Izlaist līdz saturam

Bībele 2014, 34. nedēļa

by uz jūlijs 22, 2014

4911-glika_bibeles_muzejs_2Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus ar Savu piemēru nepārprotami norādīja uz Svēto Rakstu pārzināšanas un pareizas lietošanas ārkārtīgi lielo nozīmi. Viņš nevien atraidīja velnu ar skaidriem Bībeles vārdiem (Mt 4:1-11, Lk 4:1-13), bet arī pamāca Savus mācekļus, ka „visos Rakstos sacīts par Viņu” (Lk 24:27b). Tieši tāpēc Bībeles lasīšana un zināšana ir ārkārtīgi nozīmīga katra kristieša ikdienas nepieciešamība. Ar šo projektu vēlamies mudināt katru gada laikā izlasīt visus Vecās un Jaunās Derības Svētos Rakstus.

Svētīgu gadu ar Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem!

34.nedēļas lasījumu grafiks:

Pirmdiena Jer 24:1 – 27:22
Otrdiena Jer 28:1 – 30:24
Trešdiena Jer 31:1 -32:44
Ceturtdiena Jer 33:1 – 36:32
Piektdiena Jer 37:1 – 40:16
Sestdiena Jer 41:1 – 44:30

Piezīmes.

Trīsdesmit ceturtais lasījums arvien patur lasītāju laikā starp aptuveni 630.un 580.g. pirms Kristus dzimšanas. Tas ir posms Vecās Derības pestīšanas vēsturē, kad Jūda pēdējās valsts pastāvēšanas desmitgadēs vēl piedzīvo nelielu drošības un izaugsmes kāpumu, bet tam seko drausmīgs kritums – Jūdas sagrāve un tautas izvešana.

Pirmkārt, par ko ir vērts atcerēties Jeremiju? Diez vai viņš bija pravietis ar visoriģinālāko vēsti. Jau pirms viņa nāca vīri un nesa šo pasludinājumu. Tomēr viņš bija vīrs, kas stāvēja uz apsolītās zemes sabrukuma robežas. Proti, israēla tauta bija iegājusi zemē, kuru tai bija devis Dievs un bija pārliecināta, ka to nekad un nekādos apstākļos nezaudēs. Jeremija bija pravietis, kurš sludināja Dieva sodu – zemes zaudēšanu. Tomēr viņa vēsts nebija tikai šī vien. Bija arī žēlastības vēsts. Šķiet, mūsdienu kristiešiem tā ir laba mācība, ka Dieva apsolījums un dāvanas ir Viņa žēlastības dotas. Tomēr mūsu neuzticība tās var nonicināt, noraidīt un pazaudēt.

Otrkārt, par ko vēl ir vērts atcerēties Jeremiju? Protams, šis ir skarbs pravietis ar nesaudzīgiem vārdiem. Ja mēģinām lūkoties cauri laikmetam un saskatām pārlaicīgo pasaules kārtības dimensiju, tad redzam, ka pastāvēšana cilvēkam un arī cilvēku grupām (tautām un valstīm) ir tikai vienā pamatā – Dieva žēlastības kārtībā. Dievs ir devis kārtību, kas tai seko, tas pastāvēs. Tieši tāpēc tieši tās tautas, kuras nav pametušas Kristu pastāv par spīti neiedomājamām grūtībām un spaidiem, piemēram, armēņi – tauta, kas pirmā valsts mērogā pieņēma kristietību 301.gadā. Tā ir laba ziņa arī mums, latviešiem, jo, ja mēs atgriežamies pie Dieva, mēs pastāvam par spīti ikvienam pretiniekam. Vecās Derības vēsture un Jeremijas grāmata rāda, ka Dievs pat pēc taisnīga soda, atgriežas pie savējiem un ved viņus tālāk vēstures gaitā. Vai latvieši uz to būs spējīgi?

Treškārt, 31. – 34.pants no 31. nodaļas, kurā runā par to kā skumjas tiks vērstas priekā: „’Redzi, nāk dienas,’ saka tas Kungs, ‘kad ES slēgšu jaunu derību… ES došu viņiem Savu bauslību, ES rakstīšu to viņu sirdīs, un ES būšu viņiem Dievs, un viņi būs Mana tauta.’” (31, 33) Te Tas Kungs runā par derību, kas ir daudz drošāku par jebkuru citu līgumu un vienošanos. Tā ir derība, kuru no Trīsvienīgā Dieva majestātes puses parakstījušas Kristus asinis. Mēs, kristieši, esam šīs derības saņēmēji un lietotāji. Vai arvien to daram pienācīgi?

Ceturtkārt, beigas? Šī lasījuma noslēdzošā daļa stāsta par pēdējiem laikiem pirms Jūdas sagrāves un izvešanas, viņa piespiedu aizvešana uz Ēģipti un vēl viens pasludinājums par tautas elkdievības radīto postu. Milzīgam tautas lielumam tas radīja jautājumu par beigām. Vai tās tiešām bija beigas?

Visbeidzot, Dieva pēdējais vārds. Mūsdienu lasītājam ir priekšrocība, kuras nebija Jeremijas grāmatā aprakstīto notikumu dalībniekiem. Mēs zinām, ka pēc septiņdesmit gadiem Dieva vārds tik tiešām piepildīsies un jūdi varēs atgriezties. Tomēr mums ir arī viens trūkums, mēs vēl nezinām paši savu dienu noslēgumu un turpmāko pasaules notikumu risinājumu. Tādā ziņā mēs esam tieši tādās pašās „pozīcijās” kā Jeremija un viņa laika biedri. Vai notikumi pēc Jeremijas kalpošanas mums būs par pamācību un Dieva žēlastības darbības paļāvības pamatu?

Bez šeit izceltām lietām, šīs nedēļas lasījumā atkal ir ticības (paļāvības) un šaubu stāsti, prieki un bēdas, uzvaras un nodevības. Vai nav tik pārsteidzoši līdzīgi mūsu pašu ikdienai?

Svētīgu lasīšanu un daudz celsmīgus atklājumus!

(fotoattēlā Ernsta Glika Bībeles tulkojums latviski, avots – Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs)

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: