Izlaist līdz saturam

Bībele 2014, 32. nedēļa

by uz jūlijs 5, 2014

4911-glika_bibeles_muzejs_2Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus ar Savu piemēru nepārprotami norādīja uz Svēto Rakstu pārzināšanas un pareizas lietošanas ārkārtīgi lielo nozīmi. Viņš nevien atraidīja velnu ar skaidriem Bībeles vārdiem (Mt 4:1-11, Lk 4:1-13), bet arī pamāca Savus mācekļus, ka „visos Rakstos sacīts par Viņu” (Lk 24:27b). Tieši tāpēc Bībeles lasīšana un zināšana ir ārkārtīgi nozīmīga katra kristieša ikdienas nepieciešamība. Ar šo projektu vēlamies mudināt katru gada laikā izlasīt visus Vecās un Jaunās Derības Svētos Rakstus.

Svētīgu gadu ar Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem!

32.nedēļas lasījumu grafiks:

Pirmdiena Jes 42:1 – 44:28
Otrdiena Jes 45:1 – 48:22
Trešdiena Jes 49:1 – 52:12
Ceturtdiena Jes 52:13 – 57:21
Piektdiena Jes 58:1 – 62:12
Sestdiena Jes 63:1 – 66:24

 

Piezīmes.

Trīsdesmit otrais lasījums – pēdējā nedēļā ar pravieti Jesaju – aizved mūs astotā gadsimta otrajā pusē un septītā gadsimta sākumā pirms Kristus. Tas ir posms Vecās Derības pestīšanas vēsturē, kurā Israēla vēsturē arvien vairāk ienāk nemiers, posts un bēdas.

Pirmkārt, nedaudz par autoru. Daudzu gadsimtu laikā Bībeles zinātāji – teologi – ir izvirzījuši visdažādākās teorijas par vairumu Rakstu vietām. Daudzas no tām ir palīdzējušas labāk saprast Rakstus, tomēr ne visas. Pēdējos vairāk kā divus gadsimtus arvien lielāku vietu universitāšu teoloģijas fakultātēs ir ieguvusi vēsturiski kritiskā metode, kura pašā pamatā noraida Bībeles unikalitāti (tāpēc arī kritiskā). Šī teorija, kurā ir kāds patiesības grauds, par izejas punktu pieņem to, ka Bībeles grāmatas ir gluži tādas pašas, kā ikviens cits vēstures avots un pakļaujams gluži tādai pašai pētniecības pieejai. Jesajas grāmata ir Bībeles daļa, kuru šī kritiskās metodes teju visvairāk „plosa”. Tiek apgalvots, ka Jesaja nevarēja paredzēt vairāk kā pusotru gadsimtu vēlāk dzīvojošo ķēniņu Kīru (piem, 45:1) un tāpēc šo grāmatu sarakstījuši divi vai pat trīs (!!!) autori. Labi, ka ir metodes, kurās nevis tikai grauds ir labs, bet pati metode ir dievbijīga un reizē arī izzināt griboša. Ar šādām metodēm jau 2500 un vairāk gadus par Jesajas grāmatas autoru atzīst parvieti Jesaju.

Otrkārt, Kristus Jesajas grāmatā. Jesajas grāmatas vēstījums par Kristu ir visplašākais un aprakstošākais. Te Jēzus ir aprakstīts nevien kā ideāls ķēniņš un Dāvida pēctecis (9:1-7, 11:1-16, 16:1-5, 32:1-5), bet arī kā Dieva (Jahves) kalps (42:1-9, 49:1-7, 50:4-11, 52:13 – 53:12 un, iespējams, 61) un kopā dievišķās majestātes personā (7:10-14, 24:21-23, 25 un 35 nodaļas).

Treškārt, 52:13 – 53:12. Šeit lasītājs nonāk uz pestīšanas tempļa „svētās zemes” (sal. 2Moz 3:5) un vissvētākajā vietā. Jesajas skatījums (sal. 1:1) apraksta ticīgo sajūtas, kad garā tie nostājas Golgātas krusta pakājē: grēknožēlnieka sirdssatriektību par Kristu (sāpju vīra, 53:3) ievainojušajām viņu grēku brūcēm un pazemīgu pateicību par Kristum uzliktām visām viņu vainām (53:6), kuru dēļ tiem būtu jāizcieš mocības ellē.

Ceturtkārt, 55:6 – 11. Pamācība, ko darīt grēciniekiem – jātveras pie Dieva žēlastības. Te īpaši nozīmīgs ir Viņa Vārds – Bībele. Viens no pašiem biedinošākajiem brīdinājumiem ieskanas 10.un 11.pantā. Te atgādināts, ka Dieva Vārds nāk pie cilvēka un padara Savu darbu ar mūsu piekrišanu vai bez tās. Vai nav ļoti satraucoši un nopietni uzrunājoši tas, ka Dieva Vārds ir padarījis Savu darbu, neatkarīgi no tā, vai cilvēks uz to sāk paļauties vai nē? Jo tad tas nozīmē, ka Viņa Vārdu noraidošie grēcinieki sevi vēl vairāk nocietina un dzen pazušanā. Dievs pasargi!

Visbeidzot, 65:17 – 25. Jau tuvu pie grāmatas noslēguma, Jesaja lasītājam atklāj Dieva pārradītās pasaules dzīvi pēc Tiesas dienas. Tur nebūs vairs skumjas un asaras, pašlaik neizbēgamas cilvēka dzīves satāvdaļas. Tā vietā bus prieks, piepildījums un apmierinājums. Tas ir Dieva prāts (griba), ka atgriezenisku grēcinieku vairs nenospiež grēku nastas. Vietu Dieva tautas vidū cilvēkiem dāvina Kristus nopelns. Un šī dāvana pastāvēs arvien.

Bez šeit izceltām lietām, šīs nedēļas lasījumā atkal ir ticības (paļāvības) un šaubu stāsti, prieki un bēdas, uzvaras un nodevības. Vai nav tik pārsteidzoši līdzīgi mūsu pašu ikdienai?

Svētīgu lasīšanu un daudz celsmīgus atklājumus!

(fotoattēlā Ernsta Glika Bībeles tulkojums latviski, avots – Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs)

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: