Izlaist līdz saturam

Prognozes kristietībai

by uz janvāris 5, 2015

The Christian Tribes of Khandamal Under SiegePirmās jaunā kalendārā gada dienas cilvēkus rosina izzināt nākotni. Nejauši saskāros ar nesenu rakstu par kristietībai paredzamo, kas raisīja pārdomas.

Plaši pazīstamais pētnieks Edvards Lūkass 2012.gada nogalē izdevumā The Economist ievietoja rakstu Kristietība iedzīta stūrī, kurā 2013.gadam prognozēja grūtības Lielbritānijas un Tuvo Austrumu kristietībai. To iemesli atšķīrās – anglikāņi arvien attālināsies no tradicionālā Bībeles pamata, savukārt Tuvajos Austrumos kristiešiem palielināsies vajāšanas un fiziskas ciešanas.

Lai arī minētais raksts mērķēts angļu valodā lasošajai auditorijai un Britu salu iedzīvotājiem, tā tulkojums latviski un Rietumu kultūru savstarpējā mijiedarbība kristietim raisa pārdomas. Bez tam, šāda prognoze 2013.gadam mums no šodienas ļauj paraudzīties kritiski atpakaļ (bet ne tikai) uz sevi un uz pasauli ap mums.

Vispirms par minētajām prognozēm 2013.gadam.

Diemžēl autors nav kļūdījies un Tuvo Austrumu kristieši 2013. gadā piedzīvoja lielus grūtumus. Patiesībā ir vēl trakāk un tas turpinās. Tagad līdzās dažādām Āfrikas valstīm, kurās islāma piekritēji aktīvi vajā kristiešus, Sīrijas un Irākas kristieši piedzīvo ciešanas un pat kristīgās ticības apliecinātāju nāvi. Lai Dievs viņiem palīdz un rāda, kā viņiem varam palīdzēt mēs!

Savā galvenajā secinājumā par Lielbritānijas anglikāņiem (baznīcas paliks zaudētājas kaujā pret geju laulībām) autoram nedaudz misējies. Britu salās anglikāņi vēl nav oficiāli uzsākuši laulāt viendzimuma pārus. Taču novērojumi liecina tikai par procesu palēnināšanos, jo pagājušā gada šīs baznīcas vadības pieņemtie pamudinājumi svētīt nekonkretizētu pāru lūgšanas ir nepārprotams solis šajā virzienā. Citas rietumu anglikānisma kopienas (piemēram, ASV, Kanāda) jau praktizē šādu ceremoniju, kas novedušas anglikāņu kopienu ļoti izteiktas vienotības krīzes priekšā.

Par Romas katoļiem Edvards Lūkass bija ļoti vispārinošs, bet ar cerību, ka pamatā lietas mainīsies uz labo pusi. Viņš nevarēja zināt par Benedikta atkāpšanos un Franciska ievēlēšanu. Tik gaišredzīgs šis autors nav un tas viņam nav pārmetams.

Kas mums no visa tā?

Pirmkārt, raksts par kristietības perspektīvām ietekmīgā globālā masu saziņas līdzeklī rāda, ka reliģija nav nemaz tik maznozīmīga. Tā ir laba ziņa katram, kurš aizdomājas par savām ticības lietām. Patiesībā, reliģiozs jau ir katrs, to zina tie, kas palasījuši Mārtiņa Lutera Lielo katehismu. Vienīgi sekulāri humānisti savu sekulāri humānistisko reliģiju nespēj (negrib) saskatīt. Viņu maldīgumam šāds raksts ir vēl viens arguments, kas aicina padomāt un pavērtēt dziļāk par seklām reliģiozitātes klišejām.

Otrkārt, rakstā samanāma sekošana pasaules attīstība konsekvencēm, kuras var diezgan precīzi prognozēt. Protams, tikai Dievam ir zināmi visi nākotnes notikumi un to iznākumi, tāpēc jebkuras prognozes īstenošanās ir pakļauta varbūtībai. Tomēr, zināmas tendences ir labi paredzamas – paēdušie (pārēdušies?) Rietumi arvien mazāk jūt nepieciešamību pēc Dieva, kamēr nepaēdušie un cietēji citviet pasaulē Dieva Vārdu uzņem kā izkaltusi zeme veldzējas lietus laikā. To Edvards Lūkass raksta noslēgumā min un atzīst.

Tātad, raksta prognoze pamatlīnijās ir pietiekoši precīza, tai var piekrist un to pat varētu attiecināt uz šo gadu.

Kristietim gan rakstā secinātais diez vai ir kas jauns. Svētajos Rakstos lasām par Vecās Derības ticīgo lielāko ieguvumu – patiesā Dieva dāvātu valsti, tās pagrimumu un iznīcināšanu. Arī pēc Jaunās Derības vēsturē zinām par kristīgās ticības uzplaukuma un vājuma laikiem. Piemēram, 5.gs. zem iekšēju un ārējo apdraudējumu smaguma sabruka par kristīgu kļuvusī Romas impērija, kā arī senajās plaukstošās kristietības zemēs (mūsdienu Turcijas un Ziemeļāfrikas teritorijā) sen vairs Kristus Pestītāja vēsts nav noteicošais lielums.

Tomēr nezinu, vai kristietības problēmas Eiropā ir kas traģisks Kristus baznīcai kopumā. Bibliskā mācība no augstāk minētajiem pasaulīgajiem sabrukumiem nav gājusi mazumā. Gluži pretēji! Kad Vecās Derības tautu izveda Asīrijas un vēlāk Bābeles ķēniņi, tad, tā vietā lai iznīktu, mācība par patieso Dievu izplatījās pa visu austrumu milzīgo kultūras telpu. Tāpat, kad sabruka kristīgā Romas impērija, tad palika ne tikai kristīga Bizantijas impērija, bet kristianizējās visa Eiropā.

Paradoksālā veidā Dieva Vārda radītai kultūrai, Dieva Vārds un tā sludināšana neiet bojā katastrofās, bet sper drošu soli pretim nezināmajai nākotnei, kurā Kristus vēsts arvien sasniedz vairāk vairāk ausis un sirdis. Dievam tāda darbība nav sveša. To lasām Vecās Derības stāstā par Jāzepu, kuru nodod brāļi, bet šo briesmīgo darbu Dievs vērš par labu un par glābiņu visam Jāzepa tēva namam. To lasām par pirmdraudzi, kura bija spiesta atstāt Jeruzālemi, lai Kristus vēsts varētu sasniegt arvien jaunas vietas un ļaudis. Beigu galā, tā ir Kristus ciešanu, nāves un augšāmcelšanās vēsts būtība – Dieva pestījošais darbs iet Savu ceļu, neraugoties uz cilvēku prātu un darbiem. Vēl vairāk, Dieva pestījošā vēsts iet uzvaras gājienā ar savu vājumu un šķietamo sagrāvi.

Viena bēdīgāka nots gan visā šajā ieskanas. Lai arī Dieva Vārds paliek, ne vienmēr paliek Kristus Vārdu pametusī kultūra, valsts un tauta. Tikai brīnuma spēkā no Vecās Derības kultūras nākušie jūdaisma piekritēji varēja izveidot mūsdienu Izraēlu teju divi tūkstoši gadus pēc tam, kad Jeruzālemi nopostīja un kristiešus un jūdaistus izdzina no tās. Tāpēc, manuprāt, īstais uztraukums nav vis par Kristus Žēlastības vēsti – Evaņģēliju, bet par mūsu tautu un valsti (Edvarda Lūkasa gadījumā – par anglikāņiem un Britu salām), bet ne tikai – arī par visu mūsdienu Eiropu. Tomēr, vai tas nav temats citam rakstam un pārdomām?

Paldies Dievam, kurš arvien ir klātu Savā Vārdā, Savu Vārdu uztur un pasargā un Sava Vārda sekotājus ved cauri pasaules vēsturei no pagātnes uz nākotni. Pateicoties Dieva gādībai kristietības prognozes arvien ir labas. Kristiešiem nav ko uztraukties par Dieva vēsts samazināšanos. Arī mums pašiem būs mūžības kronis un paradīzes dāvana, ja vien mēs pastāvam Dieva apsolījumā, Viņa Žēlastības Vārdā un paļaujamies uz Svētā Gara spēku!

Svētīgu mums visiem jauno 2015. mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastības gadu!

 

Edvarda Lūkasa raksts orģinālā – http://www.economist.com/news/21566293-churches-both-catholic-and-anglican-will-lose-ground-secularists-predicts-edward, tulkojums latviski atrodams žurnāla Ir izdevumā „Pasaule 2013”, 15.lpp.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: