Izlaist līdz saturam

Bībele 2014, 47. nedēļa

by uz Oktobris 18, 2014

4911-glika_bibeles_muzejs_2Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus ar Savu piemēru nepārprotami norādīja uz Svēto Rakstu pārzināšanas un pareizas lietošanas ārkārtīgi lielo nozīmi. Viņš nevien atraidīja velnu ar skaidriem Bībeles vārdiem (Mt 4:1-11, Lk 4:1-13), bet arī pamāca Savus mācekļus, ka „visos Rakstos sacīts par Viņu” (Lk 24:27b). Tieši tāpēc Bībeles lasīšana un zināšana ir ārkārtīgi nozīmīga katra kristieša ikdienas nepieciešamība. Ar šo projektu vēlamies mudināt katru gada laikā izlasīt visus Vecās un Jaunās Derības Svētos Rakstus.

Svētīgu gadu ar Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem!

47.nedēļas lasījumu grafiks:

Pirmdiena Apd 1:1 – 3:26
Otrdiena Apd 4:1 – 6:15
Trešdiena Apd 7:1 – 8:40
Ceturtdiena Apd 9:1 – 10:48
Piektdiena Apd 11:1 – 13:12
Sestdiena Apd 13:13 – 14:28

 

Piezīmes.

Četrdesmit septītais lasījums uzsāk divas nedēļas garu ceļojumu Apustuļu darbu grāmatā. Vai tā tiešām ir visu apustuļu grāmata? Diez vai, jo pamatā darbojas ar Pēteri un Pāvilu, dažus citus tikai atsevišķos gadījumos pieminot. Tomēr tā ir apustuļu grāmata, jo tajā mēs uzzinām par pirmajiem Kristus kalpiem un draudzi, kas veidojas viņu darbības rezultātā. Tādējādi, lai arī tikai vairāki apustuļi minēti vārdā, stipri līdzīgi varēja būt arī citu apustuļu kalpošana.

Pirmkārt, Jēzus, kas atnāks tāpat kā aizgājis (1:6 – 11). Jau Lūkas pierakstītajā Evaņģēlijā pieminēta debesbraukšana (Lk 24:51, sk. arī Mk 16:19), te tā ir aprakstīta nedaudz sīkāk. Tomēr te nav dotas tādas detaļas, kuras varētu atbildēt uz Svētdienas skolas skolēnu jautājumiem, piemēram, „Kā tas ir, ‘Jēzus, kas uzņemts debesīs prom no jums, tāpat nāks, kā jūs redzējāt Viņu debesīs aizejam’? Vai tas nozīmē, ka Jēzus debesīs uzkāpa atmuguriski, lai tāpat nokāptu zemē?” Šādi un līdzīgi jautājumi nereti nodarbina arī pieaugušo prātus. Šķiet, vislabāk šādus neatbildamus jautājumus var palīdzēt pieņemt paļāvība, ka Dievs zina visu vislabāk, un Jēzus, kad Viņš nāks, Viņš to darīs vispareizāk.

Otrkārt, Svētais Gars (2:1 – 13). Piecdesmit dienas pēc Jēzus augšāmcelšanās un desmit dienas pēc Viņa debesbraukšanas notika liels brīnums – visi apustuļi piedzīvo publisku notikumu, daudzu liecinieku klātbūtnē. Dieva trešā persona – Svētais Gars – nāca redzamā veidā pār apustuļiem un tiem deva dāvanas runāt valodā, kuru saprata ikviens klātesošais. Ir cilvēki, kas šo notikumu pieskaita kādiem neracionāliem balss skaņu trokšņiem, kādus labprāt praktizē daļa kristiešu. Manuprāt, tas nav gluži tā, jo apustuļi runāja un tika saprasti. Savukārt dīvainie balsenes trokšņi, cik zināms, ir ekstātiski, tāpēc īsti neatbilst Svētā Gara izliešanas notikuma aprakstam. Lai vai kā, Apustuļu darbi liecina par lielu Dieva spēka izpausmi, kuras laikā cilvēki spēja sazināties pāri valodu barjerai. Šķiet, Svētais Gars ar šo gadījumu dod mums iemest aci vienā no paradīzes noslēpumiem – cilvēku spējai saprasties vienā valodā.

Treškārt, kristieši un komunisms (2:44 – 47, 4: 32 – 5:11). Šķiet, pēc Vasarsvētku brīnuma, pirmdraudze bija tik ļoti ietekmēta, ka viena no tik pierastajām lietām – privātīpašums – viņiem vairs nebija nozīmīga. Vai tas ir dīvaini, ka, piedzīvodami šādu lielu notikumu, cilvēki vēlējās un spēja paskatīties pāri ikdienai. Domāju, tie Latvijas iedzīvotāji, kuri piedzīvoja lielo pacēlumu Atmodas laikā, var ar to brīdi vilkt zināmas paralēles. Šāds pacēlums mūsu grēcīgajā pasaulē ir nozīmīga liecība, lai arī caur to mēs varētu ielūkoties reiz par realitāti kļūstošajā paradīzes dāvanā. Tomēr vēl mums ir šīs pasaules grūtumi, tāpēc pēc pacēlumiem nāk kritumi. Ir ļoti nozīmīgi, ka mēs pacēlumos smeļamies spēku krituma, grūtību un pārbaudījuma brīžiem.

Ceturtkārt, kam tad ir vairāk jāklausa – Dievam vai cilvēkiem (4:19, 5:29)? Šajos pantos apustuļi, īpaši Pēteris, skaidri nostājas uz Vecās Derības pirmā baušļa pamata, kurā paklausība Dievam likta pāri ikvienai cilvēciskai autoritātei. Šķiet, viens no visvairāk zināmajiem notikumiem pasaules vēsturē, saistīts ar šādu dilemmu, ir Lutera runa Vormsas reihstāgā. Tajā Luters norādīja, ka Dieva patiesība stāv pāri cilvēku autoritātei – „Šeit es stāvu un citādi nevaru.”

Piektkārt, Stefans – pirmais asinsliecinieks (martīrs) (6:1 – 8:1a). Kristieši tāpat kā Vecās Derības Kristum ticīgie arvien piedzīvo dažādus pārbaudījumus. Mūsdienās lielākais mūsu dzīves pārbaudījums Latvijā un visā Rietumu kultūrā ir labklājība. Sākot ar to, ka kristiešiem nākas izvēlēties starp populārāku (zinātnisku?) un biblisku pasaules skatījumu un beidzot ar dažādām Svēto Rakstu vērtībām, kuras tiek noraidītas, izsmietas un aizstātas ar grēcīgajam cilvēkam patīkamākām lietām. Tomēr daudzviet pasaulē piederība kristīgajai baznīca prasa nevien atzīt sevi par naivu vai muļķi „gudrās” pasaules priekšā, bet arī draud ar vajāšanām un pat dzīvības briesmām. Diakons Stefans ir pirmais zināmais asinsliecinieks – kristietis, kas apliecinājis savu ticību par spīti nāves draudiem un par to tika nogalināts. Vai cik daudzi viņam ir sekojuši!? Runā, ka tikai viens no Jēzus apustuļiem mira dabīgā nāvē, pārējie mira vardarbīgā nāvē. Stefana stāsts nav tikai Kristus liecības spēka varoņnotikums. Stefans arī brīnišķīgi pasludina Kristu, rādot Viņu jau Vecajā Derībā (7:2 – 53).

Visbeidzot, Kristus mācības adresāti (9:32 – 11:18)? Jautājums par to, pie kuras tautas Jēzus nāca arvien ir aktuāls. Tāds tas sākotnēji bija pašiem Vecās Derības cilvēkiem, lai arī ir tik neskaitāmas liecības par Dieva vēršanos pie visiem cilvēkiem un vēlme pestīt katru. Kaut tikai Jonas stāsts, lai par to liecina. Un Jaunajā Derībā šī vēsts tiek skaidri uzsvērta, kad Pēteris redz vīziju ar dažādiem ēdieniem, kas nolaižas no debesīm. Viņam kā jūdam bija skaidri zināms, ko bauslība ļauj ēst un ko nē. Tomēr vīzijā šīs ēdamlietas bija sajauktas kopā, jo tikai Dievs nosaka svētumu un nesvētumu, nevis cilvēks var to izspriest ar savu grēcīgo prātu.

Bez šeit izceltām lietām, šīs nedēļas lasījumā atkal ir ticības (paļāvības) un šaubu stāsti, prieki un bēdas, uzvaras un nodevības. Vai nav tik pārsteidzoši līdzīgi mūsu pašu ikdienai?

Svētīgu lasīšanu un daudz celsmīgus atklājumus!

(fotoattēlā Ernsta Glika Bībeles tulkojums latviski, avots – Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs)

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: