Izlaist līdz saturam

Balssspēks

by uz Septembris 29, 2014

GS krusts aiz Polaaraa lokaMēs, latvieši, esam diezgan labi pazīstami ar dažādiem balss vājuma un spēka brīžiem. Kad cilvēks noķēris kādu kakla vīrusu, balss var aizkrist pavisam. Savukārt Mežaparka lielajā estrādē balssspēks Dziesmu svētkos sasniedz desmitiem tūkstošu varenumu.

Pie visas šīs balssspēka variāciju bagātības vēl ir arī tā balss, kuru varam dot vēlēšanās. Tā ir vienīgā vieta, kur katram Latvijas pilsonim, arī ar valsts varu gaužām pastarpināti saistītam, ir liels balssspēks, ja vien cilvēks šo iespēju nenonicina un neatstāj neizmantotu.

Ir vairākas lietas, kas man kā kristietim un pilsonim ir svarīgas šinī sakarā. Uzreiz gan uzsvēršu, ka nevienā veidā neaģitēju par kādu politisku spēku, bet gan mudinu uz pilsonisko atbildību un izmantot iespēju piedalīties vēlēšanās.

Mēs dzīvojam valstī, kurā pilsoņiem dota iespēja regulēt valsts dzīvi reizi četros gados. Ir arī citas vēlēšanas, bet šonedēļ uzmanība ir jāpievērš tieši Saeimas – mūsu valsts lēmējinstitūcijas – vēlēšanām.

Ir kādas nianses, kas jāņem vērā. Sākotnēji vēlējos šo daļu nemaz neizvērst, bet, ņemot vērā cilvēku skaitu, kas zemāk minētām lietām nepievērš pienācīgu vērību (iespējams, tās pat nezina), bez šāda paragrāfa neiztikt. Pirmkārt, Saeimas vēlēšanu rezultātā ir piedalījušies visi balstiesīgie. Cilvēki to nereti aizmirst, ka mūsu valstī Saeimas deputāti netiek ievēlēti mazāk, ja nepiedalās visi 100% vēlētāju. Tātad, apgalvojums – nepiedalos protestējot, ir savā būtībā pilnīgi tukša frāze. Otrkārt, ir viens vēl trakāks apstāklis. Tie kas nepiedalās, sanāk proporcionāli nobalsojuši par ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. Tā izdara arī tie, kas nobalsojuši par Saeimā neievēlētajiem spēkiem, bet viņi vismaz ir pildījuši savu pilsonisko pienākumu. Šī apstākļa dēļ, visgudrāk ir balsot par spēkiem, kuri varētu būt Saeimā. Te atkal ir kāzuss un iespējama kļūda, jo mums pieejamā statistiskā informācija par iespējamiem vēlēšanu līderiem var būt vienkārši nopirkta, tā notiek kapitālismā. Vienīgais pretlīdzeklis, mēģināt pašiem pēc iespējas izkalkulēt, spriežot pēc sabiedrības noskaņas. Zināms rādītājs ir pie varas esošo spēku popularitāte, veiksme risināt ikdienas jautājumus utt. Šos apsvērumus ņemot vērā, kļūdas iespēja nav nemaz tik liela, bet gadīties var visādi. Treškārt, un tā ir ĻOTI nozīmīga, bet bieži piemirsta nianse – pie mums, kad izvēlamies kādu politisko spēku, var „pieplusot” patīkamos kandidātus un „strīpot” nepatīkamos. Lai cik ar politiku mazāk saistītam cilvēkam tas varētu likties maznozīmīgi, tas ir ārkārtīgi spēcīgs rīks vēlētāju rokās. Daudzi to ir aizmirsuši, bet divas Saeimas vēlēšanas atpakaļ kādu no uzvarētāju saraksta listes vadītājiem vēlētāji dabuja laukā tieši ar „mīnusiņiem”. Tik daudz par pamatlietām.

Mani kā kristieti īpaši interesē vēlēšanu jautājuma kristīgā puse. Protams, visi kandidāti nav kristieši. Mūsu gadījumā, šķiet, tie pat ir mazākumā. Tomēr kristiešu tur nav nemaz tik maz. Otrkārt, Dievs ir iecēlis laicīgo valdību kārtības uzturēšanai un rūpēm par cilvēku, tāpēc var būt arī tā, ka neticīgs cilvēks, ja vien viņš/a labi un godprātīgi pilda savu uzdevumu, šī amata vietā ir Dieva darba rīks (var pat sanākt, ka ievēlētais cilvēks virs zemes ir ļoti noderīgs Dieva rīks, bet kā neticīgs zaudē pestīšanu. Paradokss, bet tāda ir želastība). Šo aspektu ir labi atcerēties, kad izvēle ir starp deputātu kandidātu, kurš/a skaļi bļaustās par kristīgām vērtībām, bet neko izdarīt to labā nevar vai negrasās (daudz ir tādu kas vēlas tikai izmanto kristiešu labticību savās interesēs). Piemēram, pēdējās vēlēšanās kādā kristīgā portālā norādīja uz vienu no kandidātiem, kas sevi deklarēja par kristieti, bet savā darbībā viņš atbalstīja nekristīgas vērtības. Īsi sakot, kristietim, savu iespēju robežās, ir labi izmantot novērošanas un spriestspējas iemaņas, lai savu balsi atdotu pēc iespējas labāk un pareizāk. Kāpēc tā, tāpēc, ka mūsu vēlēšanu sistēma veido valsts vadību, kura var kalpot Dieva nodomam un arī būt pret to.

Protams, reti kurš kristietis ir apveltīts ar pravieša spējām, tāpēc tieši zināt, vai izdarītā izvēle ir vispareizākā, nav iespējams. Tomēr, mūsu ziņā ir vēlēt un lūgt, lai Dievs vērš lietas par labu. Tieši tā es saprotu ļoti labo kristīgas dzīves principu – „ora et labora/ lūdz un strādā” – vēlēšanu kontekstā.

Protams, kristietis ir labticīgs (ne – lētticīgs), tāpēc var arī dot kādu kļūdainu iespēju (man tā ir gadījies, pieļauju, neesmu vienīgais). Tāpēc gribas arvien cerēt, ka mēs darām visu labāko, izejot no savas atbildības, un paļauties, ka Dievs piemetīs no Sevis žēlastību, lai mūsu valstij un tautai nebūt jāpiedzīvo nepamatotas ciešanas un grūtības, bet spēka un prieka gadi.

Lai Dievs palīdz mums šīsnedēļas vēlēšanās!

One Comment
  1. I like the helpful info you supply to your articles.
    I will bookmark your weblog and test again right here frequently.
    I am slightly certain I’ll learn lots of new stuff right right here!
    Good luck for the next!

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: