Izlaist līdz saturam

Bībele 2015, 15.nedēļa

by uz marts 7, 2015

250px-Lucas_Cranach_(I)_-_The_Law_and_the_GospelVēloties mudināt katru kristieti ikdienā veltīt 15 – 30 minūšu īsu brīdi Bībelei, 2013. gadā mūsu blogs uzsāka projektu Dienišķā maize. Tas katru nedēļu piedāvāja izlasīt noteiktu Svēto Rakstu fragmentu, lai visa gada laikā varētu izlasīt Bībeli „no vāka līdz vākam”. 2013./2014.gada baznīcas kalendāra gadā šo iniciatīvu turpinājām ar projektu Bībele 2014.

Vēlamies šādu pamudinājumu piedāvāt arī 2014./2015. Baznīcas gadā.

Līdzīgi nu jau aizejošajam gadam, 2015. gada Bībeles lasījumu grafiku uzsākam ar Baznīcas liturģiskā gada sākumu (pirmo adventa svētdienu). Kā pagājušajā gādā, arī šogad pie lasījumu grafika piedāvāsim nelielu ieskatu par kādu no šajā lasījumā esošu aspektu, kam nav slikti pievērst uzmanību. Šajos ieskatos kristocentriski (ar lielāko uzmanību pievērstu mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus personai un darbam) lūkosimies pēc Dieva taisnības Bauslībā un žēlastības Evaņģēlijā.

Svētīgu gadu ar Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem!

15.nedēļas lasījumu grafiks:

Pirmdiena 2Sam 6:1 – 9:13
Otrdiena 2Sam 10:1 – 12:31
Trešdiena 2Sam 13:1 – 14:33
Ceturtdiena 2Sam 15:1 – 18:18
Piektdiena 2Sam 18:19 – 21:22
Sestdiena 2Sam 22:1 – 24:25

 Vienlaicīgi svēts un grēcinieks.

Šinī lasījumā saskaramies ar ķēniņa Dāvida grēcību. Kā tas var būt, ka tik dievbijīgais Kunga kalps izdara tik lielu pārkāpumu? Vēl vairāk, vai pēc tāda grēka viņš arvien var vēl būt Tā Kunga kalps? Par piedošanas spēku un kristieša ikdienu vienlaicīgi svētam un grēciniekam.

Ķēniņš Dāvids ir kristīga valdnieka paraugs. Viņš allaž atceras savu necilo izcelsmi un sava nopelna trūkumu būt amatā un kārtā, kur viņam dod Dievs. Ar šādu Dieva – bijāšanu Dāvids kalpo par piemēru katra līmeņa atbildīgajam, sākot ar ģimenes tēvu, līdz valsts visaugstākajām personām.

Vēl vairāk, daudzējādā ziņā Dāvids ir arī paraugs kā vienkāršs ticīgais. Tas ir redzams lielās lietās, piemēram, viņš atsakās nogalināt „Tā Kunga svaidīto” ķēniņu Saulu, kad Dievs divas reizes dod tādu iespēju (1Sam 24 un 26). Tas ir redzams arī mazākās lietās, kad Dāvids nebaidās no izsmiekla, bet dejo Dieva priekšā kā vienkāršs ticīgais (2Sam 6: 5 – 12).

Un tomēr viņš nav bez grēka. Samuēla grāmatas 11.nodaļas notikumi uzskatāmi rāda, iespējams, Dāvida lielāko personīgo ticības problēmu – nespēju sevi seksuāli savaldīt. Viņa dēls Salamans ņems vēl daudz vairāk sievas (1Ķēn 11:3), tā kā Dāvids nav šajā ziņā „čempions”, bet ir krietni par daudz jau ar to, ko viņš ir darījis. Tomēr šīs pārdomas nav par Dāvida laulību dzīvi, par sievu vai sievām, bet par to, ka arī tik Dieva uzteiktam ticīgajam ir grēks (grēki!). Turklāt, šī Dāvida vājība konkrētajā situācijā dzemdēja lielu grēku – laulības pārkāpšanu un slepkavības organizēšanu. Kā tas ir iespējams?

Manuprāt, lielu kļūdu pieļauj tie, kas nenovērtē cilvēku tādu, kādu to atklāj Raksti. Cilvēks, lai arī radīts svēts, ir kritis grēkā. Grēka iedarbība ir tik liela, ka saviem spēkiem cilvēks tai nevar pretoties. Tikai Dieva žēlastība, Viņa Labā Vēsts un Sakramenti ir tie, kas vērš situāciju par labu. Turklāt, arī pēc atgriešanās un arī jau gadiem ilgi esot Kristus draudzē, cilvēks arvien ir pakļauts grēka uzbrukumiem un nereti tie gūst virsroku. Tāpēc, kristīgi godprātīgi vērtējot, kristietis diemžēl arvien ir spējīgs grēkot. Es neattaisnoju grēku, bet norādu uz grēka lielo spēku. Vēl vairāk, kristieša grēks reizēm ir drausmīgs.

Kā ir iespējams pēc grēka uzvaras arvien būt Kunga kalpam? Te ir otra lieta, kura, manuprāt, nereti tiek nepareizi skatīta un vērtēta. Kas ir kristietība, vai tā ir pilnīga baušļu pildīšana? Protams, Dieva likumi ir kristiešiem visaugstākajā mērā saistoši, tomēr to pildīšana nav kristieša pamatatšķirība no citiem cilvēkiem. Patiesībā, arī citu reliģiju pārstāvji, pat Dieva neesamībai ticošie (ateisti) var pildīt Dieva baušļus. Manuprāt, kristieša galvenā atšķirība no ikviena cita ir tā, ka pēc grēkā krišanas (lielas vai pavisam mazas), kristietis arvien atzīst savu grēku un meklē Dieva žēlastību. Turklāt, te jau nevajag neko izgudrot (jo dažiem paštaisnākiem liekas, ka viņi visu dara kā nākas, sal. Lk 18:10-14), atliek paraudzīties apkārt, lai saprastu, ka ne viss ir darīts vai nedarīts kā vajag – ģimenē, darbā, sabiedrībā.

Tad nu godprātīgi skatoties, kristietis arvien ir grēcinieks. Cits ir lielākā mērā grēcīgs, cits – mazākā. Tomēr te nav runa par apjomiem, bet par faktu – vainīgs. Kristietim ar to viņa esība nebeidzas, jo tur, kur sākas viņa grēks, tur iespraucas pa vidu Kristus taisnība. Nevis pateicoties kristieša nopelniem, bet gan tāpēc, ka Kristus par mums ir miris un augšāmcēlies. Te, protams, nav runa par grēka attaisnošanu vai grēkošanas aizbildināšanu. Ja mēs tā sākam prātot, tad Kristum vairs nav ko darīt, bet te ir runa par grēku nožēlošanu un atgriešanos. Protams, katram no mums ir jācenšas darīt viss, kas mūsu spēkos, bet ne jau tas mūs padara par kristiešiem.

Tā cilvēks, kas ir Dieva priekšā ir grēcīgs, Kristus nopelna dēļ ir taisns, vienlaikus svēts un grēcīgs. Gluži kā Dāvids, kurš bija Dieva kalps, bet reizēm bija neizdarīgs un pat liels grēcinieks.

Paldies Dievam!

Svētīgu Kristus Ciešanu laiku!

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: