Izlaist līdz saturam

Ticības atjaunošanas svētki 2014 (4) Mazais katehisms

by uz Oktobris 24, 2014

LEGO-Martin-Luther

“Et loquebar de testimoniis tuis in conspectu regum et non confundebar”

„Un es runāšu par Tavām liecībām ķēniņu priekšā un nekaunēšos” (Ps 119:46) [Šis bija viens no luteriskās  Reformācijas bieži lietotiem Rakstu pantiem]

Var runāt par daudzām lietām luteriskās Reformācijas kontekstā, bet tad nebūtu pareizi nepieminēt Mārtiņa Lutera Mazo katehismu. Arī tad, kad ir runa par mūsu zemi un kristietības iesakņošanos mūsu tautā.

Kāds var jautāt: „Vai par Mazo katehismu jārunā tāpēc, ka to sarakstījis Mārtiņš Luters?” Manuprāt, šajā gadījumā autors nav svarīgākais, izšķirošais aspekts. Mazais katehisms tik īpašs nav arī tāpēc, ka ir viena no luteriskajām ticības apliecībām, kuras par saistošām atzīst lielākā daļa luterisko baznīcu pasaulē.

Mazais katehisms ir tik nozīmīgs, jo ir vienlaikus ļoti koncentrēts un visaptverošs kristīgās ticības ievads. Tā nav vienkārša ticības mācības grāmatiņa (patiesībā – īss buklets), kas sākotnēji plakātu formātā tika drukāts izvietošanai skolās, lai bērniem būtu iespējams ikdienā tos lasīt un iegaumēt. Mazais katehisms satur tikai nepieciešamākās lietas. Tas tik tiešām ir mazs, bet ne maznozīmīgs.

Patiesībā, tāds īss un ļoti daudz ietverošs mācību materiāls kristietībā arvien ir bijis ļoti pieprasīts. Senākā baznīcas vēsturē šādi materiāli tika veidoti, balstoties uz ticības apliecības un citu kristīgu pamatlietu apskata. Tomēr lielākajā daļā gadījumu, tie ir bijuši ļoti izvērsti (lasi, gari).

Vajadzība pēc Mazā katehisma veida materiāla bija milzīga arī pirmajos ticības atjaunošanas gados. Pirmkārt tāpēc, ka pirms Reformācijas Rietumu kristietība, izņemot kādus atsevišķus punktus kartē, atradās diezgan bēdīgā garīgā situācijā. Tolaik baznīcas vadība vairāk bija nodarbināta ar cīņām par varu un baznīcas vadītāju politisko ambīciju realizāciju. Protams, arvien atrodas arī patiesi kristīgi vīri un sievas, kas nesa Kristus vēsti, bet pamatā bija liela problēma.

Luters nebija pirmais, kurš ķērās pie uzdevuma baznīcai dot mācību līdzekli pašu pamatu mācīšanai un atkārtošanai. Turklāt, viņš neķērās šim jautājumam klāt no brīva prāta, bet viņu mudināja un viņam prasīja to darīt.

Rezultāts bija fantastisks – Mazais katehisms ar pašām pamatlietām un Mārtiņš Luters izdeva arī jau izvērstāku tā “vecāko brāli” – Lielo katehismu.

Mazais katehisms kopā ar Bībeles tulkojumu dzimtajā valodā (Luteram – vācu valodā) un baznīcas korāļiem (īpaši – Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils) kļuva par vieniem no galvenajiem „ieročiem” cīņā pret neticību, mazticību un māņticību, kas tik ļoti bija iesakņojušies itkā kristīgajā Eiropā.

Vai Mazajam katehismam ir kāds īpašs svars Latvijā un mūsu tautas ticības praksē? Spriediet paši.

Lai arī līdz mūsdienām kā pirmā latviski iespiestā ir saglabājies cits darbs, tieši Mazais katehisms varētu būt pirmais, jo par tāda izdevuma (pat – izdevumu!) eksistenci liecina vairāki ļoti nozīmīgi pierādījumi. Tātad, iespējams Mazais katehisms bija pirmā latviski izdotā grāmatiņa un latviešiem tā ir pieejama jau kopš 16.gs. vidus.

Tā kā grāmatas bija dārgas, tad tās varēja atļauties tikai retais. Toties Mazais katehisms ir par mazu, lai būtu grāmata vārda pilnā nozīmē. Un šādu buklets varēja atļauties daudz plašāks iespējamo lasītāju loks.

Visbeidzot, tieši Mazais katehisms ir tas, kuru pirms iesvētībām no galvas mācījās neskaitāmas latviešu paaudzes. Lai arī cik sākotnēji grūtā valodā tulkots, tas mūsu tautai kalpoja par pamatu cīņai pret neticību, mazticību un māņticību. Tādējādi var uzskatīt, ka pirms vēl mūsu garīgās dzejas (korāļu) attīstības 17.gs pirmajā pusē, sprediķu grāmatām tā paša gadsimta vidū un paša grandiozākā kristīgā darba – Bībeles tulkojumam – 17.gs. pašās beigās, Mazais katehisms ievadīja mūsu tautu kristietībā. Tādējādi, Mazais katehisms, mācītāja Roberta Feldmaņa vārdiem, ir daļa no „trijskaņa, kas raksturo, izteic, veido latviešu tautas garīgo dzīvi” (Latvijas Baznīcas vēsture – 143.lpp.).

Tik īss un mazs darbs nesa tik lielus augļus. Kā tas ir iespējams? Varbūt tāpēc, ka cilvēkiem tas bija galvās un sirdīs, tas formulēja viņu dzīvi un izvēles? Kas šodien ir mūsu galvās un sirdīs? Vai tur nav vajadzīga reformācija un tās īsās un vienkāršās lietas, kuras atrodamas Mazajā katehismā?

Paldies Dievam par šo mazo darbu, kas tik pilnvērtīgi spējis iekļaut Svēto rakstu gudrību un dēstīt to mūsu senču sirdīs! Varbūt ir atkal vērts pašķirstīt šo īso grāmatiņu un padalīties ar tās gudrībām pašiem un arī citiem par svētību un prieku.

Lai laiks līdz Ticības atjaunošanas dienai ir interesantu meklējumu un atklājumu pildīts!

Vienīgi ticība! Vienīgi žēlastība (Kristus)! Vienīgi Svētie Raksti!

Sola fide! Sola gratia (Christus)! Sola Scriptura!

Pārdomu pirmāotrā un trešā daļas.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: