Izlaist līdz saturam

Bībele 2014, 51. nedēļa

by uz novembris 15, 2014

4911-glika_bibeles_muzejs_2Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus ar Savu piemēru nepārprotami norādīja uz Svēto Rakstu pārzināšanas un pareizas lietošanas ārkārtīgi lielo nozīmi. Viņš nevien atraidīja velnu ar skaidriem Bībeles vārdiem (Mt 4:1-11, Lk 4:1-13), bet arī pamāca Savus mācekļus, ka „visos Rakstos sacīts par Viņu” (Lk 24:27b). Tieši tāpēc Bībeles lasīšana un zināšana ir ārkārtīgi nozīmīga katra kristieša ikdienas nepieciešamība. Ar šo projektu vēlamies mudināt katru gada laikā izlasīt visus Vecās un Jaunās Derības Svētos Rakstus.

Svētīgu gadu ar Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem!

51.nedēļas lasījumu grafiks:

Pirmdiena Flp 1:1 – 4:23
Otrdiena Kol 1:1 – 4:18
Trešdiena 1Tes 1:1 – 5:28
Ceturtdiena 2Tes 1:1 – 1Tim 3:16
Piektdiena 1Tim 4:1 -2Tim 2:26
Sestdiena 2Tim 3:1 – Flm 25

 

Piezīmes.

Piecdesmit pirmais lasījums noslēdz Jaunās Derības darbus, kas pieder apustuļa Pāvila spalvai.

Pirmkārt, vēstule filipiešiem. Šajā vēstulē svarīgākais ir Jēzus Kristus Evaņģēlija cienīga dzīve. Te lasām par debesu „pilsonību”, par prieku Jēzū Kristū un Viņa paaugstināšanu pēc krusta. Tāpat te nosodīta paštaisnība, pretošanās Evaņģēlijam un mazticība.

Otrkārt, vēstule kolosiešiem raksta par pieaugšanu Evaņģēlijā, Dieva Dēla ķēnišķo valdīšanu un valstību, par Jēzus mistisko dzīvošanu ticīgajos, jauno apgraizīšanu – svēto Kristību un tā Kunga mantojumu. Te ir arī atrodami brīdinājumi no maldu mācībām un pašizgudrotas reliģiskas kalpošanas, par sātana valstību, par centieniem pildīt Dieva doto aicinājumu.

Treškārt, vēstules tesalonīkiešiem. Mūsdienās mēs Tesalonīkas pilsētu pazīstam ar Saloniku vārdu. Šinīs vēstulēs lasītājs atrod Evaņģēlija vēsti, aprakstu par Dieva Vārdu darbībā, par augšāmcelšanos no mirušajiem un Dieva uzticamību, par Dieva pestījošo taisnību, Jēzus mācekļu pulcināšanu un Svētā Gara svētdarīšanu.

Ceturtkārt, trīs vēstules skolotājiem un mācītājiem. Vēstules Timotejam un Titam ir nedaudz atšķirīgas no citām Pāvila vēstulē, jo ir rakstītas Pāvila amatbrāļiem – mācītājiem, jeb bīskapiem. Tomēr tas nenozīmē, ka draudžu locekļi tajās neatradīs ļoti daudz sev noderīgā. Gluži pretēji, ja katram kristietim būtu vēlme garīgi dzīties pēc savas mājas kārtības kā mācītāja mājas kārtības, tad mums daudzas kristīgas problēmas izpaliktu. Tas bija arī viens no luteriskās Reformācijas mērķiem, tā vietā, lai cilvēkus mudinātu veidot nošķirtas svēto kopienas (klosterus), savu ikdienas dzīvi padarīt par svēto kopienu. Tas arī ir luteriskais (bibliskais) garīgums – mūsu dzīve kā liecība par Dieva uzklausīšanu un Viņa žēlastību, Dievam par godu un līdzcilvēkam par svētību. Katrs pats var izvērtēt cik tuvu (drīzāk, cik tālu) viņš vēl ir no šī ideāla.

Visbeidzot, vai kristietība atbalsta verdzību (vēstule Filemonam)? Laikā pēc Jaunās Derības uzrakstīšanas ir notikusi milzīga sabiedrības struktūras maiņa. Viena no lietām, kas atšķiras starp toreiz un tagad ir verdzība. Tolaik verdzība bija sabiedrības norma. Mēs dzīvojam laikmetā, kurā verdzība vairs nav akceptēta norma. Pa starpu (pamatā 18.un 19.gs.) notika verdzības atcelšana. Lai arī daudzi aktīvi cīnītāji bija ļoti bibliski vīri un sievas, mūsdienās bieži tiek lietots arguments, ka Bībele atbalsta verdzību. Vēstule Filemonam, kuru Pāvils raksta adresātam par viņa aizbēgušo vergu, šķiet kalpojam par piemēru šādam uzskatam. Nevar noliegt, ka Bībele tik tiešām nav aktīva mūsdienu izpratnes sociālā taisnīguma cīnītāja. Tomēr apgalvojums, ka Bībele atbalsta verdzību, liecina par neizpratni par Bībeli un tās dziļāko saturu. Kā jau minēts, Bībele tika sarakstīta verdzības iekārtā, tāpēc tā [ap]raksta par to. Tomēr Bībele nemudina un neatbalsta vienu vai otru pasaules kārtību, bet gan norāda uz principiem, kuriem jāpastāv katrā no tām, ja tā vēlas sekot Dieva padomam (pavēlei), uzturēt kārtību un rūpēties par cilvēku. Šie principi ir sekošana Dievam un sava tuvākā pasargāšana un cieņa. Vēstule Filemonam ir šo principu radīta Bībeles daļa, kurā Pāvils, lai arī neaicina uz revolūciju (verdzības atcelšanu), sūta vergu pie sava bijušā saimnieka, lai pēdējais pirmo pieņem kristīgā mīlestībā kā brāli. Manuprāt, Bībeles principi katrā situācijā meklē Dieva prātu, kuru pildot ikviena cilvēku sabiedriskās kārtības forma var kalpot Dievam godu un cilvēkiem par svētību. Savukārt, Dieva principus neievērojot, pat cilvēciski visbrīvākā sabiedrības kārtības forma ir cilvēku paverdzinoša.

Bez šeit izceltām lietām, šīs nedēļas lasījumā atkal ir ticības (paļāvības) un šaubu stāsti, prieki un bēdas, uzvaras un nodevības. Vai nav tik pārsteidzoši līdzīgi mūsu pašu ikdienai?

Svētīgu lasīšanu un daudz celsmīgus atklājumus!

(fotoattēlā Ernsta Glika Bībeles tulkojums latviski, avots – Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs)

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: