Izlaist līdz saturam

Bībele 2014, 42. nedēļa

by uz Septembris 14, 2014

4911-glika_bibeles_muzejs_2Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus ar Savu piemēru nepārprotami norādīja uz Svēto Rakstu pārzināšanas un pareizas lietošanas ārkārtīgi lielo nozīmi. Viņš nevien atraidīja velnu ar skaidriem Bībeles vārdiem (Mt 4:1-11, Lk 4:1-13), bet arī pamāca Savus mācekļus, ka „visos Rakstos sacīts par Viņu” (Lk 24:27b). Tieši tāpēc Bībeles lasīšana un zināšana ir ārkārtīgi nozīmīga katra kristieša ikdienas nepieciešamība. Ar šo projektu vēlamies mudināt katru gada laikā izlasīt visus Vecās un Jaunās Derības Svētos Rakstus.

Svētīgu gadu ar Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem!

42.nedēļas lasījumu grafiks:

Pirmdiena Mt 18:1 – 20:34
Otrdiena Mt 21:1 – 22:46
Trešdiena Mt 23:1 – 26:30
Ceturtdiena Mt 26:31 – 28:20
Piektdiena Mk 1:1 – 3:35
Sestdiena Mk 4:1 – 6:56

 

Piezīmes.

Četrdesmit otrais lasījums iesākas Jaunās Derības Mateja evaņģēlija noslēgumā un ieved Marka evaņģēlija pirmajā daļā.

Pirmkārt, vai evaņģēliji ir vēsture? Mūsdienās viens no aktuālākajiem Jaunajai Derībai un īpaši evaņģēliju izteiktajiem izaicinājumiem ir jautājums par to vēsturiskumu. Ir ļoti daudzi, kas apgalvo, ka evaņģēlijiem ir tāds kā leģendu statuss. Proti, viņi ir pārliecībā, ka evaņģēlijus sarakstīja nevis Jēzus Kristus apustuļi (tie, kas bija kopā ar mūsu Kungu un Pestītāju), bet kādi ļaudis gadu desmitus (iespējams – simtus) vēlāk. Principā, šāds uzskats, lai arī pat kādu ļoti teoloģijā izglītotu cilvēku pārstāvēts, ir ļoti grūti pierādāms. Vai nav paradoksāli – daudzi teoloģiski izglītoti cilvēki apšauba biblisko notikumu patiesību!? Bet lai šīs šaubas paliek šo cilvēku ziņā, jo vēsturiskās liecības kalpo par pierādījumu Jaunās Derības un evaņģēlija vēsturiskumu. Piemēram, ilgu laiku tika apšaubīts evaņģēlijos minēto Jezurālemes aprakstu precizitāte (pretpierādījums vēsturiskumam), bet arheoloģiskie atklājumi apstiprina Jaunās Derības precizitāti. Tāpēc atbilde uz sākuma jautājumu ir . Protams, tā nav tāda vēstures literatūra, kādu šodien raksta vēsturnieki, bet tā ir īsta vēsture par patiesu vēsturisku personu – Dievcilvēku Jēzu Kristu – un notikumu – Jēzus Kristus atnesto pestīšanu. Citiem vārdiem, evaņģēliji ir vēsturiski patiesi Jēzus Kristus pasludinājumi.

Otrkārt, kas saista visus evaņģēlijus? Ja iepriekš pieminējām, ka evaņģēlijs ir viens, kāda ir četru evaņģēliju savstarpējā saistība? Uzmanīgs lasītājs būs pamanījis, ka ir notikumi, kuri visos evaņģēlijos atkārtojas, un ir citi notikumi, kuri ir atrodami dažos vai arī tikai vienā evaņģēlijā. Pats svarīgākais ir, ka visi četri evaņģēliji nes vienu un to pašu vēsti par Jēzu Kristu. Tikai katrs no tiem pievēršas nedaudz citai Jēzus Kristus dzīves un darbības pusei. Gluži tāpat, ka jebkura cita notikuma dažādi aculiecinieki katrs to apraksta nedaudz savādāk. Tas ir tikai pašsaprotami, jo katrs cilvēks skatās uz lietu gaitu no savas personiskās pozīcijas, ar sev svarīgiem akcentiem un savām interesēm. Tieši tāpat arī evaņģēliju autori, katrs nedaudz specifiski skatās uz Jēzu Kristu un Viņa kalpošanu. Vēlreiz atkārtošos, viena lieta visus evaņģēlijus neapšaubāmi saista – visi četri evaņģēlisti ir Jēzus Kristus žēlastības vēsts nesēji. Proti, nav tā, ka kāds no viņiem iebilstu citiem un apstrīdētu citu evaņģēlistu vēsti. Viņi rāda mums, šodienas Kristus vēsts nesējiem, cik nozīmīgi ir būt vienotiem pamat vēstī un, ka ir iespējamas nelielas nianses tajā, kā kristieši liecina, piedzīvo un izdzīvo Kristus vēsti.

Treškārt, kāpēc Jēzus cieta? Viens no visos evaņģēlijos atrodamajiem notikumiem ir Jēzus ciešanu stāsts. Tā nepavisam nav sagadīšanās, ka visi evaņģēlisti piemin Jēzus ciešanas. Protams, katrs uzsver kādu citu akcentu, padara stāstījumu plašāku, daudznozīmīgāku un dziļāku. Kāpēc Jēzum bija jācieš, ja ciešanas ir grēka sekas, un Jēzus bija bez grēka? Tāpēc, ka bezgrēcīgais Jēzus uzņēmās mūsu grēkus, visus grēkus. Vēl vairāk, Viņš uzņēmās nevien mūsu grēkus, bet visu mūsu grēcību, jo grēki ir padarīti vai nepadarīti darbi, kamēr grēcība ir mūsu iedzimtā samaitātā būtība, kura kalpo par sakni visiem padarītiem un nepadarītiem darbiem. Tieši mūsu pestīšanas labad Jēzum Kristum bija jācieš. Tāpēc Jēzus ciešanas nav kāda normāla parādība grēka pilnajā pasaulē, bet izņēmums un mums dāvātās pestīšanas un mūžīgās dzīvības avots.

Ceturtkārt, divi evaņģēlisti – Matejs un Marks. Šinī mirklī nav mazsvarīgi pievērsties diviem evaņģēliju autoriem. Matejs ir muitnieks, kura aicināšanu par Jēzus mācekli ir aprakstīta (Mt 9:9-13,Mk 2:13-17, Lk 5:27-32). Tam vajadzēja būt ārkārtīgi lielam notikumam – Israēlu paverdzinošas svešas varas darbinieks atkal atgriežas pie Dieva, visu pamet un seko Viņam! Marks nebija Jēzus divpadsmit apustuļu skaitā, bet jau kopš sendienām tiek uzskatīts, ka Marks pierakstījis kādu no apustuļa Pētera sprediķiem. Tā nav, ka Marks nebūtu minēts, viņš bija jauneklis, ticīgā ģimenē audzis, viens no pirmajiem misionāriem un apustuļa Pētera darba biedrs (Apd 12:12, 15:39 un 1Pēt 5:13), bet daudz vairāk par viņu droši nav zināms. Tik daudz par diviem no evaņģēlistiem.

Visbeidzot, pašaugošā labība (4: 26 – 29). Marka evaņģēlija aprakstītais gandrīz pilnībā atrodams arī citos evaņģēlijos. Ir viena līdzība, kuras nav nekur citur – līdzība par sēklu, kas izaug, tās sējējs to nemanot. Cilvēciski novērojumi rāda, ka grauds zemē sāk dīgt, dzen saknes un kļūst par sakni jaunam labības stiebram ar vārpu. Tomēr vai tas ir grauda, zemes vai sējēja nopelns un darba rezultāts? Kaut kādā līmenī ir, bet, ja cilvēks neredz aiz ar piecām maņām aizsniedzamā izzināmo lietu patieso darbības cēloni un uzturētāju, diez vai viņa rīcībā ir „pilna bilde”. Arī Dieva Valstība aug kā brīnums, tur, kur kristietis to nevar iedomāties, jo tas ir Dieva darbs. Lai Dievs dod, ka varam īstā laikā būt graudi, zeme vai sējēji.

Bez šeit izceltām lietām, šīs nedēļas lasījumā atkal ir ticības (paļāvības) un šaubu stāsti, prieki un bēdas, uzvaras un nodevības. Vai nav tik pārsteidzoši līdzīgi mūsu pašu ikdienai?

Svētīgu lasīšanu un daudz celsmīgus atklājumus!

(fotoattēlā Ernsta Glika Bībeles tulkojums latviski, avots – Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs)

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: