Izlaist līdz saturam

Bībele 2015, 14.nedēļa

by uz februāris 28, 2015

250px-Lucas_Cranach_(I)_-_The_Law_and_the_GospelVēloties mudināt katru kristieti ikdienā veltīt 15 – 30 minūšu īsu brīdi Bībelei, 2013. gadā mūsu blogs uzsāka projektu Dienišķā maize. Tas katru nedēļu piedāvāja izlasīt noteiktu Svēto Rakstu fragmentu, lai visa gada laikā varētu izlasīt Bībeli „no vāka līdz vākam”. 2013./2014.gada baznīcas kalendāra gadā šo iniciatīvu turpinājām ar projektu Bībele 2014.

Vēlamies šādu pamudinājumu piedāvāt arī 2014./2015. Baznīcas gadā.

Līdzīgi nu jau aizejošajam gadam, 2015. gada Bībeles lasījumu grafiku uzsākam ar Baznīcas liturģiskā gada sākumu (pirmo adventa svētdienu). Kā pagājušajā gādā, arī šogad pie lasījumu grafika piedāvāsim nelielu ieskatu par kādu no šajā lasījumā esošu aspektu, kam nav slikti pievērst uzmanību. Šajos ieskatos kristocentriski (ar lielāko uzmanību pievērstu mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus personai un darbam) lūkosimies pēc Dieva taisnības Bauslībā un žēlastības Evaņģēlijā.

Svētīgu gadu ar Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem!

14.nedēļas lasījumu grafiks:

Pirmdiena 1Sam 17:1 – 18:30
Otrdiena 1Sam 19:1 – 22:23
Trešdiena 1Sam 23:1 – 25:44
Ceturtdiena 1Sam 26:1 – 29:11
Piektdiena 1Sam 30:1 – 2Sam 2:32
Sestdiena 2Sam 3:1 – 5:25

 Kā uzvarēt Goliātu?

Dāvida uzvara pār Goliātu ir viens no visplašāk pazīstamajiem Bībeles stāstiem. Lai arī tā teoloģiskā nozīme nav diez ko liela, pats fakts ir gana „lipīgs”, lai mudināt mudinātu gan lielākus, gan arī mazākus interesēties par šo lietu.

Pirmais jautājums, kas rodas, saskaroties ar šo stāstu, vai tas ir patiesi noticis. Atbilde būs saistīta ar vispārējo piekrišanu Vecās Derības un visas Bībeles vēsturiskumam vai nē. Mani teoloģisko studiju gadi man devuši pietiekoši daudz informācijas, lai atzītu, ka, ja vien cilvēks jau pēc principa nav noskaņots pret Bībeles vēsturiskumu, nav neviena nopietna fakta, kas apstrīdētu to. Proti, ja cilvēks negrib atzīt Vecās Derības vēsturiskumu, tad viņam arī pārliecinošākie fakti nebūs gana labi. Tāda pieeja gan nopietni apdraud visu cilvēku vēstures apzināšanas drošumu, jo Vecās Derības skeptiķu nepamatotie argumenti, ja lietoti godprātīgi pret ikvienu citu vēstures notikumu, gandrīz vienmēr sagrauj arī mums tik pieņemto vēstures kopainu. Tomēr tā nav mana darīšana, jo, ja raugās vēsturē ar atvērtu skatu, Vecās Derības vēsturiskums ir pietiekami pamatots. Tātad, mana atbilde – Dāvida un Goliāta cīņa ir vēsturisks fakts.

Protams, kā katram faktam, tam ir iespējamas dažādas interpretācijas. Piemēram, visizplatītākā Dāvida un Goliāta cīņas interpretācija ir – mazs apalītis zēns uzvar lielo tēviņu. Taisnība ir tajā, ka Goliāts bija nopietns karavīrs. Gribas pat piekrist kāda teologa apzīmējumam par Goliātu – tanks. Tomēr arī Dāvids nav ne bērns, nedz arī tik bezpalīdzīgs. Tas, ka viņš vēl nav pilnvērtīgs pieaugušais, šaubu nav, bet te varētu būt runa par jaunu vīrieti īsi pirms kara dienesta. Tātad, pēc mūsu standartiem, vismaz 18 gadu vecu jaunu vīrieti. Turklāt, viņš nav kāds datorspēļu nogurdināts nūģis, kurš knapi var uzkāpt piektajā stāvā. Dāvids ir meistarīgs lingas izmantotājs, viņš ir spējis pievarēt lauvu un lāci (1Sam 17:35,35). Tātad, lai arī duelis nav īsti vienlīdzīgs, tajā, tā sacīt, abām pusēm ir savas stiprās puses. Citiem vārdiem, Dāvids iziet pret tanku un to uzvar. Tas nebija neiespējami, bet paredzami arī diez vai. Proti, ja būtu bijusi likmju likšana, tad Dāvids pilnīgi noteikti būtu saņēmis krietni mazāk atbalstītāju, ja vispār. Tomēr viņš uzvarēja, jo Dievs bija ar viņu

Ko šis stāsts varētu pateikt katram no mums?

Pirmkārt, Dāvids nebija nesagatavots. Tātad, arī mums ir būt labi sagatavotiem dažādiem dzīves pavērsieniem. Protams, tas viss ir mūsu iespēju robežās, bet, ja mēs ignorējam elementāras nepieciešamības, tad paši vien esam vainīgi. Piemēram, ja neveltam pietiekošu laiku pastaigām un citām pamat fiziskām aktivitātēm, tad mēs šādas slinkošanas ēnas puses izjutīsim, turklāt gana drīz.

Otrkārt, tā kā stāsts ir Bībelē, tad tam pilnīgi noteikti ir kāda saistība ar garīgo sagatavotību. Mums ir jābūt sagatavotiem nevien laicīgi, bet arī garīgi. Piemēram, ja ignorējam Dievu, tas Dievu nepadara mazāku, bet mūsu dzīvē veidojas problēma – Dieva trūkums organismā.

Treškārt, par pašu cīņu. Kādā eksperimentā lūdza mūsdienu lingas čempionu trāpīt Goliāta ar ķiveri nenosegtas pieres lieluma laukumā, kādā trāpīja Dāvids. Izdarīt to var, bet tas tomēr ir ārkārtīgi grūti. Turklāt Dāvids to izdarīja ar pirmo metienu (to, ka viņš bija gatavs, neveiksmes gadījumā, atkārtot, liecina fakts, ka viņš bija atlasījis vairākus akmeņus). Citiem vārdiem, ar visu Dāvida meistarību, bija kāds lielums, kura spēkā Dāvids guva uzvaru. Tā kā stāsts ir Bībelē, tad, pilnīgi noteikti, tas spēks ir Dievs.

Summējot, runa ir par gatavību, runa ir par atvērtību gan laicīgai dzīvei, gan arī garīgai un, visbeidzot, runa ir par paļāvību uz Dievu.

Kas tad ir mūsu ikdienas goliāti? Visbiežāk tie ir mūsu ikdienas rutīnas darbi. Itkā esam tiem gatavi, bet vai vienmēr esam uzdevumu augstumos? Turklāt, vai vienmēr esam atvērti gan pienākumu laicīgajai, gan arī garīgajai pusei? Visbeidzot, ja gūstam uzvaras, vai zinām, kam pateikt paldies? Un, ja ciešam sakāves, vai zinām, kur meklēt atbalstu tālākai dzīvei un mierinājumu?

Labi gan, ka ir Kristus, kurš mūsu labad ir sakāvis pašu galveno goliātu, lai kā patiesais uzvarētājs varētu palīdzēt mums mūsu ikdienas un arī īpašu situāciju cīņās ar goliātiem.

Svētīgu Ciešanu laiku!

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: