Izlaist līdz saturam

Nedēļas korālis, vēl viens kristīga iepriecinājuma un spēka avots katrai dienai

by uz jūnijs 23, 2014

Achtliederbuchgruber136_3Janvārī gudribassakums.lv publicēja pārdomas par dziedāšanas tradīcijas apsīkumu mūsu tautā (šeit). Ar prieku konstatējām, ka šis jautājums nav vienaldzīgs diezgan plašam lasītāju lokam.

Šāds dziedāšanas panīkums ir cieši saistīts ar arvien mazāku interesi par garīgo dziedāšanu mūsu draudzēs, mājās un kristiešu tikšanās reizēs.

Vai panīkumam par iemeslu būtu mūsu garīgās dziedāšanas maznozīmīgums? Vai mums trūkst korāļu? Manuprāt, ne viens no abiem minētajiem! Loģisks šķiet nākamais jautājums, vai būtu pareizi uz šo procesu mierpilni noskatīties un ļaut kristīgās draudzes gadu simtiem ilgajai tradīcijai izplēnēt šodienas garīgā un kulturālā sekluma straumē? Šis jautājums ir īpaši svarīgs, jo iepriekšējo paaudžu pieredzē garīgā dziedāšana ir nesusi par augstu nenovērtējamus augļus.

Gudrības sākums vēlas piedāvāt spert soli mūsu baznīcas korāļu iepazīšanas un to dziedāšanas tradīcijas uzturēšanas virzienā. Liekam priekšā katru nedēļu no jauna vai atkārtoti iepazīties ar vienu korāli. Pie iespējas, pamudinam pat mācīties to no galvas, lai nedēļas izskaņā viens neliels kristīgas ikdienas grauds veidotu jau vērā ņemamu kristīgās nedēļas nogales prieku. Tā kā korāļu atlase notiks atbilstoši baznīcas liturģiskajam gadam, nav izslēgts, ka vienā no tuvākajiem svētdienas dievkalpojumiem būs tieši šī, nu jau labi pazīstamā, baznīcas dziesma.

Otrajai nedēļai pēc Trīsvienības svētkiem esam izvēlējušies LELB 1992.gada (atkārtoti izdota 1995.gadā) Dziesmu grāmatā sadaļā Dieva Varenība un slava atrodamu korāli Kā es Dievu neslavēšu (Nr. 154).

Kā es Dievu neslavēšu, Kas man visu piešķīris?
Tam es pateikt nekavēšu, Kas man labu darījis.
Tikai svēta mīlestība Viņa sirdij tīkama;
Viņš tos ceļ un apgādā, Kas Tam kalpo uzticībā.
Pasaule kad bojā ies, Paliks mīlestības Dievs.

It kā ērglis sedz un sargā Spārniem savus bērniņus,
Tā Dievs augstais vētrā bargā Glābj un glabā savējus.
Jau no mātes klēpja sākot, Dievs par mani domājis,
Dzīvību man piešķīris, Laikiem ejot, laikiem nākot.
Pasaule kad bojā ies, Paliks mīlestības Dievs.

Viņa Dēls Tam nav par dārgu, To par mani nodevis,
Lai Viņš glābtu mani vārgu, Liedams savas asinis.
Aka neizdibināma, Kas lai Tevi izsmeltu?
Tikai to es sajūtu, Ka Tu neizmērojama.
Pasaule kad bojā ies, Paliks mīlestības Dievs.

Dievs man savu Svēto Garu Savos vārdos dāvina,
Lai es dzīves ceļā varu Nonākt debess tēvijā.
Tas ir manā sirdī lējis Ticību, kas mūžīga;
Tā ir mana drošība, Ka es nāvi uzvarējis.
Pasaule kad bojā ies, Paliks mīlestības Dievs.

Šo korāli dzied savā meldijā, Vītola sastādītajā meldiju grāmatā tā atrodama ar Nr. 136a.

Korāli komponējis slavens vācu vijolnieks un komponists Johans Šops (Johann Schop, 1590 – 1667). Vārdus sarakstījis slavenais garīgās mūzikas radītājs Pauls Gerhards (1606 – 1676). Šo korali latviskoja 1921.gada dziesmu grāmatas komisija. Šinī komisijā darbojās nevien bīskaps Kārlis Irbe, bet arī Jānis Ērmanis un citi nozīmīgi Latvijas baznīcas vēstures pārstāvji.

Attēlā pirmās Lutera Dziesmu grāmatas (1524.g.) titullapa. Šajā dziesmu gramatā bija vien 8 korāļi, no kuriem 4 autors bija pats Mārtiņš Luters. Šis izdevums baudīja lielu atsaucību.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: