Izlaist līdz saturam

Kāpēc es neeju uz Aglonu

by uz augusts 4, 2014

manger-scene-with-baby-jesus-mary-joseph-300x189Dažādām kristīgām kustībām un konfesijām ir atšķirīgas tradīcijas. Jo senāka kustība, jo vairāk un dažādākas šīs tradīcijas un mūsdienu ekumēnisma laikā nav pieņemts nosodīt citu kristiešu paradumus.

Pieklājības un kristīgas sadraudzības labā šāda atturēšanās no liekas kritikas ir apsveicama. Tomēr, šodien esot tik tuvu vienam otram, ka citu konfesiju prakses neizbēgami tiek pārrunāta arī pie mums. Ko darīt? Izliekties, ka šādas prakses nepastāv, diez vai ir pareizi un pat gudri. Tad jau labāk jāmeklē atbildes tādā veidā, lai Kristus pasludinājums un kopējās vērtības nebūtu noniecinātas, cilvēka un līdzās esošā kristieša cieņa aizskarta, bet arī aprādīta nesaskaņu izcelsme, pastāvēšanas iemesli un vēlamā rīcība.

Tātad, kāpēc es, luterānis, jautāts par došanos uz Aglonu, neiesaku turp doties, jeb pārdomas bez nolūka kādu aizvainot.

Ko tad 15.augustā svin Romas baznīcas piekritēji?

Te, lai nebūtu kādi pārpratumi, citēšu no Romas katehisma, kur sacīts, ka Marija „beidzot savu dzīves gaitu, tiek uzņemta debesu godībā ar visu dvēseli un miesu, un Kungs viņu paaugstināja par Pasaules Ķēniņieni, lai pilnībā līdzinātos savam Dēlam, Kungam, kas ir Valdnieks, grēka un nāves uzvarētājs(Vat.II konc.,”Lumen Gentium”, 59).”

Kur tad ir mana (un ne tikai mana) lielākā problēma ar šiem svētkiem? Tie nav bibliski. Citiem vārdiem, Vecās un Jaunās Derības Svētajos Rakstos par tādu lietu nav ne vārda. Paturam prātā, ka jaunākā Jaunās Derības daļa, Jāņa atklāsmes grāmata, ir sarakstīta īsi pirms pirmā gadsimta beigām (tatad, pilnīgi noteikti pēc laika, kad ar Mariju varētu būt notikušas šādas lietas), tad šāda notikuma apraksta trūkums runā ļoti skaidru valodu – nekas tāds nav noticis.

Turklāt, ja runa ir par leģendām kā iespējamā apustuļu dzīve pēc Jaunās Derības notikumiem, tad tām var ticēt vai neticēt pēc izvēles. Tomēr ar 15.augusta svētku ieganstu ir savādāk. Tas Romas baznīcā ir atzīts par mācības punktu. Kāpēc kaut kas tāds tiek darīts? Vai tas nešķeļ kristietību? Jau tā ir daudz tīri dabīgas lietas, kuras apgrūtina kristiešu ekumēnisko kustību, kāpēc jāturas pie kaut kā tāda, kas to visu padara vēl grūtāku?

Protams, ir labi, ka katrai kristiešu grupai ir kāds identitātes un atšķirības „grams”. Mums, luterāņiem, patīk mūsu korāļu mantojumu, citiem patīk runāt par 3.gs. tradīciju, citiem – vēl kaut kas. Katru no niansēm var apskatīt, paturēt, par tik, par cik tas kalpo kopējam labumam un sadraudzībā darīt kopēju darbu. Tomēr šajā gadījumā ir runa par gana ambiciozu apgalvojumu ar diezgan viegli paredzamu skepsi un sarežģījumiem no citu kristiešu puses. Tas bēdīgākais visā šajā stāstā ir tas, ka 1950.gadā, kad Romā pieņēma šo visai strīdīgo mācības punktu, ekumēnisms jau bija pietiekoši izplatīts pasaulē un daudzi citi kristieši lūdza lieki neapgrūtināt jau tā sarežģīto ekumēnisma kustību.

Visbeidzot, pati Marijas persona Romas baznīcā. Romas katoļi apgalvo, ka viņi ar Marijas pagodināšanu slavē Kristu, vēl viens diezgan grūti pierādāms apgalvojums. Protams, mūsu ģimene līdzi nes dažādus mūsu prieku un bēdu brīžus, bet šādas analoģijas izmantošana un attiecināšana uz Kristu, diez vai ir vietā. Kristus personā mums ir darīšana ar Diev-cilvēku, kuram nav līdzīga un nevar būt. Viņš ir Viens un Unikāls. Turklāt, viņam nevajag nevienu citu arī līdzas, jo Viņš ir īpašs nevis apkārtējo dēļ, bet pats par sevi. Cilvēkam, lai varētu salīdzināt, ir jābūt kādam atskaites punktam, piemēram, kads uzvar skriešanas sacīkstē, jo apsteidz lēnākus skrējējus, bet Kristus ir tik īpašs, ka Viņa tas ir lieki.

Tik daudz pārdomas šodien pēc kārtējās ziņas, ka kādi cilvēki atkal uzsākuši ceļu uz Aglonu. Pie tam, man nav iebildumu pret garām pastaigām svaigā gaisā ar nakšņošanu. Tās ir ļoti labas un noderīgas mūsdienu darba krēslu civilizācijā. Vēl vairāk, man iepriecina katra kristīga laika pavadīšanas iespēja. Tomēr, ja tik gara pastaiga sakņojas kristīgo kopumu šķeļošā pamatā, tad man nav īsti izprotama tāda pasākuma lietderība. Ceru man piedos 15.augusta pasākuma piekritēji, bet man nav pamata slavēt šādu pasākumu teoloģisku iemeslu dēļ.

Dievam vien lai ir gods!

10 komentāri
  1. Sv.Marijai permalink

    nav ne vainas. Luterāņiem kā pragmatiķiem nav svētceļojumu tradīcijas, tāpēc nekur neiet, knapi baznīcas dienas notika.
    Luterāņu lielākā daļa pat uz dievkalpojumu svētdienās neiet, jo Dievs ir tepat un ja Viņu savajadzēsies, tad aizies.

    • Paldies par viedokli!
      Luterāņiem visa dzīve ir svētceļojums, it īpaši tās “mazākās lietas” – laulības dzīve, Dieva Vārda sludināšana ikdienā, utt. Ja jau ar šīm “mazajām lietām” varētu tikt galā, tad arī varētu vairāk ar tām “augstajām lietām” sākt ņemties ;)
      Bet Marijai taisnība, luterāņiem bieži pieklibo baznīcā iešana, jo, ne jau Dievam vai baznīcai vajag, lai luterāņi ietu, bet gan luterāņiem pašiem tas nestu daudz svētības. Pie tā, tā sakot, vēl daudz jāstrādā.

  2. Māra permalink

    Nez vai izdosies atjaunot to, kas reiz bijis, tā arī nīkuļos luterāņiem baznīcā iešana.
    Un baznīcai tā būtu vēlama, kaut vai tāpēc – ziedojumi… Un negribās ka arī baznīcas misija pa tukšo – viena vienīga kristīšana. Cerība vien ir uz šo – cilvēki paliks veci, sāks domāt par mūžību un tai gatavoties :) Vai arī nāks pāri šai cietajai tautai atkal kāda sodība.
    Lielā mērā šī neiešana ir grēcinieka skats uz luterāņiem īpaši uzsvērto lielo Dieva žēlastību un Evaņģēliju un to, ka darītājs ir Dievs (tā arī ir), kas caur cilvēka apziņas greizo spoguli rada priekšstatu – aiziet un saņemt piedošanu pagūs vienmēr, bet ne šo svētdien…
    Un ko darīt, ja Dievs neuzrunā caur savu vārdu tā, lai sakustinātu šo grēcinieka dvēseli un pamudinātu meklēt Dievu. Un nav arī kur uzrunāt, ja nav baznīcā iešanas paraduma. Neies taču niknoties uz tiem, kas tomēr nāk par tiem, kas nenāk. Apburtais loks.

    • Paldies par komentāru!
      Protams, tikai “ķekša” pēc palielināt apmeklējumu diez vai būtu nepieciešams. Tomēr, manuprāt, diez vai ir pareizi pesimisma dēļ nedarboties nemaz vajadzīgajā virzienā…

  3. ilmars permalink

    Aicinu iepazīties ar Efezas koncila, 431 gads materiāliem, atbildi biskapam Nestoram un sv. Jāņa Damaskieša komentāru ikonu noliedzejiem. Un patiesībā par Marijas Debesīs uzņemšanu nepretojas kristietibai, jo arī mēs katrs savā laikā tiksim uzņemti debesīs tāpat ka Marija. Noliedzot Mariju, jūs noliedzat Kristus cilvēcību. M. Luters nekad nenoliedza Marijas godināšanu

    • Ilmār!
      Paldies par viedokli!
      Par Mariju un Kristus cilvēcību:
      Pirmkārt, es nenoliedzu Jaunās Derības Mariju (Dievs pas’), bet gan nebibliskus (maldu?) uzskatus par Mariju. Lūdzu nejauksim, ir Bībeles Marija, kuru tik tiešām ir nepieciešams pazīt un aizstāvēt, jo no viņas Kristus ir dzimis. Un vēl ir otra Marija, kurai ar Bībeles personāžu ir visai mazs sakars. Viņa ir nevainīgi ieņemta, uzņemta debesīs, ir debesu ķēniņiene, utt., utjp. Tās ir divas atšķirīgas personas ;)
      Otrkārt, ir diezgan dīvaini lasīt par to, ka Marijas debesbraukšanas Romas dogmāts ir par visu uzņemšanu debesīs. Protams, pēc tiesas dienas tā būs, bet svinēt to jau šodien…. īpatni, lai neteiktu vairāk. Turklāt, svinēt kādas personas uzņemšanu, kura vēl nav uzņemta… nu jā, es šādā rīcībā teoloģisku pamatojumu nerodu, drīzāk pretēji.
      Treškārt, par Luteru. Patiesībā, Luters nekad nenoliedza Marijas kristoloģiski nozīmīgo vēsti. [Gluži tāpat kā šī komentāra pirmajā punktā aprādīts] Bet aizstāvēt ar Luteru nebiblisku marioloģiju nesanāks, jo luteriskā baznīca arvien Luteru salīdzina ar Rakstiem. Tās lietas, kuras Luters sacīja un rakstīja sava laika kontekstā, tām šodien būs nepieciešama interpretācija [t.i., tulkojums mūsdienu izpratnē] :)
      Visbeidzot, es pieļauju, ka Marijas ticīgajiem ir grūti saprast, ka Kristus ir kristietības centrā. Tomēr ir tikai viens pamats, cita nav (sal. 1Kor 3:11), arī Mūsu Kungs un Pestītājs skaidri par to saka, ka tikai Viņš ir “ceļš, patiesība un dzīvība” (Jņ 14:6), bet, vaicāts par savas mātes svētumu, Viņš ir gana skarbs un katru ticīgo liek viņai līdzas (Lk 11:27). Tāpēc nav ko izgudrot iemeslus, lai celtu panteonu (antīkajā mitoloģijā – visu dievu/elku kopums). Kristus ir kristiešu vienīgais dārgums, katrs (un katra) cits ir tikai par tik no svara, cik viņš (viņa) Kristus teic. Lai cik paradoksāli, bibliskā Marija ir tieši tāda ticīgā, bet no viņas radītais elku tēls nav.
      Tikai Trīsvienīgajam Dievam viss gods, slava un pateicība!

      • ilmars permalink

        Nez, kā kristieši izdzīvoja pirmos trīs gadsimtus bez Jaunās Derības un kas tad noteica, kuri no vairāk kā 30 evaņģēlijiemv ir svētā Gara iedvesmoti un kanoniski? Bībeli sastādīja un grāmatu skaitu noteica Katoliskā Baznīca.

    • Ilmār!
      Paldies par viedokli!
      Īsa informācija no Baznīcas Vēstures. Pirms Jaunās Derības kristieši lietoja Veco Derību. ;) Turklāt, runa jau nebija par to, ko viņi lietoja, bet par to, ka otras Marijas dogmātam nav nekāda bibliska pamata. Un Jaunās Derības vēsture ir tam lielisks pierādījums.
      Pie teiktā “Bībeli sastādīja un grāmatu skaitu noteica Katoliskā Baznīca” gan ir nepieciešams piebilst, ka tas neatbilst vēsturiskai patiesībai, Svēto Rakstu izcelsme nav pakļauta nevienai baznīcai. Tie ir Svētā Gara spēkā doti, par spīti draudžu un kristiešu grēcīgumam. Bet paldies par šī tematiņa pacelšanu, vairāk no zinātniskā viedokļa par šo jautājumu lasāms rakstu sērijā – https://gudribassakums.lv/2013/01/02/jaunas-deribas-kanons-kas-par-to-zinams/

  4. suitasirds@inbox.lv permalink

    Pax!
    Iesaku izlasīt šo rakstu – http://www.patheos.com/blogs/acatholicthinker/2012/08/theres-something-about-mary/ un Dr. theol. Scott Hahn grāmatu “Pārnākšana Romā” – http://mieramtuvu.lv/?view=projekti_detail&Id=322
    Būtu interesanti dzirdēt iespaidus pēc darbu izlasīšanas. ;)

    • Suitasirds!
      Paldies par ierosinājumu!
      Vispirms, par laiku. Nezinu, cik Tev ir brīvais laiks, bet man tā īpaši daudz nav – dažādi īsti un izdomāti pienākumi + mīļota sieva un 3 rakari prasa savu. Tāpēc, ja Tu mani mudini lasīt grāmatas, kurām man šobrīd nav īsti ne laika, nedz pēc kurām man būtu nepieciešamība, es varu tikai noplātīt rokas un sacīt kaut ko līdzīgu: “Ja man būtu tā naudiņa, kas guļ jūras dibenā…” Proti, nezinu, vai esi gatavs lasīt manis ieteikto literatūru (man nevilšus nāk prātā kādi autori), bet, piedod, man šobrīd nav Tevis ieteiktajai laiks. Ir viens izņēmums, ja Tu mani pārliecini, ka tas tik tiešām ir tā vērts ;)
      Bez tam, pārskrēju acīm Tevis dotajiem linkiem:
      Pirmkārt, tie nav pirmie īsākie un garākie stāsti par kāda tā saukto “atgriešanos MĀJĀS”, proti Romas klēpī. :) Es tā nejūtos, lai gan neslēpšu, arī man ir bijis jautājums par to, cik pamatota ir mana piederība luteriskajai kristietībai.
      Otrkārt, un te būs atbilde, kas pārliecināja mani. Lai arī šo to Roma šodien vēl aizstāv (pārsvarā morāles sfairā), Romai ir kāds ārkārtīgi bīstams ahileja papēža elements – Roma ir noraidījusi “sola scriptura”. Proti, lai arī ārēji Roma liekas kristietības bastions (turklāt, Latvijā daudzējādā ziņā tas nav nemaz tik tālu no patiesības. Bet te arī citas konfesijas ir krietni bibliskas, tāpēc tas ir visu Latvijas kristiešu fainomens), savā dziļākajā saknē Romas teoloģija jau ir neglābjami liberāla. Nezinu, vai Tev ir gadījies uzklausīt un lasīt vadošos Romas teologus, bet ar atsevišķiem izņēmumiem viņiem nav vairs nozīmīga Rakstu vēsts. Viņiem ir svarīgs kas cits, lai arī kas tas katram būtu. Nezinu, cik godprātīgi Tu esi gatavs uzklausīt manu argumentu, jo tas nav slikti domāts, bet gan vairāku gadu pētījumu rezultāts. Romas ahileja papēdis vedina uz to pašu rezultātu, kādu piedzīvoja anglikāņu kopiena. Arī viņi reiz (patiesībā, nemaz ne tik sen – kādus 20 – 30 gadus atpakaļ) bija stipra konservatīva baznīca, bez “sola scriptura” pamata. Kas no tā visa ir palicis? Kaut kas jau ir, bet, jā…
      Treškārt, par Mariju kā Romas pravieti. Ir taisnība, ka kontrreformācija ļoti labprāt izmantoja Mariju kā pretmetu “solus Christus”. Par biblisko Mariju, kas rāda uz Kristu un otru Mariju, kas rāda uz sevi, pamatos esmu jau izteicies augstāk, vai vajag atkārtoties?
      Visbeidzot, protams, arī man cilvēciski šķiet, ka vislabākie kristieši ir luterāņi. Tomēr es zinu, tā nav taisnība. Patiesība ir tā, ka vislabākie kristieši ir tie, kas paļaujas uz Kristu (sal. termina izcelsmi Apd. 11:26) par spīti savai konfesionālai piederība. Tāpēc es negribu dzīt kādu kaut kur citur, kā pie Kunga un Pestītāja, nevis uz Romu, Konstantinopoli vai Vitenbergu. Patiesībā, man kā luterānim nav iespēja cilvēku nekur citur dzīt, kā pie Kristus, bet tas citai reizei :)
      Pax tibi!

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: