Bībele 2015, 4.nedēļa
Vēloties mudināt katru kristieti ikdienā veltīt 15 – 30 minūšu īsu brīdi Bībelei, 2013. gadā mūsu blogs uzsāka projektu Dienišķā maize. Tas katru nedēļu piedāvāja izlasīt noteiktu Svēto Rakstu fragmentu, lai visa gada laikā varētu izlasīt Bībeli „no vāka līdz vākam”. 2013./2014.gada baznīcas kalendāra gadā šo iniciatīvu turpinājām ar projektu Bībele 2014.
Vēlamies šādu pamudinājumu piedāvāt arī 2014./2015. Baznīcas gadā.
Līdzīgi nu jau aizejošajam gadam, 2015. gada Bībeles lasījumu grafiku uzsākam ar Baznīcas liturģiskā gada sākumu (pirmo adventa svētdienu). Kā pagājušajā gādā, arī šogad pie lasījumu grafika piedāvāsim nelielu ieskatu par kādu no šajā lasījumā esošu aspektu, kam nav slikti pievērst uzmanību. Šajos ieskatos kristocentriski (ar lielāko uzmanību pievērstu mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus personai un darbam) lūkosimies pēc Dieva taisnības Bauslībā un žēlastības Evaņģēlijā.
Svētīgu gadu ar Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem!
4.nedēļas lasījumu grafiks:
Pirmdiena | 2Moz 16:1 – 18:27 |
Otrdiena | 2Moz 19:1 – 21:36 |
Trešdiena | 2Moz 22:1 – 25:40 |
Ceturtdiena | 2Moz 26:1 – 28:43 |
Piektdiena | 2Moz 29:1 – 31:18 |
Sestdiena | 2Moz 32:1 – 34:35 |
Skatīt Dievu
Šajā lasījumā ir vairāki ārkārtīgi būtiski akcenti, to skaitā arī Dieva desmit baušļi, kas Mozus grāmatās ir formulēti divas reizes (2Moz 20:2 – 17, 5Moz 5:6 – 21). Tomēr šoreiz, par Dieva atklāšanos Mozum (2Moz 33:18 – 23).
Tikai retajam cilvēkam visas vēstures laikā Dievs ir parādījies tieši un tik tieši kā Mozum, diez vai vēl kādam. Citiem Dievs ir atklājies kā eņģelis (Ābrahāmam) vai balss (Ēlijam), bet Mozum Dievs ir gājis garām Savā godībā un saucis viņa priekšā Savu Vārdu. Ne par velti, Mozum ir teju vienīgajam bijusi privilēģija runāt ar Dievu „vaigu vaigā – kā mēdz runāt ar savu tuvāko” (2Moz 33:11).
Visa Vecā Derība lasītājam atgādina, ka grēciniekam svētā Dieva uzlūkošana ir nepanesama – nāvējoša. Tomēr Dievs vairākkārt ir ļāvis cilvēkiem piedzīvot šo brīnumu un palikt dzīviem. Bīstamība redzēt Dievu grēciniekam ir saistīta ar Dieva svētumu, proti, grēcinieks ir nesvēts – Dieva svētumam pretējs. Atšķirība starp cilvēka grēku un Dieva svētumu nav vis kāda neliela lieta – kā TV reklāmās redzamā atšķirība starp bērnu, kura krekla mazgāšanā izmantots „parastais pulveris” (proti, pustīrs/ daļēji tīrs) vai vienīgais pareizais (reklamētais) pulveris, kurš, protama lieta, padara darbu ideāli. Atšķirība starp Dieva svētumu un cilvēka grēcību ir grēcību iznīcinoša. Citiem vārdiem, Dieva svētums ir tik ārkārtīgi pārāks un pilnīgāks, ka tas neļauj turpmāk pastāvēt visam nesvētajam, grēcīgajam.
Tomēr Dievs mīl Savu radību un nevēlas to iznīcināt. Tāpēc Viņš laiku pa laikam pārvar šo svētuma un grēcības līdzās pastāvēšanas neiespējamību un īpašos gadījumos atklājas. Šāda atklāsme kā patiesās Dieva mīlestības zīme ir cilvēkam saudzējoša, pasargājoša, jo Dievs grib atgādināt grēciniekam Savu mīlestību. Arī ar Mozu, Dievs brīdina, ka Mozus nevarēs skatīt Dievu vaigā, bet gan tikai no muguras. Arī to ir milzīgi grūti iedomāties!
Lai arī Mozus piedzīvojums ir brīnumains un vienreizējs, mums katram ir kāda lieta, kas mūs var ielīksmot vēl vairāk. Pēc Kristus nākšanas, katrs patiesā Dieva ticīgais ir saņēmis fantastisku iespēju – satikt Dievcilvēku Kristu tieši gan Kristībā, gan arī Tā Kunga mielastā. Un tieši Kristū mums ir tik pat liela Dieva satikšanas iespēja, kāda Vecajā Derībā bija tikai Mozum (te ir zināma paralēle ar Mozus spīdošo vaigu un mūsu situāciju tagad 2Kor 3: 7 – 4:6). Paldies Dievam par Viņa mīlestību!
Svētīgu ceturto adventa nedēļu un svētīgus Kristus Dzimšanas svētkus!