Izlaist līdz saturam

Kas tu esi, Mārtiņ Luter?

by uz marts 2, 2015

Aicinājums1546.gada 18.februārī savas acis slēdza 62 gadus vecais Mārtiņš Luters. Mūsdienu sabiedrībā arvien mazāk zinām par šo vīru. Tādai pieaugošai neziņai ir savi iemesli, kuriem pieskaršos tikai daļēji.

Kādreiz gandrīz katrā Latvijas mājā un arī daudzviet citur zināja par Mārtiņu Luteru un lielākajai daļai mūsu senčiem bija vismaz viena viņa grāmata – Mazais katķisms (katehisms). Tas bija tad, tagad ir tagad.

Ja reiz viņš bija tik slavens tā tik vien gribas pajautāt: „Kas tu esi, Mārtiņ Luter? Kāpēc par tevi zināja mūsu senči, bet nezinām mēs?” Jo atbilde uz šo jautājumu padarītu skaidrāku, kāpēc senāk Luters bija tik populārs.

Varbūt ir lietas, kurās viņš var būt noderīgs arī tagad.

Ierakstot “Mārtiņš Luters” interneta meklētājā vai atšķirot viņam veltītu šķirkli kādā enciklopēdijā, mums pretī neskatīsies ar digitālo aparātu fotografēts vīrs. Tur būs kāda sena gravīra vai glezna. Šķiet, te nu būs viens iemesls Lutera sarukušajai popularitātei. Cilvēki mazāk lasa grāmatas un vairāk skatās TV. Tā sakot, es neesmu TV, manis nav vispār. Luters vairs nevar būt TV, tāpēc likumsakarīgi – ir izgājis no aprites.

Vēl viens iemesls atklājas, ja pievēršamies lasošajiem, pārāk daudzi šodien nelasa pašu Luteru, bet citu rakstīto par Luteru. Sliktā ziņa ir tāda, ka citu skatījums par Luteru ne vienmēr ir viņu pašu rūpīgā analīzē izkristalizēti viedokļi, bet bieži ir aizgūti vēl no citiem. Tā daudzos gadījumos tiek tiražētas klišejas, kuras var būt pat visai attālas no patiesā Lutera dzīves un darbības.

Visbeidzot, reizēm tie, kas lasa, sāk Luteru lasīt no „nepareizās puses”, tādējādi samaitājot iespējami labo iespaidu.

Vispirms par to, kāpēc mūsu senči pazina Luteru.

Pirmkārt, mēs dzīvojam laikmetā, kurā jaunais ir pašvērtība. Cilvēki uz mani savādāk skatās, ja man ir jauns auto, jaunas domas, vai vismaz – jauns mobilais tālrunis. Ja man vairs nav jaunā, tad es esmu pagātne.

Protams, arvien ir notikusi stīvēšanās starp jauno un tradicionālo. Tomēr, vai jaunais tik tiešām vienmēr ir labāks par tradicionālo? Manuprāt, Lutera gadījumā tā īsti nav. Manuprāt, viņš nav izgājis no aprites, jo viņš stāvēja un rakstīja par lietām, kuras ir aktuālas arī mums šodien. Manuprāt, viņš ir tik pat aktuāls, cik mūsdienu militārajiem spēkiem – Suņdzi kara māksla un ģeometrijā – seno matemātiķu darbi.

Otrkārt, diemžēl ļoti daudzos gadījumos klišejiski viedokļi Lutera atpazīstamībai nenāk par labu. Vispirms jau tāpēc, ka Luters nav īsi iebāžams vienā klišejā. Viņš ir ļoti daudzšķautnains. Viņa valoda bija gan viegla un meistarīga kā kolibri lidojums, gan arī trāpīga un asa kā abpusgriezīgs zobens, pat arī retu reizi ar kādu trulu troksni kā tukšai zemnieku saimniecības mucai, kas ripo no kalna. To visu vajag pareizi nošķirt. Tāpēc Lutera labākai iepazīšanai viņu vajag lasīt pašam.

Ko viņa darbos var atrasti? Tur var atrast mierinājuma vārdus izmisušiem, iepriecinājuma vārdus noskumušiem, iedrošinājuma vārdus pazudušiem un sirds siltus vārdus vientuļiem. Sarakstu vēl varētu turpināt. Protams, Lutera nestandarta cilvēka domāšanas un darbošanās dēļ, viņa darbos var arī atrast kādas lietas, kuras mums vairs nav tik ļoti vajadzīgas. Vispirms, mūsu pārlieku no skaidriem formulējumiem bēgošajā laikā, Lutera darbos var atrast tiešus un nepārprotamus apstiprinājumus, un pat var atrast formulējumus, kurus mēs diez vai šodien izmantotu. Piemēram, vai tiešām bija reizēm tā jālamā citi kristieši? Šādiem tendenciozi Luteru kritizējošam lasītajam paslīd garām fakts, ka arī Luteru lamāja. Piemēram, vai Romas pāvesta Leona X apzīmējums Luteram (mežonīgs kuilis) tiešām ir kompliments? Citiem vārdiem, šinī jautājumā ir jāņem vērā, ka bija tādi laiki.

Tātad, manuprāt, ir neliela daļa rakstu, kurus vajag atstāt speciālistiem, Lutera pētniekiem, nevis publicēt lasīšanai pirms gulētiešanas. Bet tādu ir gaužām maz, izvērtējot visu Lutera mantojumu. Lielais daudzums pārējo Lutera darbu ir pat ļoti labs.

Nu par to pareizo Lutera lasīšanas secību. Kāds gan labums no tās? Mācītājs un Latvijas Baznīcas vēstures pētnieks Roberts Feldmanis (1910. – 2002.) sauca Luteru par „piekto evaņģēlistu”, jo reti kuram Baznīcas vēstures gaitā Dievs ir devis tik skaidru domu, vieglus vārdus un spēju uzrunāt cilvēkus, kuriem vajag Dievu (tādi esam mēs visi). Luteram tā Dieva dāvana bija, sākot jau ar Mazo katehismu, kurā īsos vārdos par ticības lietām ir pateikts viss nepieciešamais ikdienai. Pēc šīs grāmatiņas, kuru vairāk gribētos saukt par kristietības špikeri, ir milzīgs daudzums Lutera veiktu Bībeles grāmatu skaidrojumu un dažādu celsmīgu mācītāja rakstu, kuri ikvienam Kristus meklētājam un Viņu jau atradušajam dos īstos vārdus īstajā brīdī.

Tieši patiesās rūpes par cilvēku bija iemesli, kāpēc Luters bija tik labi pazīstams mūsu senčiem. un Mazais katehisms bija pamatmācība, kura tik daudziem deva nepieciešamās atbildes ikdienai – priekiem un bēdām. Tāpēc mūsu senči pazina Luteru.

Vai tie nav pietiekoši iemesli, kāpēc priecīgajiem un bēdīgajiem, bagātajiem un nabagajiem, – gandrīz katram arī šodien par Luteru būtu vērts uzzināt vairāk?

Noslēdzot, kas tu esi, Mārtiņ Luter? Tu biji Kristus sludinātājs un dvēseļkopējs. Tu biji pārsteidzoši meistarīgs rakstnieks un Bībeles pētnieks. Tas Tu biji un vari būt arī šodien. Tātad, patiesībā jautājums, kas ir Mārtiņš Luters, ir atbildams mums pašiem un šodienai un, kuru ir vērts atbildēt pozitīvi?

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: