Izlaist līdz saturam

Ticības atjaunošanas svētki 2014 (3) un divas pienesamas lietas ekumēnismam

by uz Oktobris 17, 2014

LEGO-Martin-Luther

“Et loquebar de testimoniis tuis in conspectu regum et non confundebar”

„Un es runāšu par Tavām liecībām ķēniņu priekšā un nekaunēšos” (Ps 119:46) [Šis bija viens no luteriskās  Reformācijas bieži lietotiem Rakstu pantiem]

Mūsdienu kristietību noteicošajā ekumēniskajā kustībā savijas biblisks elements ar laikmeta uzspiestu nepieciešamību. Kristīgais aspekts sakņojas pašsaprotamā kristiešu savstarpējā cieņā un atbalstā Kristus Vārdam par spīti pastāvošām cilvēciskām atšķirībām. Savukārt globalizācija ir konteksts liek meklēt kristīgu vienību. Ko Ticības atjaunošanas svētki un luteriskā teoloģija var piedāvāt ekumēniskajā kustībā?

Manuprāt, ir vesela rinda teoloģisku elementu, ar ko luterisms var kalpot visai kristīgai pasaulei. Tomēr šoreiz īpaši izcelšu divus – luterisko eklezioloģiju (mācību un izpratni par baznīcu) un krusta teoloģiju (Dieva žēlastības meklējumu grēka pārņemtajā pasaulē). Protams, tie abi nav luteriski tādā nozīmē, ka luterāņiem būtu tiesība tos privatizēt (tādā nozīmē nav neviena kristīga mācība), bet neviens cits par šīm lietām tika daudz nav runājis ne pirms, nedz arī pēc luteriskās Reformācijas un ārpus mūsu tradīcijas.

Vispirms, eklezioloģija. Katra kristīgā grupa pulcējas uz kaut kādas izpratnes pamata par baznīcu un draudzi, pat, ja to nav noformulējusi, arī, ja noliedz pašu eklezioloģiju. Piemēram, jauna kristīga kustība, kas tapusi tikai aizvakar un pulcējas vietējā šķūnītī. Lai arī tā var nemaz neko nezināt par eklezioloģiju, ar savu organizēšanos un attiecību pret citām kristīgām (arī nekristīgām) draudzēm, baznīcām un grupām tā īsteno kaut kāda veida eklezioloģiju. Protams, senākās kristīgās baznīcās eklezioloģija ir jau laika gaitā izdiskutēta un noformulēta.

Vēlētos minēt kādus piemērus, bet laika un telpas ierobežotības dēļ pārrunāšu vien dažādus luterāņu iekšējos uzskatus. Ir tādi luteraņi, kas uzskata, ka noteikta baznīcas organizācija ir ar ļoti lielu (pat izšķirošu!) nozīmi. Viņi turās pie gadu simtu ilgām tradīcijām, ievēl un iesvēta prāvestus, prezidentus, superintendentus un bīskapus. Viņi dedzīgi pamato šos amatus un viņu īpašo nozīmību. Nevar jau arī pilnīgi iebilst, katram amatam ir sava nozīme un Dievs svētī katru godprātīgu amata izpildītāju, īpaši Dieva Vārda pasludināšanas vietā – baznīcā un draudzē. Tomēr luteriskai baznīcai, kā to ir noformulējušas luteriskās ticības apliecības, tikai divas lietas nesaraujami attiecas uz baznīcu – Dieva Vārda pasludinājums un sakramenti (Augsburgas ticības apliecība, VII), kas sasauc Dieva tautu (Kristus sapulcētā baznīca) – avis, kuras dzird sava Gana (Kristus) balsi (Šmalkaldes artikuli, 3, XII). Tik vien. Nekas cits Dieva draudzi – baznīcu nevar veidot un uzturēt, kā vien Dieva Vārds un Dieva darbība savā draudzē caur sakramentiem. Vai ir vēl kāda aptverošāka, uz Bībeles mācību balstītāka un konkrētai šķeļošai tradīcijai mazāk piederīga formula?

Otra lieta, krusta teoloģija. Protams, kristīgās vēsts pasludinājuma centrā ir grēcīgo cilvēku pestījošais Kristus krusts. Tādā nozīmē katra kristīga baznīca, draudze, jeb grupa, ja vien nenovirzās no Bībeles, sludina krustu. Tomēr ir kāda nianse. Grēcīgam cilvēkam nav iespējams nesagrozīt Dieva skaidro mācību. Vienīgi pieķeršanās Bībelei un Svētā Gara darbs caur viņu mūs var no tā kaut tikai nedaudz pasargāt. Tāpēc cilvēkam ir tendence Dieva Vārdam piedēvēt dažādas Dieva Vārdā neapsolītas lietas. Šķiet, teju visizplatītākā maldu mācība ir uzskats, ka ticīgajiem Dievs ir solījis tikai labu. Tiesa, Dievs ir solījis ticīgajam vislabāko iespējamo lietu – pestīšanu, tomēr grēcīgā cilvēka vērtējumā tā var arī nebūt tik nepārprotami redzama, dzirdama, sajūtama, saostāma vai sagaršojama. Arvien grēciniekam ir kāds cilvēcisks vērtējums, kas ir laba dzīve. Ar šo plānu mēs pat neesam pret dot padomus Dievam, kā Viņam vislabāk būs mūs atalgot par mūsu ticību. Tomēr Dievs to nav solījis. Viņš zina mūsu patieso problēmu – grēku – un dod vislabāko iespējamo līdzekli pret šo problēmu – Kristu un Viņa upuri manis, tevis un ikviena cita dēļ. Nošķirt mūsu un Dieva sacīto, tas ir krusta teoloģijas uzdevums. Kā pretmets krusta teoloģijai ir godības teoloģija, jo tā tveras pie cilvēku godības. Piemēram, Jēzus mācekļi uzskatīja, ka Viņš nāks un nesīs tūlītēju pestīšanu Palestīnai no Romas un atjaunos Israēlu kā Vecajā Derībā (godības teoloģija), bet Viņš mūsu dēļ cieta un mira nožēlojamā noziedznieka nāvē (krusta teoloģija). Tātad, tā vietā, lai meklētu mums vēlamo, mēs raugāmies uz Dieva dāvāto un stiprināmies tajā. Protams, tā nav viegla skola. Vēl vairāk, daudziem kristiešiem tā ir ārkārtīgi smaga skola, lai atceramies kaut vai visus Jēzus mācekļus, kuri, izņemot apustuli Jāni, gāja bojā vajāšanās un ciešanās.

Šīs ir divas lietas, kuras luterāņi atkal atklāja Reformācijas laikā un kuras var piedāvāt ekumēniskajā sarunā. Vai tās ir novecojušas?

Vai tik pat labi tad nevar jautāt, vai Dieva pasludinājums nav novecojis?

Manuprāt, cilvēka vēlme pielikt kaut ko cilvēcisku klāt arvien ir tāda pati, kā Bībeles sarakstīšanas un Reformācijas laikā, tāpēc Bībelē rādītās lietas, kuras atkal cēla gaismā Reformācija, arvien ir ar savu spēku un nozīmi.

Paldies Dievam par luteriski vienkāršo un arī bibliski neko nezaudējošo eklezioloģiju un krusta teoloģiju, kas parāda Dieva Vārda patieso bagātību, par spīti pasaules grēcīgajai godībai!

Lai laiks līdz Ticības atjaunošanas dienai ir interesantu meklējumu un atklājumu pildīts!

Vienīgi ticība! Vienīgi žēlastība (Kristus)! Vienīgi Svētie Raksti!

Sola fide! Sola gratia (Christus)! Sola Scriptura!

Pārdomu pirmāotrā un ceturtā daļas.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: