Izlaist līdz saturam

Bībele 2015, 9.nedēļa

by uz janvāris 24, 2015

250px-Lucas_Cranach_(I)_-_The_Law_and_the_GospelVēloties mudināt katru kristieti ikdienā veltīt 15 – 30 minūšu īsu brīdi Bībelei, 2013. gadā mūsu blogs uzsāka projektu Dienišķā maize. Tas katru nedēļu piedāvāja izlasīt noteiktu Svēto Rakstu fragmentu, lai visa gada laikā varētu izlasīt Bībeli „no vāka līdz vākam”. 2013./2014.gada baznīcas kalendāra gadā šo iniciatīvu turpinājām ar projektu Bībele 2014.

Vēlamies šādu pamudinājumu piedāvāt arī 2014./2015. Baznīcas gadā.

Līdzīgi nu jau aizejošajam gadam, 2015. gada Bībeles lasījumu grafiku uzsākam ar Baznīcas liturģiskā gada sākumu (pirmo adventa svētdienu). Kā pagājušajā gādā, arī šogad pie lasījumu grafika piedāvāsim nelielu ieskatu par kādu no šajā lasījumā esošu aspektu, kam nav slikti pievērst uzmanību. Šajos ieskatos kristocentriski (ar lielāko uzmanību pievērstu mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus personai un darbam) lūkosimies pēc Dieva taisnības Bauslībā un žēlastības Evaņģēlijā.

Svētīgu gadu ar Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem!

9.nedēļas lasījumu grafiks:

Pirmdiena 5Moz 4:1 – 6:25
Otrdiena 5Moz 7:1 – 10:22
Trešdiena 5Moz 11:1 – 12:31
Ceturtdiena 5Moz 13:1 – 16:21
Piektdiena 5Moz 17:1 – 20:20
Sestdiena 5Moz 21:1 – 24:22

 

Dieva desmit baušļi

Šajā lasījumā ir ietverti ļoti daudzi Mozus Israēlam dotie likumi. Izredzētajai tautai esot pie Apsolītās zemes robežas, Mozus vēlreiz atkārto kādus un pievieno vēl kādus Dieva baušļus. To nav maz, bet arī diezgan plaša ir to nosegtā problemātika. Īpaša vieta starp tiem pamatoti tiek piešķirta Dieva desmit baušļiem, tā saucamajam – dekalogam (5Moz 5:6 – 21, salīdz. 2Moz 20:2 – 17). Kā jau 6.nedēļā skatījāmies, daļa no Mozus dotajiem baušļiem bija paredzēti konkrētam laikam, savukārt citi – bija pārlaicīgi. Šeit pievērsīsimies pārlaicīgajiem.

Dekalogs gandrīz pilnībā ir pārlaicīgs. Izņēmums ir trešais bauslis, jo Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus augšāmcelšanās „nedēļas pirmajā dienā” (Mt 28:1, Mk 16:2, Lk 24: 1, Jņ 20:1) ir iemesls, kāpēc tieši svētdienas mums ir svētā diena.

Baušļu kopumu – bauslību – var pētīt un uzlūkot ļoti dažādi. Piemēram, ir viens galvenais bauslis, kas „savieno beigas un sākumu un satur visu vienā veselumā” (Baušļi § 326, M.Luters, Lielais katehisms, R.:LMF, 2010, 85., 86.lpp.). Tas ir pirmais bauslis, kurš nosaka, kuram jābūt mūsu dievam, proti, tikai patiesajam Trīsvienīgajam Dievam.

Tomēr vispraktiskāk noderīgais ir to sadalījums trīs to darbības principos, kā tie cilvēkus ietekmē ikdienā:

Pirmais ir bauslības pedagoģiskais (politiskais) pielietojums, baušļi dod padomu, kā vislabāk iekārtot cilvēka dzīvi. Šis lietojums attiecas uz katru cilvēku, gan uz ticīgo, gan arī – ticīgo. Tas nozīmē, ka, ja bauslības pārlaicīgos principus ievēro, tad dzīve ir sakārtota un auglīga. Protams, grēks katru no mums ietekmē, arī ja paši pildām baušļus. Tomēr, dzīves sakārtotība, bauslības ceļu ejot, ir diezgan drošs garants. Piemēram, ja pildām 8.bausli un cita godu neapdraudam (arī nemelojam), tad cilvēki to pamana un uzticas. Kā pretēju piemēru var minēt to, ka sabiedrības, kurās Dieva baušļus noniecina un neciena, aiziet bojā. Tādu sabiedrību noturība var vilkties ilgāk, ja ir lielāki uzkrājumi un nav tieša ārēja, graujoša iedarbojošās spēka. Tomēr ikviena cilvēka un jebkuras sabiedrības (valsts), kuri neņem vērā Dieva baušļu pamatpatiesības (piemēram, dzīvības svētumu), ir nolemti pazušanai.

Otrais bauslības pielietojums ir teoloģisks, tas attiecas vien uz kristiešiem, jo ar to (ar baušļiem) Dievs mums uzrāda grēku. Uz neticīgajiem tas nevar attiekties, jo viņiem baušļu teoloģiskā nozīme ir bez svara. Tomēr ticīgajam, Dieva taisnais pārmetums vai prasība parāda, kādas ir Dieva augstās un neizpildāmās prasības, parāda, kur mēs grēkojam. Šis lietojums ir divkārt palīdzošs, jo uzrāda mums mūsu grēkus, tātad, mazina paštīksmināšanos un iedomību, kā arī liek mums meklēt Kristus žēlastību.

Arī trešais bauslības pielietojums – atdzimušo pamācība – attiecas tikai uz ticīgajiem (Dieva žēlastībā atdzimušajiem). Metodoloģiski tas ir ļoti tuvs pirmajam lietojuma, tikai šoreiz, runa ir par darbības subjektu – kristieti. Atšķirība ir milzīga, jo, ja pirmais lietojums bija gluži kā spaids un bargs dzinējs (senāk salīdzināts ar zirga grožiem), tad tagad, Kristus žēlastības dēļ, atdzimušais kristietis vēlas darboties Dievam par godu un pēc Viņa ieceres, jo tagad kristietis ir pārliecināts, ka Tēvs zina vislabāk.

Tik daudz šai reizei par trim bauslības lietojuma veidiem.

Paldies Dievam!

Svētīgu atspīdēšanas laiku!

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: