūsu laika ticīgie, esam labāki par viņiem?

Ceturtkārt, Jes 6:3 – Dieva godības slavinājums Viņa tiešā tuvumā. Protams, Dievs nav ļauns vīrelis ar garu bārdu un zibeni rokā, kas ar prieku mocītu radību. Tomēr Viņš nav arī čomiņš, kuru izņirgt un „pasūtīt”. Ja vēstures gaitā cilvēki vairāk pieņēmuši Dievu kā pirmo kariķējumu, tad šodien, šķiet, otrais ir plašāk izplatīts. Pret šiem abiem un jebkuru citu pārpratumu un maldu apgalvojumu, Jesajas pieredzētais Dieva troņa priekšā liek mums padomāt par Dieva varenību, kuras tiešā klātbūtnē eņģeļi var vienīgi saukt: „Svēts! Svēts! Svēts!” Tā ir Majestāte, bez kuras vēlmes nebūtu neviens un nekas, kuram pretim neviens patiesi nevar nostāties, vienā vārdā – DIEVS. Šī ir viena no nozīmīgākajām Dieva iekšējās būtības un Viņa klātbūtnes atklāsmēm. Lai Dievs dod, ka to neuztveram par maznozīmīgu lietu.

Visbeidzot, Jes 9:5 – Dieva klātbūtnes un žēlastības apliecinājums. Tāpat kā Dieva godības un taisnības patiesais lielums un gaišums cilvēku iznīcina, tāpat arī Dieva pašuzupurējošās mīlestība nedrīkst palikt noklusēta un neapliecināti. Dieva godība un taisnība nav skatāma bez Viņa visu uzupurējošās mīlestības un žēlastības. Jes 9 pirmā daļa ir liecība par Kristu un Viņa nākšanu. Protams, arī pats pravietis vēl tālajā 7.un 8.gs. mijā pirms Pestītāja nākšanas varēja nesaprast sevis sludināto un pierakstīto vārdu patieso nozīmi un piepildījumu. Tomēr pēc Kristus nākšanas mums tie ir skaidri un nepārprotami: „Jo BĒRNS mums IR dzimis, mums IR dots DĒLS, vara uz VIŅA pleciem, un VIŅU sauks vārdā – Brīnišķais Padomdevējs, Varonis Dievs, Mūžīgais Tēvs, Miera Princis”. Gluži kā Hendeļa oratorijā Mesija šis apliecinājums no cilvēku lūpām un ticīgajām sirdīm slavē Dieva žēlastību un dot tai tās patiesi pienākošos godu.

Bez šeit izceltām lietām, šīs nedēļas lasījumā atkal ir ticības (paļāvības) un šaubu stāsti, prieki un bēdas, uzvaras un nodevības. Vai nav tik pārsteidzoši līdzīgi mūsu pašu ikdienai?

Svētīgu lasīšanu un daudz celsmīgus atklājumus!

(fotoattēlā Ernsta Glika Bībeles tulkojums latviski, avots – Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs)

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: