Izlaist līdz saturam

Ministra Rinkēviča upuris brīvībai

by uz novembris 12, 2014

RinkevicsNezinu, smieties, vai raudāt. Kā saprast ministra Rinkēviča ‘coming out’? Vai kā izmisuma pilnu saucienu pēc palīdzības, pēc mīlestības? Tas ir tieši tas, kas visvairāk nepieciešams cilvēkam, kurš par savu identitāti domā seksuālo iekāru kategorijās. ‘Manas tieksmes ir mana identitāte’. Cik skumji.

Mēs, cilvēki, esam apbrīnojamas būtnes. Arī mūsu ministrs Edgars. Mūsu sasniegumi ir apbrīnas vērti, mūsu prāta spējas, mūsu emociju gamma, mūsu gribas spēks un radošais gars, mūsu pašaizliedzība, drosme, nesavtība, draudzība, humors, utt. Mēs esam bērni un vecāki, laulātie, draugi un radi, pilsoņi, amatpersonas un daudz kas cits. Tās visas ir mūsu identitātes, mūsu lomas dažādās dzīves situācijās. Seksuālās preferences nav mūsu identitāte.

Arī mūsu ministram Edgaram ir daudz identitāšu ar ko lepoties. Arī viņš ir cilvēks ar lielo burtu, dēls, ģimenes loceklis, draugs, amatpersona – ministrs, kuram uzticēta tik liela atbildība. Un te pēkšņi – ‘esmu gejs’. Pasaulē nav tāda fenomena kā gejs. Nav jāpiesauc kristīgais pasaules skatījums, kurā ikviens cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības, bezgala vērts Radītāja acīs, lai saprastu, ka ikviens cilvēks ir daudz, daudz vairāk nekā viņa seksuālās tieksmes. Cik žēl, ja kāds par sevi domā tik primitīvās kategorijās.

Kāds posts tai sabiedrībai, kura ir pieļāvusi, ka cilvēks tiek padarīts par savas iekāres vergs. Sabiedrības nemainās vienā dienā. Kā gan nonācām tik tālu? Kad noticējām meliem, ka seksuālā visatļautība ir patiesas brīvības pazīme. Ka brīvība ir tad, kad iekāres valda pār mums, nevis mēs par savām iekārēm. Tajā brīdī tika nospiesta ‘sarkanā poga’ mūsu nācijas iznīcināšanai. Sāpīgā ironija ir tā, ka mēs paši nospiedām šo pogu un vēl arvien turpinām to darīt.

No pieredzes zinām, kas notiek, ja ļaujam varu savām iekārēm, lai kādas tās būtu. Cilvēki cieš, mēs ciešam, mūsu tuvie cieš, sabiedrība cieš. Nu jau 25 gadus sējam iznīcību, celdami nepelnītā godā mūsu iekāres, un arī pļaujam iznīcību. Izjukušas laulības. Sagrautas ģimenes. Salauztas sirdis. Izpostītas dzīves. Bērni, kurus vecāki upurējuši savām iekārēm. Zudusi ticība labajam.

Reti kura ģimene no tā pasargāta. Ministrs Edgars ir tikai viens no nelaimīgajiem, kurš kā Stokholmas sindroma upuris savā neprātā aizstāv savu pāridarītāju. Un ko šie meli maksājuši Latvijai? 25 [ne] brīvības gados, jeb pārprastas brīvības gados esam sarukuši par 25 procentiem!

Kā izrāpties no šīs bedres? Neapstrīdama realitāte ir tā, ka indivīdu un sabiedrības ilgtermiņa labklājība ir atkarīga no stiprām ģimenēm. Pētījumi atkal un atkal apliecina, ka stabila tradicionālā ģimene ir izmērāmi [!] vislabvēlīgākā institūcija gan vīriešiem, gan sievietēm, gan bērniem, gan visai sabiedrībai kopumā.

Būsim gudri. Vismaz centīsimies. Sapratīsim, ka mūsu sabiedrības problēma nav dažos nelaimīgajos, kuru pretdabiskās iekāres viņus pazudina. Problēma ir tajā, ka mēs kā sabiedrība esam kapitulējuši seksuālās brīvības propagandai. Ir tikai viens risinājums.

Saprast, ko viedi cilvēki visos laikos ir sapratuši, – laime, prieks un miers nav atrodami iekāru verdzībā, bet uzticības un pašaizliedzīgas mīlestības piepildītās ģimenes attiecībās. Ja vēlamies, lai Latvijai un mūsu bērniem būtu nākotne, tieši tām būtu jābūt gan mūsu valsts, gan sabiedrības prioritātei numur viens.

Jēzus vārdi, kā pierakstīti Jāņa evaņģēlija ir palīdzoši: „Ja jūs paliekat manos vārdos […] jūs iepazīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” Nedz tauta, nedz indivīdi nevar būt patiesi brīvi, atrodoties melīgu un postošu ideoloģiju varā. Tas ir kā sekot kartei, kura neatbilst realitāti. Rezultātā vairs nesaprotam nedz to, kur atrodamies, nedz kā nonākt, kur vēlamies. Tikai patiesība var darīt mūs brīvus. Tikai patiesības zināšana dod mums gudrību izvērtēt visas lietas un paturēt to, kas labs.

Ja ministra Edgara ‘iznāciens’ būs palīdzējis mums pavirzīties kaut soli tuvāk patiesībai, tad viņa upuris nebūs veltīgs.

Tas nav viss, svarīgākais sekos nākamo ceturtdien un piektdien. Aplūkosim, kas katram cilvēkam būtu jāzina par seksuālās orientācijas jautājumu. Tas palīdzēs izprast, kas šodien notiek Rietumu kultūrā un arī ieskicēs iespējamos risinājumus.

5 komentāri
  1. nesaprotu kas tur tik īpašs, pēc statistikas starp ministrim ir jābūt vēl dažiem zilajiem

    • Paldies par viedokli!
      Cik es sapratu autoru, viņam statistika (cik mēs zinām, tā tāpat esot melīga!) nav noteicošais iemesls… Es ceru, ka viņa norūpe nepalika nepamanīta :)

  2. un ka ar to, ka seksuala orientacija ir genetiska?

    • Paldies par viedokli!
      Es, protams, neesmu pats lielākais speciālists šajā sfairā, bet vai nav tā, ka pastāv dažādas konkurējošas teorijas? Turklāt, ja tā tiešām būtu gēnu deformācija, vai to nevarētu ārstēt?

  3. Laimes mekletājs permalink

    Ironiski, ka šo rakstījis viens no tiem 25% zudušajiem Latvijai – šajā gadījumā jaunlaiku emigrantiem

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: