Izlaist līdz saturam

Bībele 2014, 33. nedēļa

by uz jūlijs 12, 2014

4911-glika_bibeles_muzejs_2Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus ar Savu piemēru nepārprotami norādīja uz Svēto Rakstu pārzināšanas un pareizas lietošanas ārkārtīgi lielo nozīmi. Viņš nevien atraidīja velnu ar skaidriem Bībeles vārdiem (Mt 4:1-11, Lk 4:1-13), bet arī pamāca Savus mācekļus, ka „visos Rakstos sacīts par Viņu” (Lk 24:27b). Tieši tāpēc Bībeles lasīšana un zināšana ir ārkārtīgi nozīmīga katra kristieša ikdienas nepieciešamība. Ar šo projektu vēlamies mudināt katru gada laikā izlasīt visus Vecās un Jaunās Derības Svētos Rakstus.

Svētīgu gadu ar Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem!

33.nedēļas lasījumu grafiks:

Pirmdiena Jer 1:1 – 4:31
Otrdiena Jer 5:1 – 7:34
Trešdiena Jer 8:1 – 11:17
Ceturtdiena Jer 11:18 – 15:21
Piektdiena Jer 16:1 – 19:15
Sestdiena Jer 20:1 – 23:40

 

Piezīmes.

Trīsdesmit trešais lasījums aizved mūs uz laiku starp aptuveni 630.un 580.g. pirms Kristus dzimšanas. Tas ir posms Vecās Derības pestīšanas vēsturē, kad Jūda pēdējās valsts pastāvēšanas desmitgadēs vēl piedzīvo nelielu drošības un izaugsmes kāpumu, bet tam seko drausmīgs kritums – Jūdas sagrāve un tautas izvešana.

Pirmkārt, par nepatīkamo pravieša būtības aspektu. Nereti, lasot Bībeli, var rasties priekšstats, ka lasām par acīmredzamu Dieva Vārda manifestāciju un nožēlojamajiem grēcīgajiem cilvēciņiem apkārt, kuri to nespēj saprast (pieņemt). Savā ziņā, tā tas viss ir. Tomēr tajā pašā laikā tā tas arī nav, jo Bībele lasītājam atklāj skatījumu, kuru ir privilēģija skatīt Dievam, bet, kuru pat īpaši izredzēti cilvēki var līdzdalīt ļoti reti. Proti, mēs lasām par situāciju, kurā mēs, visdrīzāk esam to nožēlojamo grēcīgo cilvēku lomā, nevis ar zināšanām, kā ir labi un pareizi. Citiem vārdiem, dzīvē ir tā, ka mēs ļoti reti zinām, kur un kā ir tieši tas, ko Dievs mums saka. Pravieša Jeremijas situācija ir ļoti simptomātiska – pravietis uzrunā komfortā un pašapmierinātībā dzīvojošos ļaudis, kuri, visdrīzāk, uzskata, ka ir gana ticīgi, bet pravieti Jeremiju uzskata par nemiera cēlāju un bezdievi. Tieši tāda aina paveras, lasot Jeremijas grāmatu. Protams, tas nav nekas jauns, jau pret Mozu tuksnesī tauta daudzkārt kurnēja, bet Bībeles lasītājam šī vienkārša patiesība var palikt nepamanīta.

Otrkārt, 7:3: „Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: lai darbi un gaitas kļūst labi, tad es mājošu pie jums šajā vietā”. Patiesībā, Jeremija jau iepriekšējās nodaļās ir ļoti ass pret saviem tautiešiem. Skarbie vārdi varētu vedināt uz domām, ka viņš ir pret savu tautu. Tomēr tā nav, bet viņi ir attālinājušies no Dieva, un vienīgais veids tos vest atpakaļ ir „sapurināt” un dzīt uz pareizo vietu (pieņemt pareizo attieksmi). Viena nianse, kurai var pieķerties šajā un arī citās vietās. Kā padarīt darbus un gaitas labus? Šeit kritērijs nebūs cilvēciska mērījuma skalā, bet, pirmkārt, atgriešanās pie Dieva. Lai mūs neviļ cilvēka kritēriji, kad runa ir par Dievišķām prasībām.

Treškārt, 15:15 – 21. Te Dievs apsola būt klāt Savam pravietim, kurš nereti ir pat nāves briesmās. Dievs ir uzticams un Savējos nekad nepamet.

Ceturtkārt, 18:6 – 11 ir vēl viens aicinājums atgriezties. Te ir nosodījums nepaklausīgajam un apsolījums ticīgajam. Te arī atkal ir podnieka un trauku līdzība. Kurš ir podnieks, kuri ir trauki? Ko trauki var izdarīt pret savu veidotāju?

Visbeidzot, individuālā un kolektīvā atbildība. Protams, Dievs kā vislabākais tēvs veido visciešākās un personiskākās attiecības ar katru cilvēku. Tomēr tā nav tikai matemātika, kur labas lietas saņem uzslavu un atalgojumu, kamēr sliktas lietas – sodu. Dieva darbība jau no paša sākuma ir žēlastība un labums. Tikai grēku daudzuma dēļ „lūztošs vadzis” ir par iemeslu grēcinieka pazudināšanai. Ar Dievu attiecības [ne]veidojoši indivīdi pulcējas grupās, pastāv ģimenēs, apdzīvotās vietās, reģionos un valstīs. Kaut kādā brīdī Dieva žēlastība vienu grēcinieku grupu svētī ar mieru un pārticību, kamēr citā brīdī nosoda. Protams, Dieva pieļauta nelaime nav kāda Viņa kaprīze vai neizdarība, bet allaž ir nākusi no visgrēcīgākās saknes, kuru vairs Dievs nav apklājis, bet ļauj pazudināt cilvēku, tautu un valsti. Vecajā Derībā Israēla pierakstītā vēsture mums rāda Dieva pacietību un tautas biežo nodevību. Vai tas nav arī padoms mums, jaunās derības tautai kristiešiem, lai mācāmies, ka netiekam atdoti soda izpildītājām, bet jau laikus meklējam Dievu Viņa pāriplūstošajā žēlastībā?

Bez šeit izceltām lietām, šīs nedēļas lasījumā atkal ir ticības (paļāvības) un šaubu stāsti, prieki un bēdas, uzvaras un nodevības. Vai nav tik pārsteidzoši līdzīgi mūsu pašu ikdienai?

Svētīgu lasīšanu un daudz celsmīgus atklājumus!

(fotoattēlā Ernsta Glika Bībeles tulkojums latviski, avots – Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs)

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: