Izlaist līdz saturam

Bībele 2014, 44. nedēļa

by uz Septembris 28, 2014

4911-glika_bibeles_muzejs_2Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus ar Savu piemēru nepārprotami norādīja uz Svēto Rakstu pārzināšanas un pareizas lietošanas ārkārtīgi lielo nozīmi. Viņš nevien atraidīja velnu ar skaidriem Bībeles vārdiem (Mt 4:1-11, Lk 4:1-13), bet arī pamāca Savus mācekļus, ka „visos Rakstos sacīts par Viņu” (Lk 24:27b). Tieši tāpēc Bībeles lasīšana un zināšana ir ārkārtīgi nozīmīga katra kristieša ikdienas nepieciešamība. Ar šo projektu vēlamies mudināt katru gada laikā izlasīt visus Vecās un Jaunās Derības Svētos Rakstus.

Svētīgu gadu ar Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem!

44.nedēļas lasījumu grafiks:

Pirmdiena Lk 1:1 – 2:52
Otrdiena Lk 3:1 – 4:42
Trešdiena Lk 5:1 – 6:49
Ceturtdiena Lk 7:1 – 8:56
Piektdiena Lk 9:1 – 10:24
Sestdiena Lk 10:25 – 11:54

 

Piezīmes.

Četrdesmit ceturtais lasījums uzsāk divu nedēļu garu ceļojumu Lūkas pierakstītajā evaņģēlijā.

Pirmkārt, šis un tas par Lūkas evaņģēliju. Šis evaņģēlijs sākas kā sacerējums, vēl vairāk – pētījums. Tajā Lūka „cienījamajam Teofīlam” (pēc visa spriežot – kādam ietekmīgam vīram) apraksta Jēzus Kristus dzīvi un kalpošanu. Interesanta nianse – Lūka ir uzklausījis „pirmos aculieciniekus” un „visu no paša sākuma ļoti rūpīgi izpētījis.” (1: 2, 3) Tātad, lasītāja rokās ir nonācis ļoti uzticams avots. Protams, tas nenozīmē, ka citi evaņģēlisti būtu kā šmaukušies un krāpušies. Tomēr var minēt, ka Lūka ir strādājis līdzīgi kā mūsdienu vēsturnieki. Protams, viņa darbs nav gluži mūsdienu akadēmisks vēsturnieku referāts, bet zināma līdzība ir.

Otrkārt, kur ir kūtiņa? Nezinu kā citiem lasītājiem, bet man bērnībā, Ziemassvētku stāstu iespaidā, bija izveidojies priekšstats, ka evaņģēlijos ir aprakstīta kūtiņa, kurā dzima Jēzus. Ja tā nav visos evaņģēlijos, tad Lūkas evaņģēlijā, kur dots Jēzus dzimšanas apraksts, tai noteikti jābūt. Tomēr kūtiņa nav pieminēta. Ir sacīts (2:7), ka Jēzu lika silē, nevis „augšistabā”.

Treškārt, par atraitnes dēlu Nainē (7:11 – 17). Aprakstītā situācija ir gana traģiska – miris atraitnes (vientuļas sievietes) vienīgais dēls. Tā laika sabiedrībā šai sievietei tas nozīmēja zaudēt tūlītēju un vecumdienu drošību un atbalstu. Jēzus iežēlojās par šo sievieti un atdod viņai bērnu. Tādējādi Jēzus deva viņai drošības un gādības cerību. Tomēr ir vēl kāda līdzība, kuru šajā vietā var arī tik viegli nepamanīt. Arī pats Jēzus bija Dieva vienpiedzimušais Dēls, kura nāve sašūpoja Viņa mācekļu ticību (drošību un atbalstu). Un tomēr Viņš nepalika kapā, bet cēlās augšām, lai mums dāvātu mieru un drošību. Viņš ir mūsu patiesā drošība un apgādību.

Ceturtkārt, patiesi laimīgie. 2012.gada Bībeles tulkojums (sekojot iepriekšējam Jaunās Derības tulkojumam) tik pierasto „svētīgi” aizstājis ar „laimīgi”. Tā tas visuzskatāmāk bija Jēzus Kalna sprediķī (svētrunā, Mt 5 – 7), tā tas ir arī šeit, Lūkas pierakstītajā evaņģēlijā, piemēram Lk 11:27, 28. Kā ir, kurš vārds ir labāks un „bibliskāks”. Nevar nepiekrist „svētīgi” aizstāvjiem, ka baznīcā šis termins ir tik pierasts un mīļš, tomēr kristieši ir aicināti būt arī pasaulē un nest Dieva vēsti te. Pieļauju, ka kaut kas no „baznīciskuma” zuda, aizstājot „svētīgi”ar „laimīgi”, bet, ja nu ieguvums ir lielāks? Tulkotāji saka, ka šis termins nav specifiski baznīcisks, turklāt “laimīgi” ir saprotams arī vēl pie baznīcas nepiederošiem cilvēkiem. Minētā Lūkas evaņģēlija Rakstu vieta arī kalpo kā vēl viens diezgan ass Jēzus noraidījums nepamatota pagodinājuma piešķiršanai Jēzus mātei Marijai.

Piektkārt, mūsdienās aktuālais jautājums par to, „kurš ir mans tuvākais” (10:25 – 37)? Daudzi zina ļoti aizkustinošo līdzību par uz ceļa pamesto nelaimīgo, kuram garām pagāja gan garīdznieks, gan dedzīgs ticīgais, tikai ticīgo atstumtais sveštautietis izrāda savu žēlastību un gādību. Šķiet arī gana vienkārši, redz, izdarīja viņš, jādara arī citiem. Protams, savs morāles grauds tajā visā ir. Un tomēr, kur pie šāda pieejas modeļa paliek Jēzus? Vai Viņam atvēlēta vien stāstnieka vai morālista loma? Vai tas nav Viņam – mūsu Kungam un Pestītājam par maz? Vai žēlsirdīgajā samārietī nav vērts ieraudzīt arī pašu Jēzu, kurš runa par Sevi un Savas kalpošanu, jo Viņš nāca pie cilvēkiem, bet tie Viņu atraidīja, gluži kā samārieti. Taču Viņš nerimās un arvien mūs apkopj un glābj. Turklāt tas nebija tikai toreiz, tā Viņš dara arvien.

Visbeidzot, Marijas slavas dziesma Dievam (1:46 – 56). Šis ir viens no skaistākajiem Bībeles gaviļu vēstījumiem, ar sava veida paralēli ar 1Sam 2:1 – 10 Annas (Hannas) augsto Dieva teikšanu. Kritiskāki prāti ir norādījuši, ka pārlieku skaista dziesma sanākusi mazizglītotajai un sabiedrības vienkāršākos slāņus pārstāvošajai Marijai (nav nekādas informācijas, ka viņa būtu saņēmusi nepieciešamo izglītību, utt.) Uz to gan jāatbild pavisam vienkārši – ja Dievs par spīti Marijas cilvēciskajam necilumam un citiem apstākļiem Marijā varēja Savu lielo darbu darīt, tad Svētā Gara spēja ar Marijas lūpām sacīt šādus izcilus vārdus nav nemaz tik neiespējama. Domājams, ka Marijai nebija sveša Annas dziesma no Vecās Derības laikiem, tāpēc kāds paraugs viņai jau varēja būt. Paturot prātā lielos notikumus, kuros Marija nu bija ierauta, viņas lūpas varēja arī šos vārdu sacīt.

Bez šeit izceltām lietām, šīs nedēļas lasījumā atkal ir ticības (paļāvības) un šaubu stāsti, prieki un bēdas, uzvaras un nodevības. Vai nav tik pārsteidzoši līdzīgi mūsu pašu ikdienai?

Svētīgu lasīšanu un daudz celsmīgus atklājumus!

(fotoattēlā Ernsta Glika Bībeles tulkojums latviski, avots – Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs)

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: