Izlaist līdz saturam

Bībele 2014, 40. nedēļa

by uz augusts 30, 2014

4911-glika_bibeles_muzejs_2Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus ar Savu piemēru nepārprotami norādīja uz Svēto Rakstu pārzināšanas un pareizas lietošanas ārkārtīgi lielo nozīmi. Viņš nevien atraidīja velnu ar skaidriem Bībeles vārdiem (Mt 4:1-11, Lk 4:1-13), bet arī pamāca Savus mācekļus, ka „visos Rakstos sacīts par Viņu” (Lk 24:27b). Tieši tāpēc Bībeles lasīšana un zināšana ir ārkārtīgi nozīmīga katra kristieša ikdienas nepieciešamība. Ar šo projektu vēlamies mudināt katru gada laikā izlasīt visus Vecās un Jaunās Derības Svētos Rakstus.

Svētīgu gadu ar Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem!

40.nedēļas lasījumu grafiks:

Pirmdiena Hab 1:1 – 3:19
Otrdiena Cef 1:1 – 3:20
Trešdiena Hag 1:1 – Zah 2:17
Ceturtdiena Zah 3:1 – 8:23
Piektdiena Zah 9:1 – 14:21
Sestdiena Mal 1:1 – 3:24

 

Piezīmes.

Četrdesmitais lasījums noslēgs ne tik vien mazo praviešu apskatu, bet arī visas Vecās Derības lasīšanu šajā gadā. Līdz ar to lasītāji pabeigs iepazīties ar Vecās  Derības sacīto. Šis ceļojums iesākās Baznīcas gada sākumā un ir piedzīvojis zināmu piepildījumu, bet vēl nav beidzies.

Pirmkārt, Habakuka grāmata ir sarakstīta septītā gadsimta pirms Kristus dzimšanas pašā noslēgumā. Te Dievs liecina, ka Viņš darbojas par spīti Israēla ienaidniekiem. Dievs dod pacietību un taisnie dzīvos savā Dieva dotajā ticībā. Viņš nav aizmirsis žēlastību un iepriecu pat vislielāko pārbaudījumu epicentrā. Un atkal Raksti lasītāju ielīksmo ar paļāvības vēsts prieku (3:17 – 19).

Otrkārt, Cefānijas un Hagajas grāmatas. Cefanijas grāmata ir sarakstīta septītā gadsimta pirms Kristus dzimšanas otrajā daļā. Dievs sauc Jūdu atgriezties un pasludina apkārtējām tautām Dieva dusmu spriedumu. Te pravietis runā par atlikuma pasargāšanu Tā Kunga dienā, par Dievu mūsu vidū un Viņa izredzētajiem. Tas Kungs ir pie izredzētajiem Ciānas kalnā – mūžīgajā apsolītajā zemē. Mūsu Pestītājs Kristus IR mūsu patiesais žēlastības kalns un apsolītā zeme. Hagajas grāmata ir otra īsākā Vecās Derības grāmata, sarakstīta sestā gadsimta pirms Kristus nogalē. Te jau raksta pravietis, kas ir pārdzīvojis trimdu un atgriezies. Tie ir bargi nosodījuma vārdi, ka ir jāatjauno Templis. Darbs vēl arvien ir knapi sākts. Dievs svētī tos, kas meklē Viņa vārdu. Dievs atkal sola Savu Garu.

Treškārt, Zaharijas grāmata arī ir sarakstīta sestā gadsimta pirms Kristus dzimšanas nogalē. Pravietis mudina atjaunot Templi un pasludina derības piepildījumu Kristū. Dievs izvēlas Savu tautu un tautas tieksies pēc šīs bagātības.

Ceturtkārt, Maleahija grāmata ir iespējams jaunākā Vecās Derības grāmata, sarakstīta piektā gadsimtā pirms Kristus dzimšanas otrajā pusē, neilgi pēc Ezras un Nehemijas grāmatām. Pravietis runā par Dieva mīlestību un tāpēc aicina tautu atgriezties. Starp citu, šī ir brīnišķīga grāmata, kurā ir vairāk panti par dažu īpaši dedzīgu sludinātāju tik iemīļoto atsauci uz desmito tiesu (3:10), piemēram, Dievs ir mūsu Tēvs (1:6) un vēstneša – Jāņa Kristītāja – pasludinājums (3:1 – 3).

Visbeidzot, „Bībele, tas ir: Dieva svētie vārdi, kas pirms un pēc tā Kunga Jēzus Kristus piedzimšanas no tiem svētiem praviešiem, priecas mācītājiem un apustuļiem ir sarakstīti.” Tāds nosaukums Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem dots 1897.gada Rīgā izdotā latviešu valodas Bībelē. Tik tiešām, ja, noslēdzot Veco Derību, lasītājs neprot (nevēlas) saskatīt saikni ar Jauno Derību, tad ir problēma. Protams, Jaunā Derība ir skaidrs Kristus Pestītāja un Viņa pestīšanas darba pasludinājums, bet tas nevar pastāvēt bez Vecās Derības. Tieši šī iemesla dēļ Jaunās Derības atsevišķie izdevumi nedrīkst būt standarts, tie ir kristieša parocīgākai lietošanai domāts mazāka formāta izdevums. Pilnvērtīga Kristus vēsts pastāv tikai abu divu Bībeles daļu kopībā. Paldies Dievam, ka tā  ir cauri laikam iznesta un saglabāta, nevis cilvēku darba dēļ, bet par spīti grēcīgo cilvēku darbībai.

Bez šeit izceltām lietām, šīs nedēļas lasījumā atkal ir ticības (paļāvības) un šaubu stāsti, prieki un bēdas, uzvaras un nodevības. Vai nav tik pārsteidzoši līdzīgi mūsu pašu ikdienai?

Svētīgu lasīšanu un daudz celsmīgus atklājumus!

(fotoattēlā Ernsta Glika Bībeles tulkojums latviski, avots – Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs)

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: