Izlaist līdz saturam

Bībele 2015, 12.nedēļa

by uz februāris 15, 2015

250px-Lucas_Cranach_(I)_-_The_Law_and_the_GospelVēloties mudināt katru kristieti ikdienā veltīt 15 – 30 minūšu īsu brīdi Bībelei, 2013. gadā mūsu blogs uzsāka projektu Dienišķā maize. Tas katru nedēļu piedāvāja izlasīt noteiktu Svēto Rakstu fragmentu, lai visa gada laikā varētu izlasīt Bībeli „no vāka līdz vākam”. 2013./2014.gada baznīcas kalendāra gadā šo iniciatīvu turpinājām ar projektu Bībele 2014.

Vēlamies šādu pamudinājumu piedāvāt arī 2014./2015. Baznīcas gadā.

Līdzīgi nu jau aizejošajam gadam, 2015. gada Bībeles lasījumu grafiku uzsākam ar Baznīcas liturģiskā gada sākumu (pirmo adventa svētdienu). Kā pagājušajā gādā, arī šogad pie lasījumu grafika piedāvāsim nelielu ieskatu par kādu no šajā lasījumā esošu aspektu, kam nav slikti pievērst uzmanību. Šajos ieskatos kristocentriski (ar lielāko uzmanību pievērstu mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus personai un darbam) lūkosimies pēc Dieva taisnības Bauslībā un žēlastības Evaņģēlijā.

Svētīgu gadu ar Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem!

12.nedēļas lasījumu grafiks:

Pirmdiena Soģ 6:1 – 8:35
Otrdiena Soģ 9:1 – 10:18
Trešdiena Soģ 11:1 – 12:15
Ceturtdiena Soģ 13:1 – 16:31
Piektdiena Soģ 17:1 – 18:31
Sestdiena Soģ 19:1 – 21:25

 

Tā kā zīmīgā Valentīna diena un tai ļoti piemērots Karla Olafa Rozēniusa sprediķis iekrita sestdienā, tad nākošās nedēļas Bībeles lasījumu grafiku pārcēlām uz svētdienu.

 

Vai tad ir tik grūti nekāpt uz grābekļa?

Šīs nedēļas Svēto Rakstu lasījumā mēs atkal un atkal atrodam diezgan vienkāršotu formulu – Israēla tauta atkrīt no Dieva, atkrišanai seko Dieva sods un apkārtējās tautas ir šī soda instrumenti, tauta nožēlo savu grēcību un meklē Dieva žēlastību, Dievs apžēlojas un aicina soģi, kas atbrīvo tautu. Un tā uz riņķi.

No malas raugoties, prasīt prasās jautājums, vai tiešām jau ar pirmo reizi nepietika?

Atbilde, diemžēl, nav iepriecinoša. Kāpēc? Vai tad tik hronoloģiski neseni notikumi, galvenokārt – iziešana no Ēģiptes verdzības un Apsolītās zemes saņemšana, nav pietiekošs iemesls, lai mīlētu Dievu? Vajadzētu būt, bet nav.

Negribas nekādā veidā „mest akmeni” Israēla tuksneša paaudzes – visu lielo brīnumu piedzīvotājas – „dārziņā” par nepietiekošu Dieva padarīto brīnuma darbu nodošanu nākamajām paaudzēm. Bija taču pat Pasā rituāls, kura laikā katrā ģimenē tika katru gadu atkal un atkal atgādināti lielie Dieva darbi Viņa tautas labā. Tātad, es gribu domāt, ka stāstīts un liecināts tika.

Un tomēr, jau pavisam drīz (to, manuprāt, visbēdīgāk liecina 19. – 21.nodaļas ar par benjamīniešiem aprakstītie notikumi var būt vien pāris desmitgades pēc ieiešanas Apsolītajā zemē) Israēls ne tikai nav vienots savā skatījumā uz sabiedrībā pieļaujamo, bet ir izceļas brāļu karš, lai kaut cik disciplinētu izvirtušo sabiedrību. Arvien vairāk liekas, ka izredzētā tauta pat tiecās pret Dievu un Viņa gribu. Lasītājas iegūst uzskatāmu iedzimtā grēka darbības ilustrāciju.

Lai arī fakti liecina paši par sevi, pie šāda secinājuma es īsti nevēlētos palikt divu iemeslu dēļ:

Pirmkārt, bez piedāvāta risinājuma palikt tikai pie esošās situācijas konstatācijas, manuprāt, nozīmē paaugstināties.

Otrkārt, es saskatu bīstami tuvas paralēles starp Vecās Derības tautu un Jaunās Derības tautu – kristiešiem. Proti, arī kristieši pārāk bieži atkrīt no Dieva tieši savos ikdienas gaitās. Paldies Dievam, absolūti lielākā daļa šādu gadījumu ir cilvēciski niecīgi, bet vai tad par cilvēcisko skatu te ir jāstrīdas? Varbūt es esmu vienīgais, kas sevī pamana šādu lietu.

Protams, Dievs pats rāda arī šīs nedēļas lasījumā, ka Viņš zina kā ir vislabāk. Vēl vairāk, Viņš vada Savu tautu ar mīļa Debesu Tēva roku, rūpēs un mīlestību. Tā, manuprāt, ir laba zīme arī mums, kristiešiem, mūsdienās. Jo, kad mēs, iedzimtā grēka darbības dēļ, esam Dievam pretnieciski un savu tuvāko pienākoši nemīlam, tad ir labi zināt, ka Dievs arvien ir uzticams. Turklāt pārbaudījumi, kas skar Dieva bērnus, nekad nav tik lieli, lai ticīgais tos nevarētu panest (sal. Rm 8:28), un arī tiem, kas pakrituši atgriešanās pie Dieva vienmēr ir vislabākā izvēle.

Tādas pārdomas rodas, vērojot Soģu grāmatā aprakstīto „kāpšanu uz grābekļa”, kura nereti arī mums, kristiešiem, nav sveša. Te Soģu grāmatā dotā Dieva mīlestība un žēlastība ir laba liecība arī mums šodien.

Paldies Dievam!

Interesantā laikā šogad iekrīt šis Soģu grāmatas lasījums, jo ar 18.februāri -Lielo lūdzamo dienu – sākas Ciešanu laiks, laiks, kad apzināmies savu grēcību, uzlūkojam Kristus darbu mūsu labad un paļaujamies uz Viņa apsolījumu. Galu galā, šis laiks noslēgsies ar Kristus Augšāmcelšanās svētkiem.

Svētīgu Kristus Ciešanu laiku!

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: