Izlaist līdz saturam

Bībele 2014, 35. nedēļa

by uz jūlijs 26, 2014

4911-glika_bibeles_muzejs_2Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus ar Savu piemēru nepārprotami norādīja uz Svēto Rakstu pārzināšanas un pareizas lietošanas ārkārtīgi lielo nozīmi. Viņš nevien atraidīja velnu ar skaidriem Bībeles vārdiem (Mt 4:1-11, Lk 4:1-13), bet arī pamāca Savus mācekļus, ka „visos Rakstos sacīts par Viņu” (Lk 24:27b). Tieši tāpēc Bībeles lasīšana un zināšana ir ārkārtīgi nozīmīga katra kristieša ikdienas nepieciešamība. Ar šo projektu vēlamies mudināt katru gada laikā izlasīt visus Vecās un Jaunās Derības Svētos Rakstus.

Svētīgu gadu ar Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem!

35.nedēļas lasījumu grafiks:

Pirmdiena Jer 45:1 – 48:47
Otrdiena Jer 49:1- 50:46
Trešdiena Jer 51:1 – 52:34
Ceturtdiena Vdz 1:1 – 5:22
Piektdiena Ech 1:1 – 4:17
Sestdiena Ech 5:1-9:11

 

Piezīmes.

Trīsdesmit piektais lasījums iekļauj trīs Vecās Derības grāmatas (divu to daļas un vienu pilnībā), kas arvien notur lasītāju laikā starp aptuveni 630.un 580.g. pirms Kristus dzimšanas. Jeremijas grāmata runā par posmu Vecās Derības pestīšanas vēsturē, kad Jūda pēdējās valsts pastāvēšanas desmitgadēs vēl piedzīvo nelielu drošības un izaugsmes kāpumu, bet tam seko drausmīgs kritums – Jūdas sagrāve un tautas izvešana. Vaimanu dziesma ir sāpju kliedziens par pazudušo dzimteni. Ecehiēla grāmata ir trimdā aizvesta priestera liecība par Dieva brīnumainajiem darbiem.

Pirmkārt, Jeremija un mūsdienas. Ko cilvēki mūsdienās var paņemt no šīs Vecās Derības un visas Bībeles garākās grāmatas? Dieva mīļotie nav pasargāti no atkrišanas. Tas ir dīvaini un bīstami, jo cilvēkam liktos, ka Dieva tautai vajadzētu klāties tika labi. Gluži tā domāja arī Israēls. Tomēr nē, ja ticīgais novēršas no Dieva, tad Dievs vairs nevar ticīgo pasragāt. Protams, un tāda ir kristiešu ticība, ka, atkrituši, mēs arvien varam atgriezties un mūs pieņems. Turlkāt, Dievs nekad mūs nepārbauda pāri mūsu iespējām. Tātad, Dievs paceļ pie Savas sirds un palaiž, kad mēs vairs sen neturamies. Taču Viņš tur ilgi, daudz ilgāk, nekā atkritušie to jebkad būtu peldnījuši. Paldies Dievam!

Otrkārt, Vaimanu dziesma. Kā ir ar mums un mūsu vaimanām? It īpaši, kad sāpes un ciešanas ir patiesas? Vai īsts kristietis vaimanā? Bībele rāda, ka vaimanā gan. Pie tam, reizēm vaimanā tā, ka varētu likties – tiek pārkāpta kāda robeža. Tomēr, kamēr vien ticībā paļaujamies uz Dievu un pacietīgi darbojamies palāvībā, tikmēr mūsu vaimanas ir Dieva uzklausītas un saprastas. Tās netiks ieskaitītas mums par sodu, tik ilgi, kamēr esam Viņa bērni.

Treškārt, Vaimanu dziesmas otra daļa un noslēgums: „Ja Tu mūs mestin atmetīsi, tad Tu būsi pārlieku dusmojies” (5:22). Vai mīlestības Dievs var atmest bērnus, kurus ir izpircis ar Kristus asinīm? Vai Viņš nav Dievs, kas gan pamatoti dusmojas, bet nepamet to, kas uz Viņu paļaujas? Šīs ir lietas, kuras pastāv pāri mūsu saprašanai, bet Viņš tik tiešām nekad nebeidz būt žēlastības pilns, pat dusmās. Viņā patiesi žēlastības ir vairāk par dusmām, pat pelnītām. Paldies Dievam!

Ceturtkārt, Ecehiēls ir pravietis, kas varētu būt saticis Jeremiju. Lai arī viņiem ir vecuma starpība – Ecehiēls bija jauneklis, kad Jeremija bija jau krietnos gados – viņi ir viena laika pārstāvji. Ecehiēls ir izvestās tautas daļas pārstāvis, viens no tiem, kas piedzīvo Jeremijas sludināto. Turklāt, viņš izvestajai tautai atgādina tās saknes un atkal sludina Dievu. Pirmās deviņas Ecehiēla grāmatas nodaļas ir smags pārmetuma vārds. Vai tas neuzrunā arī kaut ko mūsu ikdienas šodien?

Visbeidzot, Ecehiēla grāmatas pirmā nodaļa. Šī ir viena no visgrūtākajām Dieva atklāsmes vietām Bībelē. Vai kāds var aptvert Ecehiēla redzēto? Vēl vairāk, vai cilvēciski vārdi var sevī ietvert Visa Radītāju un Uzturētāju? Ecehiēls ir mēģinājis un kaut kas viņam ir sanācis, bet vai šeit patiesība nav daudz pārāka par vārdos uzrakstīto? Protams, ir lietas, kuras ir vienkārši parakstāmas, bet vai arī Dieva būtība pieder pie tādām lietām?

Bez šeit izceltām lietām, šīs nedēļas lasījumā atkal ir ticības (paļāvības) un šaubu stāsti, prieki un bēdas, uzvaras un nodevības. Vai nav tik pārsteidzoši līdzīgi mūsu pašu ikdienai?

Svētīgu lasīšanu un daudz celsmīgus atklājumus!

(fotoattēlā Ernsta Glika Bībeles tulkojums latviski, avots – Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs)

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: